Ziņu portāls Jauns.lv šā gada 29. augustā publicēja interviju ar ginekoloģi un dziednieci Ivetu Garozu. Rakstā Garoza stāsta par savu pieredzi darbā, abortiem un jauniešiem, kas it kā daudz dzer alkoholu, pīpē marihuānu, un tad “metas arī intīmajos sakaros.” Tomēr rakstā ginekoloģe pauž arī zinātniski nepamatotus uzskatus par abortiem un kontracepciju.
Garoza ir sertificēta ārstniecības persona – ginekoloģe un dzemdību speciāliste, kurai ir privāta prakse Liepājā. Tomēr kontekstam jāmin uzskati, ko viņa 2020. gada jūlijā paudusi žurnālā Citāda Pasaule. Garoza tajā atbalsta vairākas zinātniski nepierādītas koncepcijas, piemēram, enerģētisko dziedniecību, auras un lāstus. “Paskatījos – aiz skaudības taisīti rituāli ar kapu smiltīm,” par kādu pacienti stāsta Garoza. “Kad to notīrīju, sūtot mīlestības enerģiju, cilvēks atplauka.”
Vai pēc aborta palielinās neauglības un neveiksmīgas grūtniecības risks?
Jauns.lv rakstā Garoza stāsta, ka pēc aborta būtiski pieaug risks, ka sieviete nevarēs radīt pēcnācējus:
“Ja veic dzīvē pirmo abortu, pēc tam sievietei var arī nebūt atvases. Tā ir laimes spēle.”
Cik liela ir šāda varbūtība, Garoza nenorāda, bet salīdzinājums ar “laimes spēli” vedina domāt, ka varbūtība nav maza. Re:Check sazvanījās ar Stradiņa universitātes dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāju un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galveno speciālisti dzemdniecībā un ginekoloģijā Daci Rezebergu. Viņa skaidro, ka, veicot legālu abortu, sievietei nevajadzētu būt riskam tālākai veselībai. Pagātnē veikts aborts neietekmē bērna iznēsāšanu.
Runājot par neauglību, Rezeberga stāsta, ka risks pastāv sievietēm, kam aborta laikā ir kāda seksuāli transmisīva slimība (STS). Tādā gadījumā pēc ķirurģiska aborta var rasties iegurņa iekaisuma slimība, kas palielina neauglības risku. Jāpiebilst, ka pētījumu apkopojumā akadēmiskajā žurnālā Contraception norādīts, ka jebkādas infekcijas risks pēc ķirurģiskā aborta ir pavisam neliels (0,5%). Turklāt infekcija nenozīmē, ka obligāti iestāsies iegurņa iekaisuma slimība, jo šī slimība galvenokārt saistīta ar konkrētu mikrobu infekcijām (piemēram, ar hlamīdijām vai gonorejas baktērijām).
2018. gadā Amerikas Nacionālo akadēmiju prese publicēja pētījumu apkopojumu par abortu drošību, blaknēm un ilgtermiņa sekām. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, apkopojuma autori – paši zinātnieki un ārsti – secināja, ka aborti neietekmē varbūtību ieņemt vai iznēsāt bērnu.
Apkopojumā teikts, ka vairāki citi akadēmiski pētījumu pārskati nav atraduši pierādījumus tam, ka aborti palielina ārpusdzemdes grūtniecības, spontānā aborta vai nedzīvi piedzimuša bērna varbūtību. Šie pārskati iekļauj arī pētījumus, kuros izmantotas mūsdienās novecojušas abortu metodes, un tādēļ nav pilnībā attiecināmi uz modernākām mūsdienu metodēm. Apkopojuma autori gan nemin, vai tas rezultātus ietekmē pozitīvi vai negatīvi.
Vai ir efektīvi vienlaicīgi vilkt divus prezervatīvus?
Garoza stāsta, ka saviem klientiem, kas nevar atļauties hormonālo kontracepciju, iesaka vienlaicīgi lietot pat divus prezervatīvus:
“Es tādā gadījumā visiem iesaku: var lietot prezervatīvus un, lai ir drošāk, pat divus.”
