Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook lietotāji aktīvi dalās ar maldinošu apgalvojumu, ka šogad Grenlandes ledus segas apjoms pieaug. Ieraksta autors arī vedina domāt, ka klimata pārmaiņu piekritēji cenšas cilvēkiem aizmālēt acis. Savukārt klimata zinātnieki vienmēr esot bijuši neuzticami, jo tie agrāk paredzējuši planētas atdzišanu. Ierakstā paustais viedoklis balstās uz nepatiesu informāciju un no konteksta izrautiem datiem.

Vai Grenlandes ledus sega kļūst lielāka?

Ieraksta autors rāda grafiku no Polar Portal – dāņu interneta vietnes, kurā pētnieki publicē informāciju par Grenlandes un Arktikas ledus novērojumiem. Vietnē skaidri norādīts, ka grafikā redzamas Grenlandes ledus segas virsmas ledus masas izmaiņas kopš septembra. Turpretim no ieraksta autora rakstītā noprotams, ka attēls rādot visas ledus masas palielināšanos:

Ieraksta ilustrācijā redzams grafiks, kas parāda, ka Grenlandē ledus daudzums šogad ievērojami pārsniedz iepriekšējos gadus.”

Avots: Polar Portal

Grenlandes ledus segai ir ikgadējs cikls – no rudens līdz pavasarim virsmas ledus apjoms pieaug krītošā sniega dēļ, bet vasaras mēnešos tas kūst. Pētnieki posmu no septembra līdz nākamā gada augustam sauc par hidroloģisko gadu. Zilā līnija grafikā parāda, ka 2022./2023. hidroloģiskā gada sākumā virsmas ledus masas pieaugums bija lielāks nekā, piemēram, šajos pašos mēnešos 2011./2012. un 2021./2022. hidroloģiskajā gadā. Taču teikt, ka “Grenlandē ledus daudzums šogad ievērojami pārsniedz iepriekšējos gadus”, ir maldinoši, jo grafiks parāda, par cik gigatonnām mainījusies virsmas ledus masa, nevis tās kopējo vērtību.

Virsmas ledus nav vienīgais rādītājs, kas jāpēta, lai saprastu, par cik sarukusi vai palielinājusies Grenlandes ledus segas masa. Jāņem vēra arī ledus apjoms segas pamatnē un vietās, kur ledājs saskaras ar ūdeni (šajā iekļauj arī gabalu atlūšanu). Polar Portal vadītājs un klimata pētnieks Martins Stendels skaidro, ka 2021./2022. hidroloģiskajā gadā Grenlandes virsmas ledus masa pieauga par vairāk nekā 400 gigatonnām. Taču, ņemot vērā pārējos divus rādītājus, kopējā ledus masa hidroloģiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, samazinājās par 84 gigatonnām. Savukārt par pašreizējo hidroloģisko gadu, kas redzams Facebook ieraksta grafikā, ir pāragri veikt secinājumus, jo esam tikai tā ceturtajā mēnesī. 

Avots: Carbonbrief

Stendels arī skaidro, ka kopš 2002. gada Grenlandes ledus segas kopējā masa samazinājusies par 4500 gigatonnām, un līdz ar to jūras līmenis ir pacēlies par aptuveni 12 milimetriem. Turklāt Grenlandes ledus segas kopējā masa nav palielinājusies kopš 1996. gadā.

Avots: Carbonbrief

Vai klimata pārmaiņas ir jauns nosaukums globālajai sasilšanai?

Ierakstā teikts, ka agrāk klimata pārmaiņas sauca par globālo sasilšanu. Nosaukums esot mainīts, lai novērstu uzmanību no tā, ka pasaule it kā nesasilst:

Atceros, kā pirms aptuveni 20 gadiem modē bija runāt par globālo sasilšanu. Kaut kā tas termins laikam “neiegājās” un šobrīd “globālās sasilšanas” termins jau ir nomainīts uz “klimata izmaiņām”. Vai tas varētu būt tāpēc, ka dabā mēs praktiski nekādu sasilšanu nenovērojam?”

Zinātnieki jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām lieto terminus “klimata pārmaiņas” un “globālā sasilšana”. Tie nekad nav nozīmējuši vienu un to pašu. Globālā sasilšana apraksta zemes virsmas vidējās temperatūras palielināšanos. Savukārt klimata pārmaiņas ietver arī citas ilgtermiņa izmaiņas dabas procesos, piemēram, nokrišņus un ledāju kušanu. Proti, globālā sasilšana ir tikai viens klimata pārmaiņu aspekts.

