Sociālajā medijā Facebook populāri kļuvuši vairāki ieraksti, kuros apgalvots, ka Latvijas Republika un tās institūcijas, piemēram, ministrijas esot privāti komercuzņēmumi un tādēļ nav jāseko valsts likumiem. Tā nav taisnība. Ierakstu autoru vienīgais “pierādījums” ir tas, ka valsts un tās institūcijas atrodamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un privātās uzņēmumu vai juridisku vienību datu bāzēs.
Sociālajā medijā Facebook kopš jūlija sākuma vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā tiek apgalvots, ka ASV plāno pārņemt varu pār Austrumeiropu valstīm un pārcelt tur savus iedzīvotājus. Šie maldi izplatīti arī sociālajos medijos TikTok, Vkontakte un YouTube, kur tie sasnieguši desmitus tūkstošu lietotāju. Apgalvojums nav patiess un balstās uz neeksistējošu interviju ar bijušo ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni.
Sociālajā medijā Facebook diennakts laikā vairāk nekā 1000 cilvēku dalījušies ar autora Māra Ruka video, kurā viņš vedina domāt, ka komponists Mārtiņš Brauns pagājušajā gadā mūžībā devās Covid-19 vakcīnas dēļ.
Šā gada energoresursu cenu straujā pieauguma dēl elektroenerģijas cena Latvijā ir dubultojusies. Aināra Šlesera politiskā partija Latvija pirmajā vietā (LPV) cenu kāpumu izmanto valdības kritizēšanā, taču vienlaikus ar nepatiesiem un no konteksta izrautiem datiem maldina par cenām pamatoti noraizējušos sabiedrību. Vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku dalījušies ar bijušā Ceļu policijas priekšnieka un LPV biedra Edmunda Zivtiņa stāstīto, ka Latvijā elektrība ir 110 reizes dārgāka nekā Norvēģijā, savukārt Igaunijā tās cena esot pat samazinājusies. Tā nav taisnība.
Sociālajā medijā Facebook kļuvis populārs kāds zemas izšķirtspējas video, kurā it kā redzams dejojam veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tā nav taisnība – video redzamais cilvēks nav Pavļuts. Video publicējis anonīms Facebook profils, kas it kā atmasko Latvijas politiķus, tomēr profils pats bieži izplata maldinošu informāciju.
Kopš jūnija beigām Nīderlandē notiek lauksaimnieku un lauksaimniecības lobijorganizāciju protesti. Tajos devušies aptuveni 40 tūkstoši lauksaimnieku, kas ar traktoriem bloķē ielas, lielveikalus, noliktavas un pat vienu no nelielajām lidostām valsts ziemeļaustrumos. Protestu iemesls ir Nīderlandes valdības lēmums līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekļa oksīdu emisijas. Sociālajos medijos tiek izplatīta nepatiesa informācija par šiem protestiem. Populārakie ieraksti latviešu valodā ir sasnieguši vairākus tūkstošus Facebook lietotāju.