Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook populārs kļuvis kāds video, kurā it kā redzams, kā Nīderlandes lauksaimnieki uz ielām dedzina siena ruļļus un apber policistus ar sienu. Ieraksta autors apgalvo, ka video redzamais ir lauksaimnieku atbilde uz Nīderlandes valdības lēmumu līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekli saturošu vielu emisijas. Tā nav taisnība, jo video uzņemts gandrīz pirms septiņiem gadiem un tajā nav redzama Nīderlande.

Ieraksta autors komentē video, rakstot:

“Nīderlandes zemnieki blietē pogainos ar sienu. (..) Holandiešu fermeri protestē asi, pat “apšaudot” režīma ķēdes suņus ar sienu un vietām piešķiļot “sarkano gaili”.”

Kopš jūnija beigām Nīderlandē notiek lauksaimnieku un lauksaimniecības lobijorganizāciju protesti, kuros piedalās aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Līdz šim protestētāji ir bloķējuši ielas, lielveikalus un noliktavas. Protesti notika arī daudzdienu velobraucienā Vuelta a Espana, kas šogad sākās Nīderlandē. Protestu iemesls ir Nīderlandes valdības lēmums līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekli saturošu vielu emisijas, kas būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, kā arī kaitē ekosistēmām un cilvēku veselībai. Plašāk par Nīderlandes protestiem un to, kādēļ Nīderlandes valdība vēlas ierobežot slāpekļa izmešus, Re:Check iepriekš rakstījis šeit.

Ierakstā redzamais video nav saistīts ar šiem protestiem. ASV ziņu aģentūra Associated Press norāda, ka tas uzņemts pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Briselē 2015. gada 7. septembrī. Ziņu aģentūra savā YouTube profilā publicējusi video, kur šis notikums redzams no citas puses. Protestā piedalījās lauksaimnieki no dažādām ES valstīm, galvenokārt Beļģijas, Vācijas un Francijas, arī Latvijas. Lauksaimnieku mērķis bija saņemt lielāku Eiropas Savienības (ES) atbalstu pēc tam, kad ES atcēla dalībvalstu piena piegādes kvotas un Krievija pārtrauca ES piena produktu importu, kā rezultātā būtiski samazinājās piena cena. 

Ieraksta autors arī apgalvo, ka Nīderlandes valdības lēmums samazināt emisijas ir tā saukto globālistu plāns nomērdēt pasauli badā:

“Globālie aizkulišu pavēlnieki, īstenojot cilvēces izdeldēšanas plānu, cenšas mākslīgi izraisīt planētas mēroga badu. (..) Jāatzīmē, ka ekoloģiskais bubulis ir veikla Švāba kantora [Red. – Pasaules ekonomikas foruma] manipulācija, lai sagrautu nacionālās tautsaimniecības un tuvinātu civilizācijas atiestatīšanu (resetu).”

Ieraksta autors atsaucas uz lielā restarta sazvērestības teoriju. Tās izplatītāji apgalvo, ka valstu līderi, Pasaules ekonomikas forums un vārdā neminēti globālisti cenšas samazināt pasaules populāciju un izveidot vienotu pasaules valdību. Sazvērestības teorijas atbalstītāji šo “plānu” saista ar teju jebko: it kā mākslīgi radīto Covid-19 pandēmiju, klimata politiku, Krievijas iebrukumu Ukrainā u.c. Sazvērestības teorijai nav pierādījumu, tomēr tā kļuvusi populāra galēji labējo ideologu un dezinformatoru vidū. Latvijā ar to dalījušies, piemēram, vairāki Aināra Šlesera partijas Latvija pirmajā vietā Saeimas kandidāti: atmiņas ūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš, Kristus pasaulei mācītājs Mārcis Jencītis un bijušais žurnālists Sandris Točs.

Re:Check iepriekš rakstījis par šo sazvērestības teoriju – kā tā radusies un kas to izplata (šeit).

Secinājums: Ierakstā teiktais neatbilst patiesībai. Video nav redzami Nīderlandes lauksaimnieku protesti pret prasību samazināt kaitīgās emisijas, bet gan 2015. gadā Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušais vairāku dalībvalstu zemnieku protests pret piena cenu kritumu.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.