Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Re:Check sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Izvēlies nākotni”. Katrā tematiskajā diskusijā aicina piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidātus. Pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem.


Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).


Diskusijā 11. septembrī kandidāti debatēja par sabiedrības saliedētību un kultūru. Iekavās aiz kandidātu vārdiem norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus viņu teiktajā konstatējām.

Piedalījās Solvita Zvidriņa no Katram un katrai, Dāvis Stalts no Konservatīvajiem, Vairis Nartišs no Apvienotā saraksta, Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības, Nauris Puntulis (2) no Nacionālās apvienības, Andrejs Judins (1) no Jaunās Vienotības, Edgars Kucins no Saskaņas, Agnese Logina no Progresīvajiem, Marija Golubeva no Attīstībai/ Par!, Inna Djeri no Latvijas krievu savienības, Līga Krapāne (1) no Latvija pirmajā vietā. Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Andrejs Judins (JV): faktiskais nepilsoņu skaits ir mazāks

Trūkst konteksta

Debašu vadītāja norādīja, ka apmēram desmitā daļa iedzīvotāju ir nepilsoņi, uz ekrāna studijā bija redzami arī dati par nepilsoņu skaitu: 182 375. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Judins, runādams par nepilsoņiem, norādīja: “Viņu skaits ir mazāks faktiski, tas neatbilst patiesībai, viņu ir mazāk.

Mēs lūdzām Judinu precizēt, ko tieši viņš domājis. Politiķis skaidroja: runājot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjiem, esot sapratis, ka pārvalde nevar atklāt katru gadījumu, kad cilvēks, piemēram, ieguvis citas valsts pilsonību. “Cilvēki, piemēram, aizbraucot uz citām zemēm un naturalizējoties kaut kur, vai iegūstot citu pilsonību, ne vienmēr sūta informāciju Latvijai. Ir cilvēki, kuri nomirst vienkārši arī kaut kur ārpus Latvijas. Teiksim tā, mēs nesaņemam visu informāciju,” norādīja Judins. Viņš atzina, ka nevar pateikt, par cik faktiskais nepilsoņu skaits ir mazāks nekā statistikā.

Judins atsaucas uz sarunām ar PMLP pārstāvjiem. Taču pārvaldes aktuālie dati rāda lielāku nepilsoņu skaitu, nekā bija norādīts LTV studijā. Proti, saskaņā ar PMLP datiem šā gada vidū Latvijā bija 191 036 nepilsoņu. PMLP skaidro, ka statistikā iekļauti cilvēki, kuriem noformēts personu apliecinošs dokuments: nepilsoņa pase vai nepilsoņa eID karte.

Savukārt LTV studijā bija redzami Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Saskaņā ar tiem Latvijā šogad ir par nepilniem deviņiem tūkstošiem mazāk nepilsoņu – jau minētie 182 375. 

CSP skaidro, ka pārvaldes norādītais skaits ir mazāks, jo tā rūpīgi izvērtē, kuri iedzīvotāji tiešām dzīvo Latvijā. CSP pārstāve Sanda Rieksta norāda, ka pārvalde oficiālajā statistikā iekļauj tikai tos cilvēkus, kas faktiski Latvijā dzīvo vai kuriem ir nodoms dzīvot te vismaz gadu. Pirms desmit gadiem CSP Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu sāka novērtēt pēc jaunas metodoloģijas, izmantojot 15 dažādu administratīvo reģistru datus. Rieksta skaidro: “Saskaņā ar šo metodi CSP visus Latvijas iedzīvotājus no (PMLP) Iedzīvotāju reģistra sadala divās grupās – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs.” Atbilstoši šai metodei CSP reizi gadā novērtē Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. Tādējādi šis skaits katru gadu ir apmēram par 8% mazāks, nekā Iedzīvotāju reģistrā iekļautais pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Šāds izvērtējums attiecas arī uz nepilsoņiem.

Līga Krapāne (LPV): obligātajā literatūrā nav jālasa latviešu oriģinālliteratūra

Drīzāk nav taisnība

Krapāne norādīja, ka, cik viņai esot zināms, “skolotāji ceļ trauksmi, jo obligātajā literatūrā nav jālasa latviešu oriģinālliteratūra”. Taču šim izteikumam nav pamatojuma. 

Valsts izglītības satura centrā (VISC) Re:Check uzzināja, ka obligātās literatūras sarakstu nav. Tas medijos stāstīts arī iepriekš. VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Liene Zeile skaidroja, ka pastāv norādes, ka, apgūstot literatūru pamatskolā, jāievēro līdzsvars starp oriģinālliteratūru un tulkoto literatūru. Šādas norādes ir arī vidējā izglītībā. Zeile skaidro, ka vidējās izglītības optimālā līmeņa kurss uzbūvēts tā, lai sasaistītu pasaules literatūras tendences ar to, kas raksturīgs tieši latviešu literatūrai. Savukārt vidējās izglītības padziļinātajā kursā, apgūstot tematus no 12 darbiem, tikai divi esot tulkotie darbi. “Tā kā pamatā literatūras mācību priekšmetā apgūst latviešu literatūru,” pauda Zeile. 

