Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Teju tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar video, kurā kāds vīrietis pauž neapmierinātību ar dzīvi Latvijā, dramatiskas mūzikas pavadījumā uzdodot virkni retorisku jautājumu. Viņš, piemēram, vaicā, kāpēc viņam esot jāciena valsts, kuru vadot “morāli kropļi”, bet policija tajā darbojoties valdības, nevis iedzīvotāju interesēs. Daļa video autora jautājumu ir viedoklis, bet citi balstīti nepatiesos vai maldinošos apgalvojumos.

“Kāpēc man ir jāciena valsts, kura var atbalstīt citus, bet ne savus iedzīvotājus?”

Iespējams, tas jautāts saistībā ar valsts plānoto atbalstu Ukrainas bēgļiem. Vēl pirms kara sākuma Iekšlietu ministrija rēķināja, ka iespējamai Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis 29. marta raidījumā Rīta Panorāma teica (šeit), ka nevar nosaukt, cik līdz šim ir iztērēts naudas bēgļu uzņemšanai, jo pašvaldība to pagaidām neskaitot.

Taču nav tiesa, ka Latvija neatbalsta savus iedzīvotājus. Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāti dažādi pabalsti atkarībā no dzīves situācijas. Valsts kopbudžetā vairāk nekā trešdaļu no visiem izdevumiem jeb 4,4 miljardus eiro pērn veidoja sociāla rakstura maksājumi (šeit). No tiem 2,3 miljardi eiro veidoja pensiju izmaksas, bet 2,1 miljardu – pārējie pabalsti. Tāpat lielu daļu veido slimības un bezdarbnieka pabalsti. Izmaksas slimības pabalstiem 11 mēnešos pērn veidoja 277,4 miljonus eiro, savukārt bezdarbnieka pabalstiem izlietoti 110,4 miljoni eiro. Par to, kāds atbalsts paredzēts bēgļiem, Re:Check rakstīja šeit.

“Kāpēc man ir jāciena valsts, kur, kamēr tu sagaidi pabalstu, tu ie****** parādos?”

Video autora jautājums un tonis liek domāt, ka Latvijā, nokļūstot grūtā dzīves situācijā, var palikt bez iztikas, nesaņemot no valsts nekādu palīdzību. Tā nav taisnība. Nonākot tādā situācijā, iedzīvotājs var vērsties pēc palīdzības pašvaldības sociālajā dienestā. Tajās iespējams arī saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, lai varētu tikt piešķirts sociālās palīdzības pabalsts.

Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons rakstiski skaidro Re:Check, ka, piemēram, Rīgā ir 17 sociālo pabalstu veidi un vairāk nekā 55 sociālo pakalpojumu veidi. “Ja nav mājokļa – ir patversmes; nav ko ēst – ēdina patversmēs vai zupas virtuvē; apģērbu var saņemt patversmēs un dažādos NVO punktos. Tāpat tiek piešķirtas NVO vai ES pārtikas pakas, paralēli ar sociālo darba speciālistu kārtojot sociālo atbalstu,” stāsta Vilemsons. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks zaudē dzīvesvietu, Rīgas pašvaldībā ir pieejamas 10 patversmes, kuras strādā diennakts režīmā un nodrošina ēdināšanu trīsreiz dienā. Tāpat Rīgā ir četras zupas virtuves, kur ēdienu izsniedz līdzņemšanai un to var saņemt, neuzrādot dokumentus; vēl 13 siltā ēdiena izsniegšanas vietās maltīti var saņemt, uzrādot attiecīgu izziņu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Iveta Daine Re:Check norāda, ka pašlaik ir pagarināts slimības pabalstu izmaksas termiņš – līdz 22. aprīlim pabalstus izmaksā 30, nevis ierasto 10 dienu laikā. Tas esot saistīts ar augsto Covid-19 slimnieku un līdz ar to arī lielo slimības pabalstu pieprasījumu skaitu vienlaikus. 

Savukārt tie, kuri palikuši bez darba un viņiem ir vienošanās ar darba devēju, vai arī viņam darbavietā ir štata samazināšana, var saņemt bezdarbnieka pabalstu. Piemēram, ja cilvēks paliek bez darba pēc darba devēja iniciatīvas vai saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Šajā gadījumā pabalsta izmaksa tiek sākta nākamajā mēnesī. Tas tiek izmaksāts astoņus mēnešus. Pēc tam, ja darbs joprojām netiek atrasts, var vērsties pašvaldībā. Taču šeit svarīgs ir arī atbrīvošanas iemesls, skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Olte. “Ja cilvēks pats izvēlas pārtraukt darba attiecības vai viņu atlaiž par pārkāpumu, tad pabalsts viņam tiek piešķirts divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas.”

“Kāpēc man ir jāciena valsts, kur gandrīz puse iedzīvotāju ir gandrīz uz nabadzības robežas?”

Arī tā nav taisnība. Kā liecina pagājušā gada Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas dati, 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb nepilna ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju (šeit). Tie ir iedzīvotāji, kuru ienākumi bijuši zem 472 eiro mēnesī – summas, kas ir 60% no iedzīvotāju ienākumu mediānas. Latvijā ir piektais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm, taču nav tiesa, ka uz nabadzības robežas ir puse iedzīvotāju.

“Kāpēc man ir jāciena valsts, kura dzīvo tikai no nodokļiem?”

Tas ir maldinoši. Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem attiecībā pret IKP Eiropas Savienības valstu vidū, un ekonomiski attīstītākās valstīs tas ir daudz augstāks. 

Ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām kā attiecība pret IKP, 2019. g.

Avots: Eurostat

Šī attiecība daļēji skaidrojama arī ar salīdzinoši lielo nodokļu plaisu Latvijā, proti, ēnu ekonomikas dēļ nesamaksātajiem nodokļiem. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka, piemēram, 2020. gadā sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās netika deklarēti 445 miljoni eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 198 miljoni eiro. Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un ēnu ekonomikas eksperts Arnis Sauka aplēsis, ka tad, ja Latvijā nebūtu ēnu ekonomikas, budžeta ieņēmumi dažāda veida nodokļos būtu par 2,745 miljardiem eiro lielāki, rakstīja portāls Delfi. Sauka skaidroja, ka tiek zaudēti aptuveni 22,7% visu potenciālo nodokļu. Ja ēnu ekonomikas nebūtu, valstij būtu daudz lielākas iespējas celt algas dažādās nozarēs un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams. 

Secinājums: Video autors, sūdzoties par slikto dzīvi Latvijā, min vairākus nekonkrētus apgalvojumus, no kuriem daļa balstīti puspatiesībās, daļa – sagrozītos datos un informācijā, kas neatbilst faktiem. 


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.