RAKUS galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga skaidro, ka nedomā, ka tā ir laba doma, bet skaidro, ka nekāds risks īpaši nepastāv. “Tādas rekomendācijas lietot divus prezervatīvus (gadījumā, ja viens plīst, tad otrs neplīst) – tādas nepastāv,” norāda Rezerbega.
Divu prezervatīvu lietošanu neiesaka vairākas ar medicīnu saistītas iestādes, piemēram, Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS), ASV Džona Hopkinsa bērnu slimnīca un reproduktīvās veselības organizācija Planned Parenthood.
Re:Check smēlās informāciju arī zinātniskajā literatūrā, bet pētījumu par šo tēmu ir ļoti maz. Pētījumu meklēšanas rīkā Google Scholar Re:Check atrada divus pētījumus, kuros salīdzināta viena vai vairāku prezervatīvu efektivitāte seksa laikā. Abi pētījumi veikti 90. gados Taizemē (viens 1993. gadā, bet otrs – 1997. gadā). Tos veica viena un tā pati pētnieku grupa, sadarbojoties ar Taizemes bordeļiem un seksa industrijas darbiniecēm. Pētnieki pēc klientu apmeklējumiem savāca izlietotos prezervatīvus un pārbaudīja, vai tie ir saplīsuši. Pirmajā pētījumā zinātnieki novēroja, ka plīšana nedaudz retāk notika tad, kad klients bija vienlaicīgi vilcis divus prezervatīvus. Otrajā pētījumā tiem, kas vilka vienu prezervatīvu, tas saplīsa aptuveni 2% gadījumu. Savukārt klientiem, kas vienlaicīgi vilka divus prezervatīvus, vismaz viens saplīsa tikpat bieži. Gadījumi, kad saplīsa abi, bija ļoti reti – 0,2%.
Abiem pētījumiem ir būtiski trūkumi. Pirmkārt, tie netika veikti kontrolētos apstākļos, kuros būtu standartizēts seksa akts. Proti, varēja atšķirties klientu uzvedība un darbības dzimumaktu laikā. Otrkārt, abos pētījumos paši klienti un seksa darbinieces izlēma, kuros gadījumos izmantot vienu vai divus prezervatīvus. Tas nozīmē, ka, iespējams, vienlaicīgi izmantot divus prezervatīvus izvēlējās seksa darbinieces, kurām agrāk plīsuši prezervatīvi vai kurām ir agresīvāki klienti.
Jāpiebilst, ka pirmā pētījuma laikā Taizemē sāka kampaņu ar mērķi panākt, ka visi izmanto prezervatīvus. Pētnieki skaidro, ka, iespējams, daļa vīriešu prezervatīvus vilkuši negribīgi un piespiedu kārtā. Turklāt bordeļos iepriekš bijuši ziņojumi, ka klienti speciāli ieplēš prezervatīvus.
Re:Check jautāja arī Ivetai Garozai, no kurienes viņa smēlās rakstā minēto informāciju. Par divu prezervatīvu lietošanu Garoza atbildēja: “To runā ginekologi savās lekcijās. Vai nu viņi pasmaida vai vēl kaut ko, bet par to tā visi ginekologi runā.” Sarunā Garoza teica, ka aborti nav laimes spēlē. Tomēr viņa minēja, ka “pēc aborta vienmēr ir komplikācijas – vairāk vai mazāk komplikācijas sievietēm. Un var būt tādas komplikācijas, ka sievietes paliek neauglīgas.” Re:Check neizdevās uzzināt informācijas avotu, jo Garoza pārtrauca sarunu, pirms tika uzdots jautājums.
Secinājums: Nav pamatojuma teikt, ka aborta veikšana palielina grūtības ieņemt vai iznēsāt bērnu. Veselības organizācijas un lielākā daļa ginekologu neiesaka vienlaicīgi lietot divus prezervatīvus. Patlaban zinātniskā literatūra ir nepilnīga, tādēļ grūti spriest par to, vai divu prezervatīvu lietošana ir droša izsargāšanās metode.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
