Sociālo mediju platformās izplatās arvien vairāk ierakstu un video, kuros ukraiņu bēgļi vainoti dažādos pārkāpumos un nepiedienīgā uzvedībā. Visbiežāk tam netiek sniegti nekādi konkrēti pierādījumi vai pat ir izmantoti vizuālie materiāli, kam ar bēgļiem nav saistības.
Vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku dalījušies ar video, kurā saskaņā ar vienu versiju esot redzami ukraiņu bēgļi Polijā, bet citā – ukraiņu bēgļi Vācijā. Tā nav taisnība, tā kā video uzņemts 2021.gadā un tam ar Krievijas sākto karu Ukrainā nav nekāda sakara.
Video redzami vairāki jauni vīrieši pārtikas veikalā. Viņi lamājas, klaigā, viens no viņiem tiek stumts iepirkumu ratos. Kādam ierakstam pievienota piebilde krievu valodā “Drīz Latvijā”. Lai gan vienā versijā uz video norādīts, ka tie ir ukraiņi Vācijā, video redzami preču nosaukumi poļu valodā. Re:Check vērsās pie faktu pārbaudes kolēģiem, tostarp Polijas medijā Demagog, kas arī pārbaudīja video un secināja, ka tas nav uzņemts šogad, jo plauktos redzamas augļu kastes, kuras šī lielveikalu ķēde februārī un martā nepārdod. Turklāt daļa veikalā esošo cilvēku ģērbušies šim gada laikam pārāk plānā apģērbā.
Ar foto meklētāju pārbaudot video kadru ekrānšāviņus, atrodama kāda cita tā versija un video metadati. Tie savukārt rāda, ka video uzņemts 2021.gada jūnijā, tātad tam nav nekāda sakara ar karu un Ukrainas bēgļiem.
Komentāros pie ierakstiem daļa cilvēku šausminās par vīriešu uzvedību un spriež, ka tas turpmāk būs redzams arī Latvijā, citi savukārt norāda, ka visās valstīs ir dažādi cilvēki un šādas ainas līdz šim ir redzētas arī pie mums. Tāpat norādīts, ka Ukraina pašlaik neizlaiž no valsts vīriešus, ja vien nav kādi īpaši apstākļi, tāpēc konkrētā video sakarā diez vai var runāt par bēgļiem.
Jāpiebilst, ka šie video publicēti Facebook grupā, kurā arī citos ievietotajos materiālos vērojama klaji negatīva attieksme pret Ukrainu un tās bēgļiem, izsmiets Latvijas un rietumvalstu sniegtais atbalsts.
Tāpat Re:Check jau rakstīja par daudzajiem TikTok video, kuros cilvēki stāsta par ukraiņu bēgļu it kā slikto uzvedību un augstajām prasībām. Tajos atkārtots viens un tas pats vēstījums – ukraiņi vēloties labākus sadzīves apstākļus, nekā viņiem tiek piedāvāts, un pieprasa, lai ar viņiem nerunātu krieviski, bet gan ukrainiski. Vienādie vēstījumi rada aizdomas, ka tā ir organizēta kampaņa Ukrainas nomelnošanai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
