Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Re:Check sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Izvēlies nākotni”. Pēc katras tematiskās diskusijas, kurās aicināti piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidāti, pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem.


Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).


Diskusijā 11. septembrī debatēja par izglītību. Kandidāti nosaukti popularitātes secībā, un iekavās norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus katra teiktajā konstatējām.

Piedalījās Arvils Ašeradens (2) no Jaunās Vienotības, Rūdolfs Kalvāns no Nacionālās apvienības, Česlavs Batņa no Apvienotā saraksta, Anna Vladova no Saskaņas, Kristīne Vāgnere-Davidova (1) no Zaļo un Zemnieku savienības, Antoņina Ņenaševa (1) no Progresīvajiem, Marija Golubeva no Attīstībai/Par!, Ina Barkanova (1) no Stabilitātei, Inna Djeri (1) no Latvijas krievu savienības, Ilze Stubova no Latvija pirmajā vietā, Anita Muižniece (2) no Konservatīvajiem un Inga Lūce no Katrai un katram. Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Anita Muižniece (Konservatīvie) par izglītību valsts valodā

Trūkst konteksta

Līdz 2025. gadam ir paredzēta pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. LKS kandidāte Inna Djeri stāstīja, ka partija cīnīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai Latvijā bērni varētu mācīties mazākumtautību valodā vai bilingvāli. Izglītības ministre Muižniece atbildēja: “Jau pagājušajā nedēļā ES tiesa atzina, ka valstij ir tiesības savas identitātes stiprināšanai noteikt ierobežojumu attiecībā uz valodu.

Muižnieces minētais ES Tiesas spriedums ir attiecināms tikai uz augstskolām, taču Djeri runāja arī par vispārējo izglītību. Spriedumā atzīts, ka augstskolu pienākums studiju programmas īstenot tikai latviešu valodā ir saderīgs ar ES tiesībām.

Anita Muižniece (Konservatīvie): izlīdzināts pirmsskolas un skolu pedagogu atalgojums

Nav taisnība

ZZS pārstāve runāja par problēmām pirmsskolas pedagogu darba apmaksā un sacīja, ka šīs Saeimas laikā “nekas nav darīts” to risināšanā. Muižniece uz to reaģēja, sakot: “Nu nevar teikt, ka nekas nav noticis, jo tieši šogad ir izlīdzināts pirmsskolas un skolu pedagogu atalgojuma jautājums.”

Tā nav. Pēc Pedagogu darba samaksas noteikumiem, skolu pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 30 stundas, bet pirmsskolas izglītības pedagogiem – 40 stundas. No 2022. gada 1. septembra zemākā mēneša darba algas likme šiem pedagogiem ir attiecīgi 900 un 970 eiro. 

Avots: Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu (pieņemti 05.07.2022) anotācija.

Matemātiski sanāk, ka skolu pedagogiem mininālā stundas likme ir 7,5 eiro, bet pirmsskolas pedagogiem – 6,06 eiro. Tātad pirmskolas un skolas pedagogu atalgojums šogad nav izlīdzināts, bet tikai nedaudz samazināta atšķirība starp minimālo samaksu par vienu pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagoga nostrādāto stundu.

Antoņina Ņenaševa (Progresīvie): atbalstām aizsardzības mācību

Trūkst konteksta

Diskusijas vadītāja jautāja Ņenaševai, vai ir tā, ka Progresīvie neatbalsta valsts aizsardzības mācību, kas no 2024. gada būs jauns un obligāts mācību priekšmets 10. un 11. klasē. Ņenaševa atbildēja ar noliegumu: “Nē, atbalstām arī aizsardzības mācību.” Pēc žurnālistes teiktā, ka “iepriekšējās publiskās diskusijās tā neizskanēja”, Ņenaševa sacīja: “Nē, stāsts ir par saturu.” 

