Portāli Otkrito.lv un NRA.lv publicējuši rakstu, kurā nekorekti pārstāstīts ASV medija The Washington Post izklāsts par Vācijas iedzīvotāju gatavību atbalstīt Ukrainu. Tajā paziņots, ka vācieši vairs negrib palīdzēt Ukrainai un šī vēlme vājinoties tieši proporcionāli bēgļu skaitam valstī, taču The Washington Post publikācijā tādu secinājumu nav. Tekstu sakritība liek domāt, ka abi Latvijas portāli ziņu ņēmuši nevis no pirmavota, bet Krievijas medijiem, kuros saturs sagrozīts atbilstoši Kremļa propagandas naratīviem.

No kurienes nācis raksts?

Šā gada 27. novembrī daudzi Krievijas un Baltkrievijas mediji publicēja ziņu par to, ka vācieši bēgļu dēļ vairs negribot palīdzēt Ukrainai. Tie atsaucās uz The Washington Post rakstu par Vācijas iedzīvotāju aptauju, kas šo nevēlēšanos pierādot. Krievijas mediji The Washington Post rakstā pausto bija sagrozījuši, jo ASV medijā nekas tāds nebija teikts un arī Vācijā veiktās aptaujas dati to nerāda. The Washington Post rakstā pausts, ka vairums iedzīvotāju arvien lielākā vai mazākā mērā atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai gan atbalsts tiek raksturots kā remdens. Sīkāk par atšķirībām oriģinālajā The Washington Post rakstā un tā pārstāstā Krievijas medijos lasiet Re:Check raksta turpinājumā zemāk. 

Dienu pēc Krievijas mediju ziņām – 28. novembrī – par to, ka vācieši vairs nevēlas palīdzēt Ukrainai, rakstīja arī Latvijas interneta medijs Otkrito.lv (rus.jauns.lv), kas ir portāla Jauns.lv krievu valodas versija. Ar tīmekļa meklētāju palīdzību atrodams, ka Otkrito.lv publikācija vārds vārdā sakrīt ar rakstu, kas iepriekšējā vakarā bija publicēts vienā no populārākajiem Krievijas interneta medijiem Lenta.ru. Otkrito.lv rakstam tikai pamainīts virsraksts, un tas ir par pāris rindkopām īsāks.

Foto: Ekrānšāviņi no portālu lenta.ru un rus.jauns.lv rakstiem 

Uz Re:Check jautājumu, kā tieši publikācijas teksts tapis, Otkrito galvenā redaktore Irina Naturina atbildēja, ka “žurnālists, kurš ievietoja šo rakstu portālā, apgalvo, ka ņēmis pamatu krievu valodā no Baltkrievijas portāla un pārliecinājies, ka informācija atbilst avotam – šajā gadījumā The Washington Post.” Viņa pieļāva, ka izmantotais Baltkrievijas portāls varētu būt Беларусь Сегодня jeb Baltkrievija šodien. Tas ir Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko administrācijas paspārnē strādājoša mediju nama izdevums. Precīzi šādu tekstu Re:Check portālā Беларусь Сегодня gan neatrada – tas stāstam par vāciešu attieksmi bija izmantojis līdzīga satura, taču nedaudz korektāku Krievijas aģentūras Ria Novosti rakstu.

Vēl pāris dienu vēlāk tādu pašu rakstu kā Otkrito.lv, tikai iztulkotu latviešu valodā un par rindkopu īsāku, publicēja portāls NRA. Virsrakstā tāpat Krievijas mediju ziņās uzsvērts, ka “vācieši vairs negrib palīdzēt Kijevai”. NRA rakstā Ukrainas galvaspilsētu sauc par Kijevu, lai gan tās nosaukums latviešu valodā kopš šā gada marta ir Kijiva. Savukārt pēc tam ar atsauci uz NRA to līdzīgā veidā pārstāstīja krievu valodā rakstošais Latvijas medijs Press.lv.

Foto: Ekrānšāviņš no portāla NRA raksta

Sociālajā medijā Facebook NRA šo rakstu publicēja pat divreiz – 1. un 9. decembrī. Abās reizēs tas papildināts ar redakcijas komentāru: “Vācijas iedzīvotāji zaudējuši vēlmi palīdzēt Kijevai”. NRA neatbildēja uz Re:Check jautājumu, no kurienes ņemts raksta teksts un vai redakcija ir iepazinusies ar oriģinālo The Washington Post publikāciju.

