Sociālajā medijā Facebook parādījusies virkne ierakstu par pēkšņās pieaugušo nāves sindromu. Cilvēki, kas ar ierakstiem dalās, secina – nāve esot iestājusies vakcīnas pret Covid-19 dēļ. Tam nav nekāda pamata. Lielāko daļu Re:Check redzeslokā nonākušo ierakstu publicējis kāds anonīms profils, kurš kļuvis populārs pandēmijas laikā, regulāri izplatot dezinformāciju par Covid-19 un vakcināciju.
Vienā no ierakstiem komentēta kāda bilde, kurā redzams jauns vīrietis ar mazu bērnu klēpī:
“Nekas īpašs. Atkal pēkšņais pieaugušo nāves sindroms uzbrūk.
Spēcīgs, veselīgs, 29 gadus vecs vīrietis mirst. Ārsti kā partizāni klusē. Kas gan tur īpašs, nav jau C0Vld ēras seniors, tad gan visi trauksmes zvani bija jāzvana.”
Citā ierakstā izmantoti ekrānšāviņi no diviem tabloīda The Irish Sun rakstiem, kuros stāstīts par jaunas sievietes Marijas O’Driskolas un 12 gadus jauna puisēna Patrika Makdonaga pēkšņu nāvi. Ierakstā teikts:
“Tā viņi pēkšņi mirst. Jaunas sievietes un vīrieši, arī bērni un neviens par to neuztraucas.”
Nav pamata pēkšņas pieaugušo nāves sindromu saistīt ar Covid vakcināciju. Pēkšņa sirds nāve, kas pazīstama arī kā pēkšņas aritmiskās nāves sindroms (SADS) jeb pēkšņas pieaugušo nāves sindroms, ir dokumentēta kopš 1800. gadiem un ir medicīnas pētījumu priekšmets vismaz kopš 1970. gadiem. Nav pierādījumu, kas liecinātu par saistību starp Covid-19 vakcīnām un SADS.
Labdarības organizācija British Heart Foundation savā tīmekļa vietnē skaidro, ka mūsu sirds ritmu, kas kontrolē sirdsdarbību, regulē elektriskie impulsi. Ja elektriskie impulsi notiek nepareizi, tas var izraisīt sirds ritma traucējumus, ko sauc par aritmiju. Dažas aritmijas var būt bīstamas, ja tās netiek ārstētas, tās var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos. Sirds ritms un elektriskie impulsi pēc nāves vairs nepastāv; tas nozīmē, ka sirds ritma traucējumus nevar konstatēt un sirds struktūra izskatās normāla. Tāpēc sirdsdarbības apstāšanās cēloni nevar atrast un var diagnosticēt SADS.
Vēl vienā ierakstā teikts:
“Pieaugušo pēkšņas nāves sindroms.
Ārsti Austrālijā neizpratnē. Jauni (<50 gadi), sportiski cilvēki pēkšņi sākuši mirt – apstājas sirds. Situācija ir kļuvusi tik uzkrītoša, ka ārsti Austrālijā nolēmuši veidot speciālu reģistru šim fenomenam.”
Taču šo reģistru Austrālijā ārsti sākuši veidot 2019.gadā Viktorijas štatā – divus gadus pirms Austrālijā sāka vakcinēt pret Covid-19. Kardioloģe Elizabete Paratca, kura pēta pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās gadījumus, faktu pārbaudītājiem no Factcheck.org pastāstīja, ka reģistrs tika izveidots, “reaģējot uz atziņu, ka SADS patiesībā ir visbiežāk sastopamais pēkšņas sirdsdarbības nāves cēlonis jauniešiem. Tas ir labi zināms jau daudzus gadus.” Nav pierādījumu, ka vakcinācija palielina SADS risku. Kardioloģe norādīja arī, ka, kopš 2021. gada, kad Covid vakcīnas kļuva plaši pieejamas, nav novērots SADS gadījumu skaita pieaugums.
Saskaņā ar Mayo Clinic datiem jauniešu vidū visbiežāk sastopamais SADS iemesls ir hipertrofiska kardiomiopātija – ģenētiska slimība, kuras laikā sirds muskulatūra kļūst pārāk bieza. Citi riska faktori, kas ietekmē sirds struktūru vai elektriskos impulsus, kuri stimulē sirdsdarbību, ir iedzimti jeb rodas piedzimstot. Vēl viens iespējamais cēlonis varētu būt krūškurvja trauma.
Līdzīgi ieraksti izplatās arī ārvalstīs. Tos, piemēram, atspēkojuši faktu pārbaudītāji no Snopes, AFP un citi.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka pēkšņas pieaugušo nāves sindroms var būt saistīts ar Covid-19 vakcīnām. SADS nav jauna slimība.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
