Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) apgalvo, ka viņa valdības laikā Veselības ministrijas (VM) pamatbudžets ir gandrīz divkāršots no aptuveni 800 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem. Taču premjera minētie skaitļi nav korekti un pieaugums ir stipri pārspīlēts. Šīs valdības laikā VM budžets audzis par 81%, taču liela daļa no kāpuma ir ar Covid-19 saistītie vienreizējie izdevumi, kuru nākamā gada budžeta plānā nav. VM pamatfunkcijām panāktais finansējuma kāpums ir būtiski mazāks.
16. novembra intervijā žurnālam Ir Kariņš stāsta par topošās koalīcijas domstarpībām valdības veidošanas procesā. Žurnālisti viņam jautā, vai nevarētu būt tā, ka Apvienotais saraksts, kuram plānots uzticēt veselības ministra amatu, vēlas premjera garantijas, ka VM budžets nesamazināsies. Kariņš intervijā atbild, ka to līdz galam neizprot, un kā piemēru min VM budžeta pieaugumu pašreizējās valdības laikā:
“Veselības ministrijas pamatbudžetā ir apmēram 1,5 miljardi eiro. Kad mēs pārņēmām valdību, bija nedaudz virs 800 miljoniem. Tātad piecu gadu laikā tas ir gandrīz dubultojies. Tas ir mūsu kopīgās koalīcijas jautājums, tas nav mans kā potenciālā premjera jautājums, vai viņa kā potenciālā veselības ministra jautājums.”
13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada oktobrī, un Kariņa valdība darbu sāka 2019. gada 23. janvārī. Finanšu ministrijas (FM) Re:Check sniegtajos datos redzams, ka 2018. gadā Veselības ministrijas pamatbudžeta izdevumi bija 1,03 miljardi eiro, bet 2022. gadā sākotnējais izdevumu plāns bija 1,505 miljardi eiro. Proti, 2022. gada sākumā bija plānots, ka VM budžeta izdevumi, salīdzinot ar 2018. gadu, būs par 46% lielāki.
Oktobra beigās šā gada plāns tika precizēts. Līdz ar to šogad VM pamatbudžeta izdevumi būs lielāki – 1,87 miljardi eiro jeb par 81% lielāki nekā 2018. gadā. Taču jāņem vērā, ka šogad (un pērn) izdevumi ir būtiski lielāki saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Piemēram, šogad plānotie ar Covid-19 saistītie VM pamatbudžeta izdevumi būs vairāk nekā 400 miljoni eiro (to sadalījums redzams šeit). Nākamgad, kad lielākā daļa šo papildizdevumu vairs netiek paredzēta, plānotie VM pamatbudžeta izdevumi ir 1,516 miljardi eiro jeb tikai par 47% vairāk nekā 2018. gadā.
Sarakstē ar Re:Check Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs skaidroja, ka “diemžēl ir ieviesusies kļūda”. Proti, premjers intervijā esot atsaucies nevis uz 2018., bet uz 2017. gadu, kad VM pamatbudžeta izdevumi bija 836 miljoni eiro.
VM valsts budžeta finansējums uz Covid-19 rēķina palielinājies arī kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc FM datiem 2018. gadā VM izdevumi bija 3,5% no IKP. Šogad tie pieaugs līdz aptuveni 5% no IKP. Pašlaik apstiprinātais plāns rāda, ka, nepiešķirot papildu finansējumu, nākamgad tie būtu vairs tikai 3,7 % no IKP.
Jāpiebilst, ka pēc Eurostat datiem Latvijas kopbudžeta (tajā ietilpst arī pašvaldību budžeti) izdevumi par veselības aprūpi pret IKP ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā un zemāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Vidēji ES pirms pandēmijas 2019. gadā tie bija 7% no IKP, bet 2020. gadā – 8%. Latvijā attiecīgi 4,2% un 4,8% no IKP.
Secinājums: Kariņš nekorekti sauc skaitļus, kas, viņaprāt, raksturo VM budžeta pieaugumu viņa valdības laikā. Kā atskaites punktu viņš izmantojis 2017. gadu, lai gan vēlēšanas bija 2018. gadā un valdība darbu sāka tikai 2019. gadā. 2022. gada VM pamatbudžets ir par 81% jeb aptuveni 850 miljoniem eiro lielāks nekā 2018. gadā. Taču tas lielā mērā noticis ar Covid-19 saistīto vienreizējo izdevumu dēļ. Ja neņem vērā šos papildu līdzekļus, kuru nākamā gada budžetā nebūs, pieaugums ir aptuveni 50%.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
