Re:Check sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā Izvēlies nākotni. Katrā tematiskajā diskusijā aicina piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidātus. Pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem.
Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).
Diskusijā 18. septembrī kandidāti debatēja par tautsaimniecību un nodokļiem. Iekavās aiz kandidātu vārdiem norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus viņu teiktajā konstatējām. Diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.
Piedalījās Raimonds Čudars un Jānis Reirs no Jaunās Vienotības, Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, Ivars Zariņš un Igors Pimenovs no Saskaņas, Jānis Dinevičs un Jānis Vucāns no Zaļo un zemnieku savienības, Skaidrīte Ābrama no Progresīvajiem (1), Andris Kulbergs un Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta (1), Juris Pūce no Attīstībai/Par!, Pāvels Kuzmins no Stabilitātei! (1), Normunds Grostiņš no Latvijas Krievu savienības (1), Krišjānis Feldmans no Konservatīvajiem (1), Vilis Krištopans no Latvija pirmajā vietā (3), Aivars Strakšas no Katrai un katram.
Vilis Krištopans (LPV) par darba spēka nodokļiem
Drīzāk nav taisnība
Diskusijas laikā Krištopans jautāja: “Kāds var pateikt, kur ir lielāki darbaspēka nodokļi nekā Latvijā? 27 valstīs?” un pats arī atbildēja: “Nevienā!” Uz kāda diskusijas dalībnieka atbildi, ka tie ir augstāki Zviedrijā, Krištopans atbildēja noraidoši.
Darbaspēka nodokļi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Pēc OECD datiem, Latvijā šo nodokļu likmes nav augstākās Eiropā.
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece Re:Check skaidroja, ka darba nodokļu slogu labi atspoguļo tā sauktā darbaspēka izmaksu nodokļu plaisa (tax wedge of labour costs), kuras aprēķinos tiek ņemti vēra iepriekšminētie darbaspēka nodokļi un nodokļu atvieglojumi, kā arī darba devēja izmaksas. Tā parasti atšķiras dažādiem algu līmeņiem un mājsaimniecībām atkarībā no apgādājamo skaita. Pēc OECD datiem Latvija nevienā ienākumu līmeņa un apgādājamo skaita kombinācijā nav pirmajā vietā ne Eiropā, ne starp OECD valstīm.
Tiesa, kā skaidroja Buceniece, “Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi nekā virknē valstu, ar kurām konkurējam starptautiskajos tirgos”. Tajā skaitā augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Darbaspēka nodokļu slogu Baltijas valstīs Swedbank ekonomisti analizējuši iepriekš.
Re:Check sazvanījās ar Vili Krištopanu, kurš teica, ka “Zviedrijā neapliekamais minimums ir divi tūkstoši, bet kāds man mēģina iestāstīt, ka Zviedrijā ir lielāki darbaspēka nodokļi nekā Latvijā.” Tomēr OECD datos redzams, ka nevienā kombinācijā Latvijā darbaspēka nodokļu plaisa nav augstāka kā Zviedrijā.
Re:Check lūdza, lai Krištopans norāda konkrētu avotu, bet viņš to nesniedza: “Ļoti daudz dažādi – ir gan Eurostat. Visvisādi, nu!” Sarunas noslēgumā Re:Check žurnālists atbildes vietā saņēma draudus no Krištopana: “Jūs varat rakstīt, ko jūs gribat, bet es jūs uzreiz izsmērēšu pa sienām pēc tās jūsu publikācijas.”
Krišjānis Feldmans (Konservatīvie): ir dubultots finansējums zinātnei
Nav taisnība
Diskutējot par ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, Feldmans norādīja uz valdības sasniegto: “Bet attiecībā uz to spēju ģenerēt pievienoto vērtību – tikai šis gads ir pirmais, kad ir dubultots finansējums zinātnei”.
Tā nav taisnība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ziņojusi, ka šogad zinātnei papildus piešķirti 12,2 miljoni eiro un tas ir lielākais finansējuma pieaugums kopš 2008. gada. IZM arī skaidrojusi, ka tā sauktais zinātnes bāzes finansējums palielināts par 30% un sasniedz ap 35 miljoniem eiro. Kopumā IZM budžetā šogad zinātnei paredzēts atbalsts vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā. Daļa zinātnes finansējuma ir arī Ekonomikas ministrijas budžetā. Feldmans Re:Check atzina, ka debatēs kļūdījās.
Andris Kulbergs (AS): 130 000 cilvēku ir ēnu ekonomikā, jo maksātnespējas administratori sēž virsū
Drīzāk nav taisnība
Kulbergs diskusijā norādīja, ka dārgākais resurss valstī esot cilvēki, tātad mūsu darbaspēks, kā arī piebilda: “Mums 130 000 cilvēku ir iespiesti ēnu ekonomikā vai aizbraukuši ārpusē. Tā ir realitāte, viņi nav atgriezušies un viņi kultivē ēnu ekonomiku, nevar atgriezties darba tirgū, jo viņu maksātnespējas administratori sēž viņiem virsū.” Kulbergs piedāvāja šos cilvēkus amnestēt. Juris Pūce (A/Par!) Kulbergam gan norādīja, ka vienai daļai no šiem cilvēkiem ir uzturlīdzekļu parāds, proti, viņi neuztur savus bērnus.
Re:Check jautāja Kulbergam, kur viņš smēlies informāciju par šādiem datiem. Viņš rakstiskā atbildē vēlreiz norādīja uz vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku, kas nav atgriezušies darba tirgū un nevarot to izdarīt esošo parādu dēļ. Kulbergs norādīja, ka datus par cilvēku skaitu saņēmis no bijušās VID vadītājas Ilzes Cīrules (kura 2018. gadā devās mūžībā), kad uzsākuši diskusiju par autoservisu mehāniķu “masveida migrēšanu uz kaktu servisiem”, jo viņi izvairījušies no parādu piedziņas.
Kulbergs precizēja, ka debatēs par vainīgajiem nosaucis maksātnespējas administratorus, taču patiesībā runājis par tiesu izpildītājiem.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei (LZTIP) ir dati par piespiedu izpildei nodoto lietu skaitu, bet ne cilvēku skaitu. 2021. gadā ierosinātas 154 053 jaunas lietas, liecina LZTIP informācija. Savukārt kopumā gada sākumā bija 453 993 lietas. Padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka Re:Check norādīja, ka parādnieks var būt arī juridiska persona, kā arī vienam cilvēkam var būt vairākas lietas. “Rekords” vienam parādniekam bijis ap 150 lietām.
Padomes priekšsēdētāja Kruka vērtē, ka cilvēku nonākšanu ēnu ekonomikā nevar tik tieši saistīt ar parādsaistībām. Nevarot arī teikt, ka parādiem vispār nav ietekmes uz cilvēku nonākšanu ēnu ekonomikā. “Drīzāk tā ir cilvēka attieksmes problēma. Vēl ir ļoti svarīgi, kas tie ir par parādiem, jo ļoti bieži tie ir kā protesti. Speciāli, apzināti nemaksās sodus, nemaksā nodokļus, jo pie reizes arī savu valstisko attieksmi pauž,” skaidro Kruka.
Vairums jeb 60% no pērn piespiedu izpildei nodotajām lietām bija par neizpildītām saistībām administratīvo pārkāpumu lietās. Tāpat taisnība, ka daļa parādnieku ir uzturlīdzekļu nemaksātāji. No pērn piespiedu izpildei nodotajām lietām 36% gadījumu (56 012 lietas) bija parādu piedziņa civillietās, kur ietilpst arī uzturlīdzekļu nemaksātāji. Tikmēr krimināllietās pērn – 4%.
Pāvels Kuzmins (Stabilitātei!) par Lietuvas iedzīvotāju skaitu un imigrāciju
Puspatiesība
Kuzmins diskusijā teica, ka Latvijā katru gadu samazinās cilvēku skaits, kamēr “Lietuvā cilvēku proporcija jau aug.” Sarakstē ar Re:Check Kuzmins precizēja, ka domājis gan populāciju kopumā, gan imigrantu skaitu.
Par iedzīvotāju skaitu Lietuvā viņam nav taisnība. Gan pēc Lietuvas Oficiālā statistikas portāla, gan iedzīvotāju reģistra datiem, desmit gadu laikā Lietuvā nav būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits; gluži pretēji – tas ir samazinājies. Tiesa, 2021. gadā bijis neliels pieaugums, taču šogad iedzīvotāju skaits atkal kļuvis mazāks.
