Latvijā un citur pasaulē sāk ieviest piektās paaudzes mobilo sakaru tīklu jeb 5G. Tā rezultātā sabiedrībā rodas jautājumi par 5G drošību un ietekmi uz veselību. Atbildes gatavi sniegt ne tikai jomas eksperti un zinātnieki, bet arī dezinformatori, kas izplata nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Piemēram, Facebook lietotāji atkārtoti dalās ar kādu maldinošu 2019. gada video par to, ka Latvijā ar 5G frekvenču starojuma drošību saistītie noteikumi it kā neatbilst starptautiskajām rekomendācijām.
Vai valdības noteikumi neatbilst starptautiskajiem ieteikumiem?
Mobilo sakaru tehnoloģijās, tajā skaitā 5G, izmanto radioviļņus jeb noteiktu frekvenču elektromagnētisko starojumu. Tas ļauj dažādām ierīcēm, piemēram, mobilajiem telefoniem sazināties ar mobilo sakaru bāzes stacijām. Elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan magnētiskais, gan elektriskais lauks. Katram elektriskajam laukam ir izmērāma intensitāte. Tieši par intensitāti runāts minētajā video. Video autors apgalvo, ka Latvijā pieļaujamā elektriskā lauka intensitāte 5G starojumam ir daudz lielāka, nekā iesaka neatkarīgā bezpeļņas organizācija Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP). ICNIRP sniedz konsultācijas gan Eiropas Komisijai, gan Pasaules Veselības organizācijai.
Video autors stāsta:
“Ja mēs paskatāmies likumi.lv elektromagnētiskā lauka iedarbību uz iedzīvotājiem novērtēšanas un ierobežošanas noteikumiem, mēs varam nonākt pie konkrētas tabulas, kur ir rakstīts, ka no 2–300 gigaherciem 61 volts uz metru ir maksimālā atļautā lauka intensitāte. Ļaušu jums aptvert šo informāciju. Mēs redzam 2015. gadā šī starptautiskā komiteja [ICNIRP] norādīja, ka 5,5 ir maksimālā atļautā starojuma jauda.”
Sarakstē ar Re:Check ICNIRP pārstāvis skaidro, ka video autora nosauktie 5,5 volti uz metru neatbilst komisijas ieteikumiem. To, kāda intensitāte (video autors pārsakās un nosauc intensitāti par jaudu) pieļaujama starojuma elektriskajam laukam, ICNIRP nosaka pēc starojuma frekvences. 5G tehnoloģijās izmanto elektromagnētisko starojumu, kura frekvenču diapazons ir aptuveni no 0,45 līdz 100 gigaherciem (GHz). Frekvenču joslām, kas iekļauj šo diapazonu, Latvijas Ministru kabineta noteikumos norādītas tās pašas elektromagnētiskā lauka intensitātes vērtības, kas ICNIRP 1998. gada ziņojumā.
2020. gada ICNIRP ziņojumā vairs nav norādīta pieļaujamā intensitāte 3–200 GHz frekvenču joslai (atgādinām, ka 5G izmanto 0,45–52 GHz starojumu). Sarakstē ar Re:Check ICNIRP pārstāvis skaidro – ja šajā frekvenču joslā drošību izvērtē, izmantojot elektriskā lauka intensitāti, var rasties neskaidrības. To komisija norādījusi jau 1998. gada ziņojumā, taču cilvēki to bieži esot pārpratuši vai ignorējuši. Tādēļ ICNIRP šajā frekvenču diapazonā drošību tagad raksturo ar citu fizikālu lielumu – jaudas blīvumu. “Jaudas blīvuma ierobežošana nodrošinās aizsardzību pret kaitējumu,” stāsta komisijas pārstāvis. Ikdienas apstākļos ICNIRP pieļauj jaudas blīvumu, kas nepārsniedz 10 vatus uz kvadrātmetru (W/m2), bet darbavietās – 50 W/m2. Tas atbilst Latvijas Ministru kabineta noteikumiem.