Taču Progresīvo un Ņenaševas pašas nostāja par aizsardzības mācību līdz šim tiešām bijusi neskaidra un mainīga. 2020. gadā, kad Saeima pieņēma attiecīgu likumu, partija vēstulē Valsts prezidentam aicināja to neizsludināt, norādot, ka ar likuma esošo redakciju vidusskolas izglītība tiekot pakļauta militarizācijas riskam, un uzsverot brīvprātīguma principu demokrātiskās sabiedrībās. Vēl šogad 6. septembrī intervijā portālam Delfi viņa sacīja, ka “mums nav mainījusies attiecībā uz šo noskaņa, jo es kā pedagoģe uzskatu, ka tas vēl nav tas vecums, kur mums jāmāca skraidīt ar ieročiem”. Viņa uzsvēra, ka partiju uztrauc procents, kas valsts aizsardzības mācībā tiek veltīts nevis kritiskajai domāšanai, bet “fiziskai skraidīšanai ar ieročiem”. Ņenaševa gan piebilda, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā viņas domas mazliet esot mainījušās, taču pēc Delfi žurnālistes lūguma precizēt, viņa sacīja, ka arvien ir pret aizsardzības mācību: “Nē, joprojām, manuprāt, nevajag aizsardzības mācību skolā ar tik lielu uzsvaru uz militarizāciju un vajag valsts aizsardzības dienestu”.

Sarunā ar Re:Check Ņenaševa atzina, ka Progresīvie mainījuši viedokli: “Progresīvie uzskata, ka valsts aizsardzības mācība ir vajadzīga, un tā tāpat būs.” Viņa skaidroja, ka iepriekš vērsuši uzmanību uz netālredzīgu saturu un lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā IZM un kompetento NVO viedokli.

Kristīne Vāgnere-Davidova (ZZS) un Inna Djeri (LKS): Nīderlandē studijas ir bez maksas

Puspatiesība

Davidova apgalvoja, ka, ja par studijām Latvijā būs jāmaksā, studenti “tad izvēlēsies bezmaksu Dānijā, Nīderlandē un visur kur citur”. Viņai piebalsoja arī Djeri no LKS: “Šobrīd tie gudrākie, viņi apsver, jo tad, ja viņi brauks, pieņemsim, bez maksas mācīties uz to pašu Holandi”

Nīderlandē studijas nav bez maksas. Valsts finansētajās universitātēs, piemēram, Amsterdamas Universitātē vai Leidenes Universitātē, lielākajai daļai programmu gada maksa par studijām ir 1005 eiro pirmajā studiju gadā, bet katrā nākamajā – 2209 eiro. Taču jāņem vēra, ka daļā Latvijas augstskolu, piemēram, LU, RSU un RTU studiju maksa ir augstāka nekā Nīderlandē.

Savukārt par Dāniju Vāgnerei-Davidovai ir taisnība – Dānijas iedzīvotājiem un cilvēkiem, kam ir tiesības valstī saņemt uzturēšanās atļauju (piemēram, ES, EEZ vai Šveices pilsoņiem), studijas ir bez maksas.

Arvils Ašeradens (JV): mums rāda, ka pētniecībai un attīstībai šobrīd jau ir 0,7%

Trūkst konteksta

Raidījuma vadītāja studijā rādīja Eurostat datus par valsts finansējumu pētniecībai un attīstībai 2021. gadā. Tie rāda, ka Latvija tai velta 0,26% no IKP un būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja (0,75%) un Igaunijas (0,7%). Ašeradens sacīja: “Bērtules kundze, man jāatzīst, ka es drusku mulstu, ieraugot šo shēmu, jo Ekonomikas ministrijai un Izglītības ministrijai ir pilnīgi citi dati. (..) Mums rāda, ka šobrīd jau ir 0,7%.”

Valsts budžeta finansējums pētniecībai un attīstībai

Dati: Eurostat

Studijā rādītie dati patiesi atspoguļo valsts piešķirto finansējumu pētniecībai un attīstībai. Tie redzami Eurostat vietnē šeit. Savukārt Ašeradena minētie 0,7% no IKP, visticamāk, ir kopējais zinātnes finansējums, kurā ietilpst gan valsts piešķirtie līdzekļi, gan projektos piesaistītā nauda. Saskaņā ar IZM informāciju, piemēram, 2019. gadā tie bija 0,64% no IKP. Kā iepriekš IZM informēja Re:Baltica, 2020. gadā tie bija 0,7% no IKP.  

Ina Barkanova (Stabilitātei!) par izglītības finansējumu Latvijā

Nav taisnība

Barkanova stāstīja, ka nepieciešams vairāk ieguldīt izglītībā. Salīdzinot Latviju ar citam valstīm, viņa teica: “Citas valstis, piemēram, pusotru no visiem ienākumiem atdod izglītībai, bet mums, cik paliek, tik arī mēs dabūjam!”