Savukārt imigrantu skaits ar katru gadu aug abās valstīs, lai gan Lietuvā stipri straujāk. Pēc Lietuvas Oficiālās statistikas portāla datiem kopš 2010. gada ar katru gadu valstī ieceļojošo cilvēku skaits pieaudzis (izņemot periodu no 2015. līdz 2017. gadam). Arī Latvijā, lai gan mazāk nekā Lietuvā, katru gadu uz dzīvi pārceļas arvien vairāk citu valstu iedzīvotāju. Izņēmums bija 2020. gads, kad sākās pandēmija.
Lietuvā kopš 2019. gada ir pozitīvs migrācijas saldo – imigrantu un emigrantu starpība. Latvijā tas kopš neatkarības atgūšanas ir bijis negatīvs, bet pēdējos divpadsmit gadus vienmērīgi tuvojas pozitīvai vērtībai.
Normunds Grostiņš (LKS) par ieņēmumu dienestiem Senajā Ēģiptē
Drīzāk nav taisnība
Diskusijā Grostiņš noraidīja Krišjāņa Feldmana (Konservatīvie) ieteikumu, ka korupciju Valsts ieņēmumu dienestā varētu mazināt, palielinot pārvaldes atalgojumu. Grostiņš viedokli pamatoja, citējot vēstures piemēru – sengrieķu vēsturnieka Hērodota aprakstu par Ēģipti. “Vēsturē principā šo lietu, cīņu ar korupciju ieņēmumu dienestā risina tūkstošiem gadu, to apraksta sengrieķu vēsturnieks Hērodots par Ēģipti, un viņš saka, ka attiecīgi sākumā faraons domāja, ka vajag palielināt algu. Kas sekoja pēc algu palielināšanas? Sāka prasīt lielākus kukuļus. Viņš izdomāja nākamo soli – var nogriezt degunu, izraidīt no valsts. Kas notika tālāk? Arābijā izveidojās pilsētas, kur dzīvoja cilvēki bez deguniem,” skaidroja Grostiņš.
Hērodota (488.–428. g. p.m.ē.) vienīgajā grāmatā par Ēģipti ir pieminēts gadījums, kurā Faraons Aprijs (miris 567. g. p.m.ē.) sodījis ziņnesi Patarbemi ar deguna nogriešanu. Tomēr gadījums nav bijis saistīts ar nodokļiem vai korupciju kādā valsts iestādē. Re:Check vērsās pie trim ēģiptologiem no Kembridžas un Mančestras Universitātes – neviens no viņiem neapliecināja, ka Groziņa stāsts ir patiess.
Kembridžas Universitātes profesors un ēģiptologs Aleksandrs Lokšonovs skaidro, ka Ēģiptē laika posmā no 1550. līdz 1070. gadam p.m.ē. degunu un ausu amputācija bija biežs sods. Līdzīgu informāciju Re:Check sniedz arī Mančestras Universitātes ēģiptoloģe Džoisa Tildesleja.
Lokšonovs norāda uz savu pētījumu akadēmiskajā žurnālā Journal of the Economic and Social History of the Orient, kurā teikts, ka visbiezāk šo sodu piemēroja par nepatiesas liecības sniegšanu, zvēresta laušanu vai laulības pārkāpšanu. Nav pamata domāt, ka deguna vai ausu amputāciju īpaši bieži piemēroja saistībā ar korupciju valsts iestādēs. Turklāt jāpiebilst, ka Lokošonova minētais periods ir 500 gadus pirms Hērodota aprakstīta laika. Ēģiptē, iespējams, ir bijusi apmetne Rhinocolura, kurā it kā mita šādā veidā sodīti cilvēki. Lokšonovs skaidro, ka liecības par šo vietu, iespējams, nav akurātas. Personiski pētnieks uzskata, ka, ņemot vēra amputācijas fiziskās sekas, šāda pilsēta nav ticama, bet ne neiespējama. Šaubas par pilsētas eksistenci Re:Check pauž arī Mančestras Universitātes ēģiptologs Hjū Tvisons Deivīs.
Re:Check centās sazināties ar Grostiņu, bet tas neizdevās.
Vilis Krištopans (LPV) par ēnu ekonomiku
Nav taisnība
Krištopans runāja par ēnu ekonomikas izmaksām valstij, it kā citējot Stokholmas ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) profesora Arņa Saukas pētījumu: “Ēnu ekonomikas pētījums Saukam: 3,7 miljardi aplokšņu algas, 2 miljardi neuzrādīti ienākumi, divi miljardi neuzrādītie darbinieki.” Krištopana minētie skaitļi ir nepareizi.
