“Skaidra nauda ir karalis!” Tā teikts kādā vairākās valodās publicētā ierakstā, kas strauji kļuvis populārs arī Latvijā. Tajā stāstīts, ka vienmēr vajagot maksāt ar skaidru naudu, lai 50 eiro, kas nonāk no viena pakalpojuma sniedzēja pie cita, paliktu nemainīgi un daļa naudas katrā maksājumā nebūtu jāatstāj bankai. Taču ierakstā uzburtajā norēķinu modelī ignorēti divi būtiski apstākļi: pirmkārt, šādā variantā netiek iekasēti nodokļi, no kuriem valsts nodrošina pakalpojumus; otrkārt, piemirsts, ka arī skaidras naudas aprite prasa papildu izmaksas.
Ierakstā teikts:
“Man kabatā ir 50 eiro banknote, es to aiznesīšu uz restorānu un ar to samaksāšu par vakariņām. Restorāna īpašnieks izmantos 50 eiro, lai apmaksātu rēķinu par automašīnas mazgāšanu. Automazgātavas īpašnieks pie friziera samaksās par savu frizūru. Šos 50 eiro frizieris izmantos pasūtījuma veikšanai lielveikalā. Pēc neierobežotiem maksājumiem mana 50 eiro banknote paliek nemainīga, kas nozīmē, ka tā ir izpildījusi savu mērķi visiem, kas to izmantoja kā maksājumu, un bankai nav nekāda darba vai iejaukšanās darījumos.”
Tam ierakstā pretnostīts maksājums digitāli ar bankas karti. Proti, no restorāna īpašnieka par maksājumu ar bankas karti iekasēšot vidēji 2,5%, kas pēc tam samazinātos līdz 1,25 eiro par katru papildu maksājuma darījumu. “Līdz ar to pēc pirmajiem 36 darījumiem no šiem 50€ paliks tikai 5€, bet atlikušie 45€ nonāks bankas īpašumā…pateicoties visiem digitālajiem darījumiem un komisijām,” teikts ierakstā.
Līdzīgu teoriju iepriekš izplatījuši Itālijas galēji labējie
Latvijā šo tekstu publicējis viens no redzamākajiem dezinformācijas izplatītājiem Valentīns Jeremejevs. Viņš regulāri izplata dezinformāciju par Covid-19 vakcīnām un dažādas sazvērestības teorijas. Re:Check žurnālistu profilus Facebook Jeremejevs ir nobloķējis un, kad viņam tiek nosūtīti jautājumi par izplatīto saturu, uz tiem pēc būtības neatbild.
Diennakts laikā ar viņa ierakstu par 50 eiro krievu valodā dalījās gandrīz 2000 Facebook lietotāji (liela daļa Jeremejeva sekotāju nav no Latvijas). Latviski – ap 900 cilvēku. Lai gan Jeremejevs ierakstu papildinājis ar teikumu, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, viņš nav teksta autors. Ar interneta meklētāju palīdzību atrodams, ka identisku stāstu ar to pašu attēlu nesen publicējuši Beļģijas un Nīderlandes Facebook lietotāji šo valstu valodās.
Tomēr idejas pirmavots, iespējams, ir tagadējais Itālijas parlamenta deputāts Frančesko Filīni no galēji labējās partijas Itālijas brāļi. 2019. gadā viņš izveidoja video, kurā stāstīja līdzīgu stāstu. Itāļu versijā figurēja citi pakalpojumu sniedzēji – restorāna īpašnieks, garšaugu tirgotājs, elektriķis, miesnieks un mūzikas skolotājs – un 50 eiro vietā bija simts eiro. Taču piemēra ideja bija tā pati – ja tiktu maksāts ar pārskaitījumu, par katru maksājumu daļa naudas paliktu bankai, un “tāpēc viņi grib aizliegt skaidru naudu”. Par šo video tolaik rakstīja Itālijas faktu pārbaudītāji no medija Open (šeit). Toreiz video ar Twitter starpniecību izplatīja Filīni partijas biedre Džordžia Meloni, kura 2022. gada oktobrī kļuva par Itālijas premjerministri. Meloni pāris minūšu garo video toreiz pieteica ar vārdiem: “Jūs zināt, kāds ir īstais iemesls karam pret skaidru naudu? Izņemt bagātību no īstās ekonomikas un atdot to finanšu sistēmai.”
