Kādā ļoti populārā Facebook ierakstā teikts, ka ziedojumā labdarības akcijā Eņģeli pār Latviju, iekļauts pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN “valsts varai”. Šī iemesla dēļ “roka vienkārši neceļas paņemt telefonu”. Taču PVN nav jāmaksā par ziedošanu, bet gan par telefonsakaru uzņēmuma sniegto pakalpojumu un tikai tad, ja cilvēks ziedo ar zvana palīdzību. Līdz šim šādā veidā saziedota aptuveni trešdaļa savāktās naudas.
Kādā sociālā medija Facebook ierakstā stāstīts par vēja enerģijas nodarīto kaitējumu videi. Piemēram, ka vēja ģeneratori sašķaidot putnus, bieži degot, tā apdraudot cilvēku, un to lāpstiņas nevar pārstrādāt. Ierakstā vedina domāt, ka vēja enerģija nav īsti ekoloģiska. Taču šie apgalvojumi izrauti no konteksta un maldinoši. Iepriekš ar šo ierakstu dalījās 1600 lietotāju.
Pēdējos mēnešos sociālajos medijos cits pēc cita izplatīti anonīmu autoru veidoti video, kuros krievu valodā stāstīts, kā Latvija lūdzoties Krieviju atjaunot piena produktu importu, kā arī dzelzceļa pārvadājumus. Ekonomiskās sadarbības apturēšana esot Krievijas sods par rusofobiju un tikai Krievija Latviju varot glābt no katastrofas. Šiem izdomājumiem nav nekāda pamata.
Portāli rus.jauns.lv un NRA.lv dažādās valodās publicējuši gandrīz vienādus rakstus, kuros tiek pārstāstīts Washington Post izklāsts par kādu Vācijā veiktu aptauju. Tajā izpētīts Vācijas iedzīvotāju viedoklis par atbalstu Ukrainai un bēgļiem. Latvijas portālu sensacionālie virsraksti un rakstu saturs nekorekti atspoguļo aptaujas rezultātus un līdz ar to arī vāciešu uzskatus.
Novembra beigās portāls NRA publicēja ziņu, kurā skaidroja, ka šā gada lielās pensiju indeksācijas dēļ tām nepieciešams par 180 miljoniem eiro vairāk, nekā sākotnēji tika plānots budžeta likumā. Taču skaļais un no konteksta izrautais virsraksts, ar kādu šī vēsts tika piedāvāta sociālajos medijos, ļāva attīstīties spekulācijām, ka Latvijai trūkst naudas pensiju izmaksai. Re:Check izsekoja, kā tas notika.
Saeimas deputāts un kādreizējais premjers Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā) kritizē pašreizējo valdību par, viņaprāt, pārmērīgu aizņemšanos aizvadīto gadu laikā. Ar vārdiem “Vai igauņiem bija cits kovids, vai igauņiem bija cits Putins un cits karš?” viņš Saeimas sēdē lika noprast, ka krīzes laikā Latvija aizņēmusies krietni vairāk nekā Igaunija, taču tā nav taisnība. Igaunijai parāds ir daudz mazāks, taču kopš 2019. gada kaimiņiem tas proporcionāli audzis straujāk nekā mums.