Dažkārt žurnālisti un politiķi abus terminus lieto kā sinonīmus, bet tas nav pareizi. Vēsturnieks Ēriks Konvejs NASA interneta vietnē skaidro, ka, iespējams, nepareiza terminu lietošana sākās 1988. gadā pēc kādas plaši publiskotas ASV Kongresa klimata komisijas sēdes. Sēde tiek uzskatīta par pirmo reizi, kad plaša publika tika brīdināta par klimata pārmaiņām. Tās laikā NASA zinātnieks Džeims Hansens lietoja terminu “globālā sasilšana”, ko pēc tam sāka plaši izmantot – dažkārt arī nepareizi.

Jāpiebilst, ka ieraksta autors maldina par to, ka nekāda sasilšana nav novērojama. Par temperatūras paaugstināšanos liecina vairākas vēsturiskās temperatūras datu kopas, kurās apkopota informācija no tūkstošiem meteoroloģisko staciju. Salīdzinot ar pirmsindustrializācijas laiku, vidējā globālā temperatūra pieaugusi par vairāk nekā 1,2 Celsija grādiem. To apstiprina arī teju visi pasaules klimata pētnieki un viņu pētījumi.

Avots: Morice et al. 2020. An Updated Assessment of Near-Surface Temperature Change From 1850: The HadCRUT5 Data Set. Journal of Geophysical Research: Atmospheres, 126.

Vai zinātnieki prognozēja planētas atdzišanu?

Ieraksta autors apgalvo, ka zinātnieki agrāk sludinājuši globālo atdzišanu, un vedina domāt, ka tādēļ nav pamata ticēt viņu pašreizējām prognozēm:

Vai tikai beigās nebūs tā, ka terminoloģija būs jāmaina vēlreiz un “klimata Izmaiņas” jāpārbrendo par “klimata atdzišanu”, kas starp citu jau tika sludināta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos. Un tā uz apli vien.”

Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā pētniekiem vēl nebija skaidrs, kā izvērtīsies klimata pārmaiņas. Taču arī tolaik galvenokārt valdīja uzskats, ka klimata pārmaiņas novedīs pie vidējās globālās temperatūras palielināšanās. 2008. gadā  zinātnieki Amerikas Meteoroloģijas biedrības žurnālā BAMS apkopoja klimata pārmaiņu pētījumus, kas publicēti no 1965. līdz 1979. gadam, un izvērtēja, vai tie paredzēja globālo sasilšanu vai atdzišanu. 62% pētījumu tika klasificēti kā “sasilšanas pētījumi”, bet 10% nonāca “atdzišanas pētījumu” kategorijā. Pārejie 28% pētījumu tika uzskatīti par neitrāliem – tādiem, kuros zinātnieki vienlīdz apsvēra abas iespējas vai pauda, ka prognozēm nepietiek informācijas. Tātad atdzišanu bija prognozējusi tikai neliela daļa pētnieku. Jāpiemin, ka jau nākamajā desmitgadē zinātnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka notiek globālā sasilšana.

Mītam, ka zinātnieki galvenokārt prognozēja atdzišanu, iespējams, visvairāk palīdzējis izplatīties kāds zinātnes žurnālista Pītera Gvina raksts 1975. gadā žurnālā Newsweek. “Šai prognozei sakrājies tik daudz pierādījumu, ka metereologi knapi var visus izlasīt,” tolaik rakstīja Gvins. “Galvenais fakts ir tāds – izskatās, ka pēc šī gadsimta pirmo trīs ceturtdaļu maigajiem apstākļiem pasaules klimats kļūst vēsāks.” Uz Gvina rakstu vēl mūsdienās atsaucas klimata pārmaiņu noliedzēji, piemēram, konservatīvā propagandas telekanāla Fox News raidījumu vadītāji un bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Savukārt pats Gvins, kurš joprojām ir zinātnes žurnālists, nosoda to, ka viņa veco rakstu izmanto, lai maldinātu par klimata pārmaiņām, un piekrīt, ka tolaik nav korekti atainojis zinātnieku uzskatus.

Secinājums: Pēdējo 20 gadu laikā Grenlandes ledus sega zaudējusi 4500 gigatonnas ledus. Salīdzinot ar pirmsindustrializācijas laiku, vidējā globālā temperatūra ir paaugstinājusies par 1,2 Celsija grādiem. Pētnieki, kas analizēja pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu pētījumus, ir secinājuši, ka jau tolaik lielākā daļa klimata zinātnieku uzskatīja, ka klimata pārmaiņu iespaidā palielināsies vidējā globālā temperatūra.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.