Arī līdz Latvijai nonācis kāds vairākās valstīs izplatīts video, kurā esot redzama elektroskūteru kapsēta. Tos it kā pametot, jo tos utilizēt citos veidos esot bīstami un dārgi. Tā nav taisnība. Nomas elektroskūteri pilsētās patiesi nav videi draudzīgākais transporta līdzeklis, taču to detaļas ir iespējams pārstrādāt un tas arī tiek darīts. Video nav redzama to kapsēta.
Ierakstā teikts:
“Elektroskūteru, kuriem beidzies akumulatoru darbības termiņš, kapsēta.”
Lai gan ierakstā runāts par elektriskajiem skūteriem jeb skrejriteņiem, video redzami elektromopēdi. To izcelsmi noskaidrojuši Francijas ziņu aģentūras AFP faktu pārbaudītāji. Video redzami Ķīnas uzņēmuma Meituan braucamie. Firmas pārstāvji AFP norādījuši, ka tie ir nevis nolietoti un izmesti, bet gan tādi, kas dažādu citu iemeslu dēļ uz laiku nevar tikt izmantoti. Uzņēmums skaidrojis, ka pašlaik (2022. gada decembrī) laika apstākļi un vietējo varasiestāžu noteiktais regulējums licis samazināt šo transporta līdzekļu skaitu tirgū.
Meituan arī skaidrojis, ka nolietotie elektromopēdi tiek nogādāti atkritumu apsaimniekotājiem, kuri ir pilnvaroti pārstrādāt to detaļas, tajā skaitā akulumatorus.
Ieraksta autors apgalvo, ka elektroskūteri tiek vienkārši pamesti:
“Tā kā bateriju maiņa maksā dārgi, elektroskūterus pamet, jo utilizēt citā veidā ir bīstami un dārgi.”
Ierakstā, kas acīmredzami pārtulkots no angļu vai kādas citas valodas, nav konkretizēts, par kuru valsti vai pasaules reģionu ir runa. Latvijā nav šādu “kapsētu”, kurās liels daudzums skūteru tiktu vienkārši pamesti. Tāpat kā citur Eiropas Savienības valstīs Latvijā ir ieviests princips “piesārņotājs maksā”. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuru darbības rezultātā tiek nodarīts kaitējumu videi, sedz ar šī kaitējuma novēršanu vai mazināšanu saistītās izmaksas. Elektrisko skūteru gadījumā šīs prasības attiecas uz to izlietotajiem akumulatoriem.
Latvijā tas darāms divos veidos. Pirmais ir līguma slēgšana ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, kas rūpējas par atkritumu savākšanu un atbilstošu apsaimniekošanu, tajā skaitā nodošanu pārstrādei. Šajā gadījumā izmaksas sedz paši uzņēmumi, kas izmanto apsaimniekotāju pakalpojumus. Otrs variants ir maksāt dabas resursu nodokli.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere Re:Check skaidro, ka nodokļa likme ir mērķtiecīgi noteikta augsta, lai uzņēmumi būtu motivēti nevis maksāt nodokli, bet nodrošināt apsaimniekošanu. Proti, ieraksta autors nemin, ka “elektroskūterus pamest” Latvijā būtu dārgāk nekā pārstrādāt.
Vesere stāsta, ka Latvijā bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu veic pieci uzņēmumi, bet tālāk pārstrāde valstī faktiski nenotiek, tāpēc tos ved prom. Galvenokārt uz Igauniju, Poliju un Spāniju; pārnēsājamās baterijas – arī uz Beļģiju un Franciju.
Re:Check epastā jautāja diviem no Latvijā lielākajiem nomas skūteru uzņēmumiem, kur tie nogādā nolietotos braucamos. Atbildi sniedza viens no tiem, norādot, ka tā skrejriteņu paredzamais kalpošanas laiks nomas režīmā ir vismaz pieci gadi, turklāt ap 90% daļu esot pārstrādājamas. Trīs gadu darbības laikā neesot norakstīts neviens elektroskūteris un ielās pēc apkopes atgriežoties arī tie, kurus uzņēmuma ūdenslīdēji izvelkot no ūdenstilpēm. Jāpiebilst, ka dažāda ražojuma braucamajiem darba mūžs un iespēja tos pārstrādāt atšķiras.
