Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook atkārtoti populārs kļuvis 2021. gada ieraksts par Nobela prēmijas laureātu Otto Vārburgu un slimību – vēzi. Ieraksta autore gan sniedz nepatiesus faktus par pašu pētnieku, gan izplata bīstamus maldus par vēzi, tā cēloņiem un profilaksi. 

Autore raksta:

“Otto Vārburgs, būdams bioķīmiķis, saņēma Nobela prēmiju par atklājumu, ka vēzis organismā rodas, savienojot divus nosacījumus: 1) audu hipoksija, tā ir skābekļa bads. 2) ilgstoša audu skābināšana.”

Tā nav taisnība. Otto Vārburgs 1931. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā. Taču ne par vēža pētījumiem, bet gan par atklājumiem saistībā ar respiratoro jeb elpošanas enzīmu darbību. Viņa atklājums pavēra iespēju dziļāk pētīt šūnu vielmaiņu un elpošanu.

Par vēzi un tā cēloņiem

Termins “vēzis” apraksta ļoti lielu slimību loku, kam kopīga ir nekontrolēta šūnu dalīšanās jeb vairošanās. Šīs nekontrolētās šūnas var ceļot pa organismu un sākt augt arī citās vietās. Iemesls tam ir izmaiņas mūsu ģenētiskajā materiālā, piemēram, mutācijas gēnos, kas regulē normālu šūnu dalīšanos. Cilvēks par piedzimt ar šādām mutācijām vai tās iegūt mūža laikā.

Autore maldinoši raksta par citiem Vārburga pētījumiem:

“Otto Vārburgs izpētīja vēža šūnas apkārtējo vidi. Vesela šūna transformējas par vēža šūnu, kad tā nesaņem skābekli, kas nepieciešams, lai glikozi pārvērstu par enerģiju.”

Tā ir nekorekta Vārburga pētījuma interpretācija. Pētnieki akadēmiskajā žurnālā Pharmacology & Therapeutics skaidro, ka cilvēku šūnas rada enerģiju divos veidos: ar vai bez skābekļa palīdzības, attiecīgi aerobiski un anaerobiski. Anaerobiskā enerģijas ražošana notiek tad, kad šūnām trūkst skābekļa. Šajā veidā ātri tiek saražots relatīvi maz enerģijas un cilvēkos to var uzvert kā tādu “avārijas režīma metodi”, ko ķermenis izmanto, piemēram, intensīvi sportojot.

Vārburgs novēroja, ka lielākajā daļā vēža šūnu enerģija galvenokārt tiek ražota arī anaerobiski pat tad, kad skābekļa tām ir pārpilnam. Šo īpatnību sauc par Vārburga efektu. Tomēr nav tiesa, ka Vārburgs būtu atklājis cēloņsakarību starp anaerobisko enerģijas iegūšanu un vēža rašanos. Arī mūsdienās Vārburga efekts nav līdz galam saprasts – kā un kāpēc tas ir novērojams vēža šūnās.

Ieraksta autore šo atklājumu sagroza un min divus it kā galvenos iemeslus, kuru dēļ rodoties vēzis:

“1) audu hipoksija, tas ir skābekļa bads 2) ilgstoša audu skābināšana.”

Pirmais iemesls, ko viņa min, ir audu hipoksija jeb skābekļa trūkums, kā rezultāta rodas pienskābe. Tā it kā “samazina šūnas skābes un sārmu līdzsvaru (pH) un izjauc DNS un RNS spēju kontrolēt šūnu dalīšanos”. Kad šūnas anaeorobiski rada enerģiju, kā gala produkts rodas pienskābe. Taču pienskābes izdalīšana nevis rada vēzi, bet palīdz vēža šūnām izvairīties no noteiktām imūnšūnām. Pienskābes izdalīšanās notiek lokāli – šūnu un audu – līmenī, un to neietekmē, piemēram autores minētais uzpūties vēders, kas spiež uz asinsvadiem.

Otrs autores nosauktais vēža cēlonis ir audu skābināšana, ko it kā varot novērst, neēdot skābu ēdienu (ar zemu pH vērtību, nevis skābu garšu):

Klerks, kas mīl ēst picu un suši, paskābina ar tādu pārtiku savu organismu.”

Ieteikums neēst šādu pārtiku balstās uz alternatīvās medicīnas aprindās populāro pH diētu. Diētas piekritēji uzskata, ka, ēdot skābu ēdienu, organisms pats kļūst skābāks un tādēļ rodas dažādas kaites. Lai ķermeņa skābināšanos novērstu, ir jāatsakās no ēdiena ar zemu pH un jāēd sārmains ēdiens (ēdiens ar augstu pH). Dažkārt tiek ieteikts lietot arī uztura bagātinātājus, piemēram ūdeni ar augstu pH. pH diētas atbalstītaji mēdz jaukt, kas ir skāba vai sārmaina pārtika. Piemēram, ieraksta autore iesaka dzert “svaigi spiestas sulas”, kas ir skābas jeb ar zemu pH. Diētu pagājušās desmitgades vidū un beigās palīdzējā popularizēt Latvijas izklaides, dzīvesstila un ziņu vietnes.

Ko par skābu pārtiku un vēzi liecina pētījumi? 2016. gadā zinātnieki akadēmiskajā žurnālā BMJ Nutrition and metabolism publicēja sistemātisku zinātniskās literatūras apkopojumu par skāba ēdiena un sārmaina ūdens ietekmi uz vēža rašanos. Pētnieki secināja – nav pierādījumu, ka pH diēta samazinātu vēža risku. Šai diētai ir pāris labi ieteikumi, piemēram, ēst augļus un dārzeņus, bet to ietekmei uz veselību nav nekādas saistības ar konkrētās pārtikas pH līmeni.

Jāpiemin, ka skābas vai sārmainas pārtikas ēšana būtiski neietekmē pH vērtību cilvēka ķermenī (izņēmums ir urīns). Katrā orgānā ir noteikts pH intervāls, piemēram, arteriālajās asinīs pH ir 7,35–7,45, bet kuņģī – 1,35–3,5. Organismiem ir speciāli ķīmiskie mehānismi, lai nodrošinātu, ka pH orgānos paliek pareizajās robežās, jo citādi rastos apstākļi, kuros nevar notikt dzīvības procesi.

Patlaban zinātniskā literatūra par pārtikas ietekmi uz vēzi nav viennozīmīga un šī ietekme joprojām tiek pētīta. Taču pētījumi parāda, ka ar noteiktu vēžu risku ir saistīta tā sauktās pārstrādātās gaļas lietošana uzturā. Tā ir, piemēram, sālīta, žāvēta, konservēta vai kūpināta gaļa. Korelācija ar vēzi ir atrasta arī sarkanās jeb zīdītāju gaļas ēšanai, turklāt novērots, ka gaļas termiskajā apstrādē rodas kancerogēnas vielas. Citi pārtikas produkti, kam atklāta korelācija ar vēzi, ir alkohols, piena produkti un, iespējams, piededzis ēdiens.

Secinājums: Apgalvojumam, ka ēdiens ar zemu pH veicina vēža rašanos, nav zinātniska pamatojuma.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.