Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook atkārtoti populārs kļuvis kāds 2019. gada ieraksts, kura autors apgalvo, ka Latvijā elektrība esot par 40% dārgāka nekā Lietuvā. Noprotams, ka vismaz daļa cilvēku, kas ar to dalās tagad, nav pamanījuši ieraksta publicēšanas datumu. Apgalvojums bija patiess 2019. gadā, bet ne tagad.
Eurostat datos atrodama informācija par gala lietotāju, piemēram, mājsaimniecību elektroenerģijas cenām. Eurostat norāda pusgada vidējo cenu, ieskaitot nodokļus, nodevas, tīkla maksājumus un citas obligātās izmaksas. Sākot no 2015. gada, Latvijā mājsaimniecības tiešām maksājušas vairāk nekā Lietuvā un cenas atšķīrība dažkārt bijusi vairāk nekā par 40%. Piemēram, 2019. gada 1. pusgadā, kad autors publicēja Facebook ierakstu, Latvijā mājsaimniecības atkarībā no patēriņa par elektroenerģiju maksāja par 29%–57% vairāk nekā Lietuvā. Naudas vērtībā tas ir par 0,037–0,075 EUR/kWh vairāk. Savukārt 2022. gadā pirmajā pusē visās patēriņa kategorijās Latvijā mājsaimniecībām elektroenerģijas cena bija zemāka nekā Lietuvā.
2015. gada aprīlī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. Proti, tās sāka iegādāties elektroenerģiju brīvajā tirgū, izvēloties piegādātāju. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām cenas vairs netika regulētas un subsidētas – ar to arī skaidrojams statistikā redzamais cenu kāpums. Cenu starpību Baltijas valstīs aizvadītajos gados ietekmēja arī atšķirīgie sadales tīklu tarifi un OIK jeb obligātās iepirkuma komponentes apmērs. Tā ir patērētājiem piemērotā maksa, lai sniegtu atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Pēdējos gados OIK maksājums patērētājiem būtiski samazināts, daļēji to kompensējot ar Latvenergo dividendēm. Arī ierakstā minētie 454,4 miljoni eiro ir summa, par kādu 2017. gadā valsts samazināja valsts uzņēmuma Latvenergo pamatkapitālu, lai tas tādējādi segtu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas. Tas ļāva samazināt valsts atbalstu elektroenerģijas ražotājiem – OIK saņēmējiem. Vairāk par to stāstīts šeit un šeit.
Vienlaikus gan Latvijā, gan Lietuvā mājsaimniecībām kilovatstunda elektroenerģijas aizvadītajos gados izmaksāja mazāk nekā vidēji ES/EEZ valstīs. Piemēram, ieraksta tapšanas laikā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām Lietuvā bija viena no zemākajām ES, liecina Eurostat dati.
Arī juridiskajiem patērētājiem kopš 2015. gada elektroenerģija Latvijā biežāk bijusi dārgāka nekā Lietuvā. Izņēmums ir klienti, kas gadā patērējuši vairāk par 70 tūkstošiem megavatstundu – tiem lētāka elektroenerģija biežāk bijusi Latvijā.
Kopš 2013. gada, kad Latvija iestājās Nord Pool biržā, abās valstīs biržas cena par vienu megavatstundu elektroenerģijas vienmēr bijusi ļoti līdzīga. Turklāt mēneša vidējā cena Latvijā biežāk bijusi zemāka nekā Lietuvā. Lielākā atšķirība par labu Lietuvai bija 2019. gada novembrī, kad vidējā elektroenerģijas cena valstī bija par 1,24% zemāka nekā Latvijā. Savukārt, ja skatās pa gadiem, Latvijā vidējā cena par megavatstundu bijusi augstāka tikai 2020. un 2021. gadā, attiecīgi par 0,03% un 0,35%.
2021.–2022. gada enerģētikas krīzes laikā Re:Check vairākkārt ir rakstījis par to, ka cilvēki, izmantojot nekorektus datus, salīdzina Latvijas un citu valstu elektroenerģijas cenas. Par to maldinājuši arī vairāki jaunievēlētās Saeimas deputāti. Piemēram, jūlijā Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā) apgalvoja, ka Latvijā elektrība ir simtreiz dārgāka nekā Norvēģijā. Viņa partijas biedrs Vilis Krištopans LTV priekšvēlēšanu diskusijā teica, ka Latvija par elektroenerģiju maksājusi “vairāk nekā Lietuva un Igaunija.” Savukārt Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) novembra sākumā Rīga TV24 raidījumā Uz līnijas stāstīja, ka “jau ne gadu vien esam paši dārgākie Eiropā ar savām energoresursu cenām.”
Secinājums: 2019. gadā pirmajā pusē, kad tika publicēts ieraksts, mājsaimniecībām Latvijā elektroenerģija maksāja par 29%–57% dārgāk nekā Lietuvā (atkarībā no patēriņa). Pēdējo septiņu gadu laikā lielākajai daļai gala patērētāju Latvijā elektroenerģijas cena bijusi augstāka nekā Lietuvā. Taču patlaban tā nav. Kopš Latvija iestājās Nord Pool biržā 2013. gadā Latvijā un Lietuvā biržas cena par vienu megavatstundu elektroenerģijas bijusi ļoti līdzīga.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