Tālāk ieraksta autors zobojas:
“Ekoloģiski tīrs transports.”
Šis teikums, visticamāk, rakstīts ar ironiju, norādot, ka patiesībā elektroskūteri nav videi draudzīgi. Vairāki uzņēmumi Latvijā reklamē elektroskūterus kā videi draudzīgu un ekoloģisku transportu.
Visu transportlīdzekļu razošanā, lietošanā vai apkopē nepieciešami resursi, kuru ieguve ietekmē vidi, kā arī izdala siltumnīcefekta gāzes. Tāpēc uz noteikta transportlīdzekļa vides draudzīgumu un ekoloģiskumu jāskatās, salīdzinot to ar citām pārvietošanās alternatīvām.
Ziemeļkarolīnas štata universitātes pētnieki salīdzināja dažādu transporta veidu ietekmi uz klimata pārmaiņām, ņemot vēra arī ražošanu un apkopi. Viņi norāda, ka vidēji uz nobrauktu jūdzi elektroskūteriem ir mazāka ietekme uz klimata pārmaiņām nekā automašīnām. Pie līdzīgiem secinājumiem par iespaidu uz klimatu nonākts arī citos pētījumos.
Taču zinātnieki novērojuši, ka elektroskūteri kā alternatīvs transporta līdzeklis automašīnai tiek izmantots tikai 12–35% gadījumos. Lielākā daļa nomas skūteru izmantotāji, ja viņiem šis pārvietošanās līdzeklis nebūtu pieejams, ietu ar kājām, dotos ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. To secinājuši, piemēram, Patras Universitātes (Francija) pētnieki, analizējot šī transporta līdzekļa izmantošanas ekoloģisko pēdu Parīzē. Ja elektroskūteris tiek izvēlēts šādos gadījumos, pārvietošanās rada vairāk siltumnīcefekta gāzu un ietekme uz klimatu līdz ar to ir lielāka.
Elektroskūteriem iespaids uz klimatu ir lielāks nekā elektriskajiem un parastajiem velosipēdiem, elektriskajiem mopēdiem un autobusiem, kuros vienlaikus brauc liels pasažieru skaits (tie arī ir klimatam draudzīgāki nekā automašīnas).
Turklāt personīgie elektroskūteri ir videi draudzīgāki nekā tie, ko pilsētās piedāvā iznomāt dažādi uzņēmumi. To ietekmē skūteru remonts un nomas sistēmas uzturēšana, tajā skaitā to savākšana un nogādāšana atpakaļ nomas punktos. Ir vairāki veidi, kā padarīt elektroskūteru nomu draudzīgāku videi. Pirmkārt, varētu pilnveidot to savākšanas sistēmu un to darīt ar zaļākām vai efektīvākām automašīnām. Otrkārt, vajadzētu cīnīties ar vandālismu, kas būtiski ietekmē skūteru darbības ilgumu.
Jāpiebilst, ka pērn 9. decembrī Eiropas Komisija un Eiropas Padome nonāca pie vienošanās par izmaiņām ES likumos par bateriju ražošanu, importu un utilizāciju. Tās, piemēram, paredz, ka līdz 2028. gadam uzņēmējiem jānodrošina, ka Eiropas tirgū tiek apsaimniekots 51% vieglā transporta bateriju. Līdz 2031. gadam šim skaitlim jāsasniedz 61%. Turklāt apsaimniekošanai jānotiek tā, lai par to nemaksātu gala lietotājs. Savukārt jaunu bateriju ražošanā būs jāizmanto noteikts daudzums pārstrādāta kobalta, svina, litija un niķeļa.
Secinājums: Sociālajos tīklos populārajā video redzamie elektromopēdi filmēti Ķīnā. Tā ir nevis izgāztuve, bet pagaidu novietošanas vieta. Ja Latvijā elektroskūteri izlietotās baterijas netiek apsaimniekotas, uzņēmumiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis, kas ir finansiāli neizdevīgāk. Nomas elektroskūteri ir klimatam draudzīgāki nekā pārvietošanās ar automašīnu, taču pilsētās to ietekme uz vidi var būt negatīva, jo vairums cilvēku tos izvēlas kā alternatīvu iešanai ar kājām, braukšanai ar velosipēdu vai pārvietošanos sabiedriskajā transportā un tas savukārt ir videi draudzīgāk.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