Jāpiebilst, ka Otkrito.lv pēc Re:Check jautājumiem nomainīja raksta virsrakstu. Tagad tas atbilst The Washington Post publikācijas virsrakstam. Portāls NRA līdz 14. decembra vakaram nekādas izmaiņas rakstā nebija veicis.

Kā atšķiras The Washington Post raksts un tā atstāsts Krievijas medijos?

Jau minētā Lenta.ru un citi Krievijas mediji atsaukušies uz The Washington Post 25. novembra rakstu ar virsrakstu “Kāpēc vācieši zaudē entuziasmu palīdzēt Ukrainai?” The Washington Post raksta autori balstās uz redakcijas pasūtītu interneta aptauju un 515 Vācijas iedzīvotāju tajā sniegtajām atbildēm.

Foto: Ekrānšāviņš no The Washington Post raksta

Washington Post rakstā nav teikts, ka vācieši vairs negrib palīdzēt Ukrainai. To parāda arī aptaujas rezultāti. Tajos redzams, ka vairākums jeb 54% aptaujāto uzskata, ka valsts dara pietiekami (37%) vai par daudz (17%), palīdzot Ukrainai. Papildu bēgļu uzņemšanu kaut kādā mērā atbalstītu 72% aptaujas dalībnieku, pat ja tā radītu ekonomisko slogu. Savukārt nepilni 68% respondentu lielākā vai mazākā mērā būtu par Ukrainas apgādāšanu ar raķetēm un citu ekipējumu, pat ja tāpēc nāktos palielināt Vācijas aizsardzības budžetu. Gandrīz 69% aptaujāto kaut kādā mērā atbalstītu stingrākas sankcijas pret Putinu un Krieviju, bet aptuveni 66% – Ukrainas iestāšanos NATO.

Avots: Washington Post un Mičiganas Universitāte

Arī The Washington Post, aprakstot aptaujas rezultātus, norāda, ka pret katru no minētajām politikām ir aptuveni 30% vāciešu, bet 70% tām kaut kādā mērā pauduši atbalstu. Raksta autori stāsta, ka mazāk nekā puse (40%) ļoti atbalsta papildu sankcijas un tikai 31% – papildu ieroču sūtīšanu vai jaunu bēgļu uzņemšanu. “Vāciešu atbalsts militārai vai humānai palīdzībai ir remdens,” raksta izdevums. 

Jāpiemin, ka Latvijas un Krievijas portālu rakstos maldinošs ir ne tikai virsraksts. Portāli apgalvo, ka The Washington Post norāda uz tiešu korelāciju starp bēgļu skaitu valstī un vāciešu vēlmi palīdzēt Ukrainai. Piemēram, NRA raksta: “Šī vēlme vājinās tieši proporcionāli Ukrainas bēgļu skaitam valstī, raksta Washington Post.” Taču šāda apgalvojuma oriģinālajā rakstā nav.

Kopš iebrukuma Ukrainā tās bēgļu dēmonizēšana ir viens no Krievijas propagandas galvenajiem naratīviem. Tās sociālajos un tradicionālajos medijos regulāri tiek publicēti izdomāti un sagrozīti stāsti, kuros bēgļi rādīti kā nepieklājīgi, nepateicīgi, vardarbīgi. Šādus stāstus vairākkārt atspēkojis arī Re:Check ,un šomēnes par šo Krievijas taktiku rakstījis arī jau minētais The Washington Post. Tāpat izplatītas ir safabricētas sūdzības par to, ka Eiropas valstis bēgļiem vai Ukrainai kopumā dod vairāk nekā pašu iedzīvotājiem. Nesen publicētā Eiropas politikas centra analīzē par dezinformāciju secināts, ka šādi iebiedējoši vēstījumi, kas skar kultūru, tradīcijas, labklājību un drošību, var ietekmēt sabiedrības attieksmi un atbalstu Ukrainas bēgļiem. 

Secinājums: Otkrito.lv (rus.jauns.lv) un NRA pārstāsti par The Washington Post rakstu teksta daļā sakrīt ar Krievijas medija Lenta.ru publikāciju. Pēc būtības līdzīgu informāciju publicējusi arī Krievijas valsts ziņu aģentūra Ria Novosti un citi Krievijas mediji. Krievijā un līdz ar to arī Latvijā publicētie raksti sagroza Washington Post publikāciju un aptauju, radot negatīvāku iespaidu par Vācijas iedzīvotāju gatavību atbalstīt Ukrainu.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.