Ronalds Siliņš

Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija (ZM) panākusi kopš 2017. gada virzītās izmaiņas, kas atļauj cirst jaunākus kokus un tātad nocirst vairāk. To formālais pamatojums šoreiz ir nepieciešamība saražot vairāk kurināmās šķeldas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību. Re:Check skaidro, kāpēc pieņemtie grozījumi šā resursa pieejamību būtiski nepalielinās un kāpēc ministrijas prognoze “par 20% vairāk šķeldas” ir stipri apšaubāma.

Pāris dienas pirms Jāņiem valdība lielā steigā pieņēma izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ļaujot cirst jaunākus mežus. Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) šo pašu lēmumu (neveiksmīgi) virzīja ar argumentu – jāļauj īpašniekiem pelnīt vairāk, savukārt tagad politiķi to attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību jeb nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Re:Check skaidro, kāpēc izmaiņas ražotājiem vairāk vai lētāku šķeldu nenodrošinās, kādas vēl pretrunas ir politiķu teiktajā un kāpēc vairāki pēdējo gadu laikā mainījuši viedokli.

Pagājušās nedēļas beigās sociālajā medijā Facebook populārs kļuvis ieraksts, kura autore lēš, ka “ļaunums triumfējoši svin savu uzvaru”. Autore min vairākus iemeslus, tostarp kādu populāru sazvērestības teoriju, ko 2014. gadā palīdzēja izplatīt Krievijas valsts televīzijas Pirmais kanāls (Первый канал). Sākoties šā gada Krievijas iebrukumam Ukrainā, Pirmā kanāla sižets atkal no jauna parādījies socialajos medijos, piemēram TikTok, kur marta beigās sižets pārpublicēts un 32 tūkstoši lietotāju to atzīmējuši ar “patīk”.

Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons aicina pirkt Latvijā ražotos piena produktus un apgalvo, ka Polijā ražotais vai ilgstošai glabāšanai domātais piens nav veselīgs un to nevajadzētu lietot uzturā. Tā nav taisnība.

Jūnija otrās nedēļas sākumā vairāki simti cilvēku sociālajā medijā Facebook dalījušies ar ierakstu, kura autors apgalvo, ka Covid-19 vakcinācijas dēļ ir pieaudzis bērnu skaits, kas cieš no sirds slimībām vai mirst. Autora avots ir Īrijas biļetens The Irish Light, kas regulāri publicē ar Covid-19 saistītas sazvērestības teorijas.

Ukrainas “denacifikācija” un valstī it kā valdošais nacisms ir viens no naratīviem, ko Krievija izmanto, lai attaisnotu savu iebrukumu Ukrainā. Atbalsts nacismam tiek piedēvēts arī politiķiem no valstīm, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā.