Sociālajā medijā Facebook kļuvis populārs kāds zemas izšķirtspējas video, kurā it kā redzams dejojam veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tā nav taisnība – video redzamais cilvēks nav Pavļuts. Video publicējis anonīms Facebook profils, kas it kā atmasko Latvijas politiķus, tomēr profils pats bieži izplata maldinošu informāciju.
Kopš jūnija beigām Nīderlandē notiek lauksaimnieku un lauksaimniecības lobijorganizāciju protesti. Tajos devušies aptuveni 40 tūkstoši lauksaimnieku, kas ar traktoriem bloķē ielas, lielveikalus, noliktavas un pat vienu no nelielajām lidostām valsts ziemeļaustrumos. Protestu iemesls ir Nīderlandes valdības lēmums līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekļa oksīdu emisijas. Sociālajos medijos tiek izplatīta nepatiesa informācija par šiem protestiem. Populārakie ieraksti latviešu valodā ir sasnieguši vairākus tūkstošus Facebook lietotāju.
Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija (ZM) panākusi kopš 2017. gada virzītās izmaiņas, kas atļauj cirst jaunākus kokus un tātad nocirst vairāk. To formālais pamatojums šoreiz ir nepieciešamība saražot vairāk kurināmās šķeldas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību. Re:Check skaidro, kāpēc pieņemtie grozījumi šā resursa pieejamību būtiski nepalielinās un kāpēc ministrijas prognoze “par 20% vairāk šķeldas” ir stipri apšaubāma.
Pāris dienas pirms Jāņiem valdība lielā steigā pieņēma izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ļaujot cirst jaunākus mežus. Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) šo pašu lēmumu (neveiksmīgi) virzīja ar argumentu – jāļauj īpašniekiem pelnīt vairāk, savukārt tagad politiķi to attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību jeb nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Re:Check skaidro, kāpēc izmaiņas ražotājiem vairāk vai lētāku šķeldu nenodrošinās, kādas vēl pretrunas ir politiķu teiktajā un kāpēc vairāki pēdējo gadu laikā mainījuši viedokli.
Pagājušās nedēļas beigās sociālajā medijā Facebook populārs kļuvis ieraksts, kura autore lēš, ka “ļaunums triumfējoši svin savu uzvaru”. Autore min vairākus iemeslus, tostarp kādu populāru sazvērestības teoriju, ko 2014. gadā palīdzēja izplatīt Krievijas valsts televīzijas Pirmais kanāls (Первый канал). Sākoties šā gada Krievijas iebrukumam Ukrainā, Pirmā kanāla sižets atkal no jauna parādījies socialajos medijos, piemēram TikTok, kur marta beigās sižets pārpublicēts un 32 tūkstoši lietotāju to atzīmējuši ar “patīk”.
Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons aicina pirkt Latvijā ražotos piena produktus un apgalvo, ka Polijā ražotais vai ilgstošai glabāšanai domātais piens nav veselīgs un to nevajadzētu lietot uzturā. Tā nav taisnība.