Vakcīnās nav indes, epidēmijas laikā vakcinācija nav aizliegta

Populārā Āgenskalna klīnikas Facebook ierakstā teikts, ka vakcīnās ir inde. Tā nav taisnība.  

Kas ir masalas?

Āgenskalna klīnikas ierakstā, kuru parakstījis tās vadītājs, homeopāts un pediatrs Edgars Mednis, pausts:

“Pirmkārt, masalas nav nekas ārkārtējs.”

Masalas ir ļoti lipīga vīrusa slimība, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Tai raksturīgi izsitumi, drudzis, iesnas un klepus. Masalām var būt smagas komplikācijas, piemēram, 5 % saslimušo slimība pāriet plaušu karsonī un 0,1 % rodas smadzeņu audu iekaisums jeb encefalīts. Iekaisuma dēļ var zaudēt dzirdi vai iegūt garīga rakstura traucējumus. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka 0,1 % līdz 0,3 % saslimušo no masalām mirst. Nāves gadījums no masalu komplikācijām bijis arī Latvijā. 

Pret masalām nav zāļu, norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Kā vakcīnas ietekmējušas masalu izplatību?

Mednis turpina:

“Otrkārt – kā tad tā, gadu desmitiem bērni tiek vakcinēti ar drošo un efektīvo, bet re, tavu brīnumu, uzliesmojums klāt. Tad jau jautājums, vai tā drošā un efektīvā ir tik droša un efektīva?”

Latvijā bērnus vakcinē ar kombinēto poti, kura pasargā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu jeb cūciņām. To sauc par MMP vakcīnu. 

Pateicoties vakcīnām, masalas tikpat kā izskaustas. Latvijā vakcināciju pret tām ieviesa 1968. gadā. Salīdzinājumam 1970. gadā Latvijā ar masalām slimoja aptuveni 200 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mūsdienās īpatsvars sarucis gandrīz līdz nullei. Izņēmums ir atsevišķi uzliesmojumi. Plašāk par to Re:Check rakstīja šeit.

Šī brīža masalu uzliesmojums Latvijā ir pirmais kopš 2018. gada. Pašlaik reģistrēts 31 saslimušais, no kuriem 22 ir vecuma grupā no sešiem līdz 20 gadiem. Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts, Re:Check apstiprina SPKC pārstāve Ilze Ūdre.

LTV raidījums De facto 22. martā skaidroja, ka masalu uzliesmojuma izraisīšanai Latvijā pietika ar vienu pašpasludināta dziedinātāja pasākumu un vienu nevakcinētu bērnu.

SPKC speciālists Perevoščikovs portālā Delfi norādīja, ka jāņem vērā – pirms vakcinācijas ar masalām slimoja ļoti daudzi: “Ar masalām slimo visi nevakcinētie. Pirms vakcinācijas uzsākšanas Latvijā slimoja apmēram 18 tūkstoši. Cik piedzimst, tik daudz arī slimo trīs gadu laikā. Attiecinot uz šiem tūkstošiem, mēs varam domāt – ja nebūtu vakcinācijas, mēs varētu redzēt apmēram 18–20 katru gadu mirušus bērnus.”

Vakcīna ir droša un efektīvi pasargā no masalām, cūciņām un masaliņām, norāda arī ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), Pasaules veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Vakcīnās pret masalām nav indes

Viņš arī pauž:

“Treškārt – kā zināms, masalu vakcīna ir dzīvā vakcīna, kas satur dzīvu, novājinātu masalu vīrusus. Protams, arī daudz citas “labas un veselīgas” vielas, lasi indes.”

MMP vakcīna tiešām satur dzīvus, novājinātus vīrusus, kas ir pārāk vāji, lai izraisītu saslimšanu veseliem cilvēkiem. Taču nav nekāda pamata apgalvot, ka tā satur indes.

Vakcīnas parasti niecīgā daudzumā satur vairākas palīgvielas, kas nodrošina, ka pote nezaudē aktivitāti un nepiesārņojas ar mikrobiem. Latvijā apstiprinātajā MMP vakcīnā tādas ir, piemēram, cukurs, mākslīgais saldinātājs sorbitols un antibiotika neomicīns. Eiropas Zāļu aģentūra vakcīnu ir apstiprinājusi kā drošu un par palīgvielām brīdina tikai tos, kam pret kādu no tām ir alerģija. 

Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcināciju veic septiņu gadu vecumā. Zāļu valsts aģentūra Re:Check informē, ka Latvijā no bērnu MMP vakcīnas nav miris neviens cilvēks. Aģentūra iepriekš skaidrojusi, ka nāvju nav bijis arī pēc citām bērnu vakcinācijas kalendāra potēm.

Kovida potes nav inde

Mednis ierakstā atgādina arī kovida pandēmijas laiku:

“Tas bija pirms sešiem gadiem, kad jāvakcinējas bija visiem, jo vakcinētie slimo biežāk un smagāk. Un, lai viņiem būtu mazāka iespēja saslimt, tad veselajiem bija jāpieņem tā indes deva.”

Vakcinētie neslimo biežāk un smagāk, un vakcīnas pret kovidu nebija un nav “indes deva”. Vakcīnas pret kovidu samazina iespēju saslimt. Vakcinētajiem, kas tomēr saķer kovidu, ir vieglāka slimības gaita un mazāks risks sasirgt ar garo kovidu, nonākt slimnīcā vai nomirt. To Re:Check jau iepriekš skaidroja, piemēram, šeit un šeit.

Kovida vakcīnas blaknes parasti ir vieglas un ilgst vien pāris dienas. Retos gadījumos šī vakcīna var izraisīt nāvi, bet visā Latvijā konstatēts viens gadījums, kad kāds ticami miris no kovida vakcīnas. Nāve bija saistīta ar AstraZeneca poti. Plašāk par vakcīnas blakusparādībām Re:Check rakstījis šeit.

Vai epidēmijas laikā aizliegts vakcinēties?

Ierakstā arī pausts:

“Un atceramies, ka epidēmijas laikā vakcinācija ir aizliegta. Jeb tai būtu jābūt aizliegtai.”

Tā nav taisnība. Vakcinācija uzliesmojuma vai epidēmijas laikā ir ieteicama un nav kaitīga. Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā apturēt masalu izplatību, Re:Check skaidro SPKC pārstāve Ūdre. Uzliesmojumu un epidēmiju gadījumā vakcinēties iesaka. Tā samazina saslimšanu un infekcijas izplatību.

Ja 95 % un vairāk sabiedrības ir vakcinēti, veidojas kolektīvā imunitāte. Tā pasargā cilvēkus, kuri nevar vakcinēties, piemēram, zīdaiņus vai cilvēkus ar imūndeficītu. SPKC skaidro, ka svarīgi, lai vakcinētos arī saslimušo kontaktpersonas. Ja neimūns cilvēks bijis kontaktā ar masalu slimnieku, vakcinēties vēlams 72 stundu laikā pēc iespējamās inficēšanas, jo vakcīnas vīrusa inkubācijas periods ir īsāks nekā dabiskajam masalu vīrusam. “Imūnsistēma spēj vienlaikus reaģēt uz vairāku antigēnu iedarbību, un novājināta masalu vīrusa ievadīšana ar vakcīnu nepadara organismu uzņēmīgāku pret masalām – tieši pretēji, tā palīdz novērst saslimšanu,” skaidro SPKC.

Kas ir publikācijas autors?

Āgenskalna klīnikas Facebook lapā jau iepriekš izplatīta nepatiesa informācija par vakcīnām un dažādām slimībām. Re:Check jau kovida pandēmijas laikā rakstīja par šo privātklīniku. Ierakstu par masalu uzliesmojumu parakstījis “Dr.E.Mednis”. Edgars Mednis ir klīnikas vadītājs, kā arī homeopāts un pediatrs. Mednis iepriekš izplatījis maldus par vakcīnām. Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nomelnošanas atbildīgās iestādes viņam anulēja pediatra un homeopāta sertifikātus. Mednis lēmumu apstrīdēja. Pašlaik viņa vārds atrodams ārstniecības personu reģistrā. Veselības inspekcijā Re:Check noskaidroja, ka Administratīvās apgabaltiesas šī gada 25. februāra nolēmums aptur Veselības ministrijas lēmuma darbību. Tas lasāms arī Re:Check rīcībā esošajā tiesas lēmumā. Līdz ar to Medņa sertifikāti šobrīd ir spēkā un Veselības inspekcija ir atjaunojusi ierakstu par Medņa sertifikātiem ārstniecības personu reģistrā, skaidro inspekcija.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.