Arī VISC pamatkursa “Literatūra I” programmas paraugā vispārējai vidējai izglītībai norādīts, ka svarīgi turpināt pamatskolā ievēroto proporciju starp latviešu literatūru (un folkloru) un cittauti literatūru, “paredzot, ka latviešu literatūra kā valsts kultūras viena no pamatvērtībām ir ⅔ no iepazīstamo darbu kopskaita kursā”. 

Arī Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) valdes priekšsēdētāja Anita Vanaga Re:Check uzsver, ka obligātās literatūras sarakstu nav: “Ir ieteicamā literatūra, to mēs aicinām skolēnus lasīt, par to vienojas katra konkrētā skola.” Vanaga skaidro, ka skolotājiem nav nosaukts, kādi konkrēti darbi jālasa: “Ja, piemēram, ir rakstīts “reālisms”, es varu izmantot Blaumani. Es drīkstu, protams, izmantot Balzaku, es drīkstu izmantot visu. Protams, ja tā ir literatūra Latvijā, tad mēs to lasām latviski. Kas attiecas uz romantismu, tieši tādā pašā veidā.” Piemēram, Vanagas pārstāvētās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas mājas lapā atrodams literatūras saraksts 7.–12. klasei 2022./2023. mācību gadā. Tajā redzams, ka absolūtais vairums tur norādīto ir latviešu autoru darbi.

Nauris Puntulis (NA): Kultūrkapitāla fonds kļuvis par trešdaļu lielāks

Puspatiesība

Debatēs A/Par! kandidāte Marija Golubeva sacīja, ka jāpalielina Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums. Kultūras ministrs Puntulis uz to reaģēja šādi: “Jā, vispirms reflektējot uz Marijas teikto – protams, Kultūrkapitāla fonds šogad ir par trešdaļu lielāks, arī programmu “Skolas soma” mēs turpinām.”

Tomēr dati par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) pamatbudžetu pieaugumu par trešdaļu neapstiprina. 

Avots: Kultūras ministrija

Pērn fonda budžets bijis 11,2 miljoni (neiekļaujot Covid-19 atbalsta programmas), bet šogad 12,6 miljoni, Re:Check informēja Kultūras ministrijā. Tātad VKKF pamatbudžets pieauga par 1,4 miljoniem (ap 12%), nevis trešdaļu.

Lūdzām ministra padomniecei sabiedrisko attiecību jautājumos Ingai Vasiļjevai pamatojumu Puntuļa apgalvojumam. Viņa skaidroja, ka ministrs VKKF budžetam pieskaitījis 2022. un 2023. gadā Eiropas Komisijas REACT EU programmā papildus pieejamos 4,2 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Tos novirzīs, piemēram, Marka Rotko centram, Liepājas teātrim un nevalstiskajām organizācijām. “Līdz ar to kopējais pieejamais finansējums citām VKKF programmām šogad ir palielināts par gandrīz trešdaļu,” pauda Vasiļjeva. 

Nauris Puntulis (NA): par kultūras pasākumu apmeklējumu

Trūkst konteksta

Raidījuma vadītāja atsaucās uz KM pētījumu, kurā 60% cilvēku norādījuši, ka nevar atļauties apmeklēt operu un baletu, bet, piemēram, aptuveni puse – klasiskās mūzikas koncertus. Viņa jautāja, ko partijas darīs, lai padarītu pieejamu šāda veida kultūru plašai sabiedrībai. Kultūras ministrs Puntulis teica, ka nevar pilnībā piekrist tam, ka cilvēki nevar atļauties: “Jo apmeklējums rāda diezgan pretēju ainu, kultūras pasākumi ir apmeklēti.”

Kultūras ministrijas dati rāda, ka apmeklējumu skaits pērn būtiski audzis Latvijas Koncertiem, kur vairums bija digitālie apmeklējumi. Tāpat pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, redzams Liepājas Simfoniskajam orķestrim. Taču, piemēram, Latvijas Nacionālajā operā un baletā apmeklējumu skaits sarucis (mazāks bijis arī rīkoto izrāžu skaits). Tāpat citiem koncertu rīkotājiem apmeklējumu skaits bijis mazāks nekā pirms pandēmijas. Jānorāda, ka arī rīkoto koncertu skaits 2020. un 2021. gadā bija mazāks nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. 

Avots: Kultūras ministrija

Puntuļa padomniece Vasiļjeva Re:Check atsaucas uz “viena no lielajiem biļešu tirdzniecības uzņēmuma” sniegtajiem datiem periodā no šā gada jūnija līdz augusta beigām, kurā pārdoto biļešu skaits bijis par 4,7% lielāks nekā tajā pašā periodā 2019. gadā. Tāpat Vasiļjeva atsaucās uz Puntuļa personīgo pieredzi: “Ministram regulāri notiek komunikācija arī ar privātajiem producentiem, kuri apliecina, ka cilvēku interese par kultūras un izklaides pasākumiem šovasar ir bijusi augsta.” Tomēr publiski pieejamas statistikas par šīs vasaras kultūras pasākumu apmeklējumu Re:Check neatrada, un arī KM svaigus datus nesniedza. Tāpēc šobrīd nav iespējams pārliecināties par cilvēku intereses kāpumu. 


Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.