Saukas un SSE Riga profesora Tāļa Putniņa pētījuma prezentācijā teikts, ka Latvijā 2021. gadā ēnu ekonomikas indekss bija vidēji 26,6%, kas nozīmē neiekasētus nodokļus aptuveni 2,7 miljardu eiro vērtībā. Pētnieki norāda, ka 2021. gadā 23,8% ēnu ekonomikas veidoja neuzrādītie darbinieki, 30% bija neuzrādītie ienākumi, bet 46,2% – aplokšņu algas.
Ēnu ekonomiku veidojošās komponentes 2021. gadā Latvijā
Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) par jaundzimušo pabalstiem
Drīzāk nav taisnība
Ābrama stāstīja, ka partijas Latvija pirmajā vietā solītais 5000 eiro pabalsts par katru jaundzimušo, var radīt milzīgu slogu sociālā atbalsta sistēmai. Viņa savu viedokli pamatoja ar piemēru no ārzemēm: “Bet kā jūs risināsiet to sociālo slogu, kas pēc tam būs? Jo bija Āzijas valstī, kur arī ieviesa milzīgu pabalstu, pēc tam tas viss nogūlās uz sociālajiem darbiniekiem.”
Ābrama Re:Check skaidroja, ka informāciju ņēmusi no investora un Rokfellera fonda priekšsēdētāja Ručīra Šarmas grāmatas 10 noteikumi veiksmīgām valstīm. Šarmas grāmatā minēts šāds gadījums Kanādā, nevis kādā Āzijas valstī. Grāmatā teikts, ka Kanādā jaundzimušo pabalstu ieviesa 1988. gadā, bet ar laiku to pārtrauca, jo galvenokārt naudu saņēma nabadzīgas sievietes un viņu bērni valstij radīja lielas sociālās palīdzības izmaksas. Tomēr Šarma savam apgalvojumam nesniedz nekādus pierādījumus. Vienīgā atsauce, ko viņš norāda, ir kāds Kanādas ziņu vietnes National Post raksts, kurā šāda informācija nav minēta. Zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā Google Scholar Re:Check neizdevās atrast pētījumus, kas liecinātu, ka vienreizēji jaundzimušo pabalsti nākotnē radītu slogu sociālajiem darbiniekiem.
Jāpiebilst, ka šādu pabalstu iespaids uz dzimstību arī nav viennozīmīgs. Piemēram 2009. gadā tika publicēts pētījums, kurā analizēja Austrālijas jaundzimušo pabalsta (3000 AUD) ietekmi uz dzimstību. Pētnieki secināja, ka pabalsta devums dzimstībai bijis neliels. Savukārt pētījums par līdzīgu programmu Kvebekā (Kanādā) secināja, ka jaundzimušo pabalsti korelē ar trešā bērna dzimšanu ģimenē. Iespējams, tādēļ ka pabalsts būtiski pieauga par katru nākamo bērnu – 500 CAD par pirmo, bet 8000 CAD par trešo. Šveicē pētnieki novēroja, ka pēc pabalsta ieviešanas palielinājās dzimstība, it sevišķi nabadzīgām vai vidusslāņa sievietēm.
Vilis Krištopans (LPV): nekustamā īpašuma nodoklis ir tikai 170 miljoni
Nav taisnība
Debatēs par nodokļa politiku un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) Krištopans sacīja, ka viņa partija to atcels: “Mēs vispār atcelsim nekustamā īpašuma nodokli, tāpēc ka viņš ir tikai 170 miljoni, kam nav nekāda fiskāla ietekme. Jūrmala parāda – Truksnim neviens nemaksā. 90% atlaidi visiem. Rīgai miljards budžets, simt tūkstoši – desmit procenti nekustamā īpašuma nodoklis.”
Citi diskusijas dalībnieki Krištopanam norādīja, ka Rīgas budžetā NĪN apmērs ir nevis simt tūkstoši, bet simt miljoni, un viņš tam piekrita. Galvaspilsētas budžetā šogad no īpašuma nodokļiem plānots ieņemt 110 miljonus eiro. Taču kopējie plānotie NĪN ieņēmumi saskaņā ar Finanšu ministrijas Re:Check sniegto informāciju šā gada budžetā ir 234 miljoni eiro (nevis 170 miljoni eiro).
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