No Barkanovas teikta noprotams, ka Latvija izglītībai velta maz – mazāk nekā citas valstis. Tā nav taisnība. Pēc Eurostat datiem 2020. gadā Latvijas izdevumi izglītībai bija gandrīz 6% no IKP, un tas ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Valsts kopbudžeta izdevumi izglītībai % no IKP, 2020. gads

Dati: Eurostat

2022. gada valsts budžetā izglītībai un zinātnei paredzēti 973,9 miljoni eiro jeb 7,8% no valsts kopbudžeta.

Re:Check lietotnē Facebook messenger jautāja Barkanovai, ko viņa domāja, sakot “pusotru no visiem ienākumiem”. Barkanova atbildi nesniedza. Re:Check lūdza partijas līderim Aleksejam Rosļikovam dalīties ar Barkanovas kontaktinformāciju, bet to nesaņēma.

Arvils Ašeradens (JV): Latvijas universitātes sasniedz labāko universitāšu piecsimtnieku

Drīzāk nav taisnība

Ašeradens stāstīja, ka viņam svarīga ir zinātnes universitāšu attīstība: “Skaidrs, ka mums četras zinātņu universitātes, kurām strauji jāaug, ja mēs maksāsim septiņi, astoņi tūkstoši eiro par studiju vietu, jauki, varbūt, bet man daudz svarīgāk šķiet, ka tieši šī zinātnes daļa attīstās zinātnes universitātēs. Mēs beidzot sasniedzam par to, ko mēs sapņojam, viņas ir šai te piecsimtniekā.”

Vai Latvijas universitātes ir piecsimtniekā? Akadēmiskos pētījumos un Latvijas medijos redzamākie universitāšu reitingi ir Times Higher Education (THE) un Quacquarelli Symonds (QS). Par noteiktām kategorijām Ašeradenam taisnība. Piemēram, THE reitingā klīnisko un veselības priekšmetu kategorijā gan LU, gan RSU ir piecsimtniekā un dala attiecīgi 301.–400. un 401.–500. vietu.

Vispārējā reitingā neviena Latvijas zinātnes universitāte nav THE reitinga 500 pasaules labāko augstskolu vidū. Vistuvāk nonākusi Rīgas Stradiņa universitāte, kura dala 501.–600. vietu. Arī pēc Quacquarelli Symonds universitāšu jaunākā reitinga, neviena no Latvijas universitātēm nav iekļuvusi piecsimtniekā – ne kopumā, ne atsevišķos zinātņu blokos (mākslā un humanitārajās zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs).

Avots: Quacquarelli Symonds 2023 reitings un Times Higher Education 2022 reitings

Sarunā ar Re:Check Ašeradens skaidroja, ka, lai gan Latvijas zinātniskās universitātes reitingos nav piecsimtniekā vispārējā kategorijā, ir virkne kategoriju, kurā tas sasniegts, piemēram, augstskolu sadarbība ar industriju (RTU, Times Higher Education reitings). Tomēr diskusijā viņš to neprecizēja.

Jāpiebilst, ka universitāšu reitingiem ir būtiski trūkumi. Pētnieki norāda, ka reitingu veidotāju metodes nav pietiekami caurredzamas un viņi savus kritērijus izvēlas subjektīvi. Piemēram, QS reitingi lielā mērā balstās uz pašas organizāciju izvēlētu ekspertu un darba devēju viedokļiem. Ne šo ekspertu atlases process, ne viņu vērtējuma pamatojums netiek publiski paskaidrots. Turklāt daži QS kritēriji dod priekšrocību universitātēm, kas fokusējas uz tā sauktajām STEM studijām, nevis, piemēram, mākslas vai humanitārajām programmām. Dažās reitingu sistēmās ir kritēriji, kas tieši neliecina par mācību kvalitāti, piemēram, ārvalstu studentu skaits. Savukārt citi pētnieki skaidro, ka tiekšanās uz augstāku vietu reitingā var negatīvi ietekmēt mācību un pētniecības kvalitāti. Proti, universitātes mēdz vairāk uztraukties par atbilstību reitingu kritērijiem, nevis studentu vai zinātnieku vajadzībām.


Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.