Elektromagnētiskais starojums, ko izmanto mobilajās tehnoloģijās, tai skaitā 5G, ir noteiktā radio frekvenču (RF) joslā – no pāris simtiem megahercu līdz vairākiem gigaherciem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka pētījumos nav novērots, ka šīs joslas elektromagnētiskajam starojumam īstermiņā būtu negatīva ietekme uz veselību: smadzeņu aktivitāti, miegu, kognitīvajām spējām, sirdsdarbību vai asinsspiedienu. Pārmērīga RF starojuma iedarbība var izraisīt pārkaršanu vai pat apdegumus, bet, ievērojot ICNIRP rekomendācijas, šāds risks nepastāv.
Kas zināms par 5G ietekmi uz veselību ilgtermiņā?
Radio frekvenču (RF) starojuma ilgtermiņa ietekme uz veselību ir strīdīgs temats. PVO RF starojumu klasificē B2 kategorijā – iespējams kancerogēns cilvēkiem. Klasifikācija nozīmē, ka nav pierādījumu, kas droši apstiprinātu starojuma potenciālu izraisīt vēzi. Šajā klasifikācijā atrodas arī, piemēram, alvejas lapas un marinēti dārzeņi.
2021. gada jūlijā Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPID) publicēja ziņojumu par 5G ietekmi uz veselību. Tajā autori izšķir divus 5G tehnoloģijās izmantotus frekvenču diapazonus: FR1 (0,45–6 GHz) un FR2 (24–100 GHz).* FR1 frekvenču joslā atrodas arī iepriekšējās jeb 4G paaudzes frekvences. Apkopojot lielu pētījumu skaitu, EPID secina – FR1 starojums varbūt ir kancerogēns cilvēkiem, taču ziņojumā minētie pētījumu rezultāti esot strīdīgi. Piemēram, dažos tiek saskatīta korelācija starp telefona lietošanu un smadzeņu vai auss nervu vēzi, bet citos – ne. Jāpiebilst, ka, lai gan pēdējo desmitgažu laikā cilvēki arvien vairāk lieto mobilos telefonus, nav novērots, ka būtu palielinājies smadzeņu vēža biežums – pat cilvēkiem, kas bieži izmanto telefonu. EPID raksta, ka, viņuprāt, ir pietiekami pierādījumu tam, ka FR1 starojums ietekmē vīriešu auglību, taču ziņojuma norādīti arī pētījumi, kas neatrod šādu saistību. Turklāt visos auglības pētījumos cilvēki paši ziņoja par to, cik daudz lietojuši mobilos telefonus, un vairākos nav ņemti vērā citi pētāmo paradumi. Par FR2 frekvencēm neesot veikti pētījumi ne par vēzi, ne auglību.
Savukārt Springer Nature izdotajā akadēmiskajā žurnālā Journal of Exposure Science & Environmental Epidemiology pērn tika publicēts neatkarīgs pētījumu pārskats, kura autori nonāk pie citādiem secinājumiem. Viņi apkopoja 31 pētījumu par cilvēkiem, kas ilgstoši strādājuši ar radariem un tādēļ bijuši saskarē ar starojumu, kura frekvence ir virs 6 GHz. Šajos pētījumos šim starojumam vai nu netika atrasta korelācija ar dažādiem vēža veidiem, vai arī tā bija niecīga. Autori stāsta, ka pētījumu par mobilo telefonu lietošanas saistību ar vēzi ir maz vai arī tiem esot trūkumi metodoloģijā. Jāpiemin, ka šis pētījumu pārskats ir raisījis asas diskusijas zinātnieku vidū.
Secinājums: Ar 5G izmantotā starojuma drošību saistītie Ministru kabineta noteikumi atbilst neatkarīgās bezpeļņas organizācijas ICNIRP ieteikumiem. Patlaban tiek uzskatīts, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas droši apstiprinātu mobilo sakaru tehnoloģijās izmantotā starojuma potenciālu izraisīt vēzi. Taču pētnieki par to nav vienisprātis; zinātniskā literatūra ir nepilnīga vai pretrunīga.
* – sākotnējā raksta versijā bija nepareizi rakstīts, ka FR2 frekvenču josla ir 24–52 GHz.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