Kas ierakstā nav ņemts vērā?
Pirmkārt, maksa par jebkuru preci un pakalpojumu gan skaidrā naudā, gan ar bankas karti paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksu. Tā standarta likme Latvijā ir 21%. Ja atbilstoši likumam tiek maksāti nodokļi, skaidras naudas banknote jeb minētie 50 eiro nepaliks “nemainīgi”, kā tiek apgalvots ierakstā. Nodokļi, to skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas, jāmaksā, arī, piemēram, izmaksājot darbiniekiem algas, kurām nauda arī tiek iegūta no jau minētajiem 50 vai 100 eiro. Nodokļi ir galvenie valsts ieņēmumi, un ar tiem valsts nodrošina sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, sociālo pabalstu izmaksu, veselības aprūpi, izglītību, drošību un citus. PVN veido ievērojamu daļu no nodokļu ieņēmumiem.
Otrkārt, arī skaidras naudas apstrāde uzņēmumam nav bezmaksas pakalpojums. Latvijas Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe Re:Check skaidro, ka tirgotājs arī skaidras naudas inkasācijas un aprites izmaksas iekļauj preces vai pakalpojuma cenā. “Nereti tirgotājiem skaidras naudas aprites organizēšana izmaksā vēl dārgāk par tirgotāja maksātu komisiju par karšu darījumiem (darbinieku algas, kas apstrādā skaidru naudu, inkasatora izdevumi utt.),” e-pasta atbildē skaidro Spurķe. To pašu Re:Check pauž SEB bankas un Citadeles speciālisti. Citadeles Karšu un norēķinu daļas vadītājs Andris Lazdiņš, “nekomentējot matemātiski un idejiski kļūdaino piemēru”, norāda, ka uzņēmumam jārūpējas par naudas drošību, jāmaksā par inkasācijas pakalpojumiem. “Saņemtā skaidrā nauda tik un tā tiks iemaksāta uzņēmuma kontā, lai veiktu apmaksu par citiem pakalpojumiem – apmaksātu rēķinus, kas ir jāveic ar bankas pārskaitījumu,” pauž Lazdiņš.
Tāpat ierakstā nav ņemts vērā, ka mūsdienās cilvēkiem darba algas, pabalstus un pensijas pārsvarā pārskaita bezskaidrā naudā. Tātad iegūt skaidru naudu var divos veidos – saņemt to no kāda (kas arī par to samaksājis, jo pie tās ticis) vai izņemt pašam no bankomāta, skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa. Piemēram, restorāna īpašnieks skaidro naudu iemaksā par noteiktu komisiju, “jo neiemaksāt nevar – viņam ir jāveic bezskaidras naudas maksājumi par piegādātajām precēm, jāmaksā darba algas utt.”
Re:Check uzrunātās bankas nevēlējās komentēt pārskaitījumu komisiju apmēru, norādot, ka tās piedāvā dažādus maksājumu karšu pieņemšanas terminālus (POS) un līdz ar to atšķirīgas izmaksas. Citadeles pārstāvis Lazdiņš norāda, ka tās atšķiras arī atkarībā no plānotā apgrozījuma un šajā bankā esot, sākot no 0,85 % par katru darījumu.
Secinājums: Stāsts par norēķiniem skaidrā naudā kā ideālo modeli, kurā visa nauda bez papildu izmaksām nonāk saņēmējam, nav reālistisks. Proti, tas nozīmē, ka netiek maksāti nodokļi, turklāt neņem vērā, ka darbības ar skaidru naudu arī prasa dažādas papildu izmaksas. Ieraksts līdz šim izplatīts dažādās valstīs.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
