Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Kopš septembra sākuma vairāk nekā desmit tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar vairākiem vienādiem ierakstiem, kuros redzams saraksts ar vairākiem maldinošiem apgalvojumiem par nodokļiem un cenam Latvijā.
Sarakstā norādīts, ka Latvijā ir “lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā”. Tā nav taisnība. Sarakstē ar Re:Check Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka “Latvijā noteikti nav augstākie darbaspēka nodokļi Eiropā, tomēr tie ir augstāki nekā virknē valstu, ar kurām konkurējam starptautiskajos tirgos.”
Buceniece norāda, ka, lai šajā ziņā salīdzinātu valstis, ir jāskatās uz vairākiem kritērijiem: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un tā progresivitāti, darba devēju un darba ņēmēju sociālajām iemaksām (VSAOI), un citām nodevām vai nodokļiem, ko darba devējs maksā saistībā ar darbinieka algošanu.
Darbaspēka nodokļu slogu labi atspoguļo tā sauktā darba nodokļu plaisa (tax wedge of labour costs). Tā ir darba devēja izmaksu un darbinieka saņemtās neto algas starpība. Rēķinot nodokļu plaisu, tiek ņemts vērā gan IIN, gan darba devēju un darba ņēmēju sociālajās iemaksas. “Slogs parasti atšķiras gan dažādiem algu līmeņiem, gan arī dažādām mājsaimniecībām atkarībā no apgādājamo skaita,” stāsta Buceniece. Pēc OECD datiem, nevienā ienākumu līmeņa un apgādājamo skaita kombinācijā Latvija nav pirmajā vietā ne Eiropā, ne starp OECD valstīm. Piemēram, skatoties uz vidējo darbinieku bez apgādājamajiem, Latvija no OECD valstīm ir 12. vietā.
Jāpiebilst, ka OECD datos redzams – arī atsevišķas darba nodokļu (IIN, kā arī darba devēju un ņēmēju VSAOI) likmes Latvijā nav augstākās Eiropā. To, ka Latvijā nav augstākie darbaspēka nodokļi Eiropā, rakstījis arī portāls TVnet.
Ierakstos arī teikts, ka Latvijā ir “lielākās elektroenerģijas cenas Eiropā”. Arī šis apgalvojums ir nepatiess. Pēc Nordpool datiem, Latvijā šā gada augustā vidējā cena par megavatstundu elektroenerģijas bija 467,75 eiro. Augustā vairākās Nordpool tirgus valstīs – Lietuvā, Francijā, Austrijā – vidējā cena bija augstāka. Arī skatoties pirmās divas septembra nedēļas, redzams, ka Latvijā starp Nordpool tirgus valstīm nav vidējās cenas rekordiste. Tātad Latvijā nav augstākās elektrības cenas Eiropā.
Saraksta autors lēš, ka pārtikai Latvijā ir “otrā lielākā PVN 21% likme pārtikas produktiem pasaulē.” Autors savu apgalvojumu nepamato ar datiem par pārtikas PVN likmēm. Re:Check nepārbaudīja katru pasaules valsti, bet Eiropas Savienībā Latvija pēc šī kritērija dala otro vietu ar Lietuvu (21%) – augstāka PVN likmē pārtikai ir tikai Dānijā (25%). Latvijā atšķirībā no Lietuvas ir samazināta PVN likmes dārzeņiem, ogām un augļiem, tādēļ korektāk būt teikt, ka Latvija pēc pārtikas PVN ir trešajā vietā Eiropas Savienībā.
Secinājums: Latvijā nav ne augstākie darbaspēka nodokļi, ne elektroenerģijas cenas Eiropā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
