Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Pēc tam, kad Latvijā sāka iebraukt no kara Ukrainā bēgošie cilvēki, Facebook atkal tiek izplatīts pirms pieciem gadiem tapis ieraksts, kurā bēgļiem valsts maksātie pabalsti salīdzināti ar to, ko Latvijas ģimenes saņem par bērnu. Ne publicēšanas laikā, ne tagad tajā paustais neatbilst patiesībai. 

Ierakstā teikts:

“Vecāku pabalsts par vienu latviešu bērnu-11,75 eiro mēnesī.Pabalsts vienam “bēglim”-256 eiro, viņu bērniem- 76 eiro mēnesī. Paldies valdībai! Dalaties, lai visi saprot lietas būtību.”

Ieraksts tapis 2017. gada sākumā, kad uz Eiropas Savienības (ES) valstīm arvien plūda daudz Sīrijas un citu reģiona valstu bēgļu. Par bēgšanas iemesliem, ceļiem, patvērumu meklējošo cilvēku statusu un Eiropas Savienības politiku viņu uzņemšanas jomā skaidrojumu toreiz publicēja sabiedrisko mediju portāls LSM (šeit). Latvija toreiz pēc ES valstu vienošanās plānoja uzņemt vairākus simtus bēgļu, taču vairums uzņemto cilvēku devās tālāk, galvenokārt uz Vāciju. 

Kādi ir valsts pabalsti bēgļiem?

Jau 2015. gada rudenī valdības partijas vienojās ievērojami samazināt bēgļiem piešķiramos pabalstus – no 256 eiro uz 139 eiro mēnesī pieaugušam cilvēkam un 97 eiro katram nākamajam pieaugušajam ģimenes loceklim un bērnam. 

Tādējādi ierakstā paustais jau tā publicēšanas laikā 2017. gadā neatbilda patiesībai. Šo pabalstu apmērs kopš 2015. gada nav mainīts, summas ir redzamas Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) interneta vietnē (šeit). Tajā arī lasāms, ka, piemēram, 2021. gadā bēgļiem un patvēruma meklētājiem no valsts budžeta pabalstos izmaksāti nepilni 40 tūkstoši, bet 2020. gadā – nepilni 22 tūkstoši eiro. 

Patvēruma meklētājiem un bēgļiem tiek nodrošināta veselības aprūpe, bērniem – izglītība. Jāņem arī vērā, ka bēgļiem pabalstu ir tiesības saņemt 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas, bet alternatīvo statusu ieguvušai personai – septiņus mēnešus pirmo 12 mēnešu periodā. Savukārt, ja šie cilvēki strādā – ne ilgāk kā trīs mēnešus.

Ekrānšāviņš no VSAA vietnes.

Jāpiebilst, ka pašlaik patiesībai neatbilst arī ierakstā paustais par bērnu pabalstu. Kopš 2022.gada sākuma ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu ir 25 eiro, par diviem bērniem – kopā 100 eiro, par trim – kopā 225 eiro, par četriem un vairāk – 100 eiro par katru. Pabalstu apmērs redzams VSAA interneta vietnē.

Kādu atbalstu sniedz Ukrainas bēgļiem?

Situācija ir mainījusies līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kad, bēgot no kara, vairāki miljoni ukraiņu devušies prom no valsts. Līdz 10. martam saskaņā ar Robežsardzes ziņām Latvijā bija ieradušies aptuveni 4300 ukraiņu bēgļu, no kuriem daļa devusies tālāk uz citām valstīm. Ne visiem nepieciešama izmitināšana vai tūlītēji pabalsti, jo viņi paliek pie tuviniekiem. 

2022. gada 3. martā Saeima pieņēma speciālu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu (šeit), kurā uzskaitīta valsts un pašvaldību sniegtā palīdzība. Tajā noteikts, ka vīza ar tiesībām uz nodarbinātību piešķirama uz vienu gadu un Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un palīdzību, kādas ar likumu noteiktas Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tāpat noteikts, ka valsts līdz 90 dienām nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces. Ukraiņu bēgļi arī var saņemt tādus pašus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus kā pārējie Latvijas iedzīvotāji, bērniem tiek nodrošināta skola, piešķirta bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā un 500 eiro vienreizējs pabalsts, sākot darbu. Likums arī paredz dažādus atvieglojumus, lai Ukrainas pilsoņi var ātrāk un vieglāk iekļauties Latvijas darba tirgū. Bēgļu uzņemšanās aktīvi iesaistās arī pašvaldības un paši iedzīvotāji. 

Secinājums: Pabalsts par vienu bērnu ir mazāks nekā pabalsts bēgļiem, taču ierakstā minētās summas neatbilst faktiem. Nav arī ņemts vērā, ka kara bēgļiem svešā valstī ir citi apstākļi un nepieciešamība pēc atbalsta nekā tās valstspiederīgajiem, kam ir darbs, mājoklis un iespēja nodrošināt savus bērnus.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.