Bērnu vakcīnas nav bīstamas; DDT nebija poliomielīta cēlonis
Novembra sākumā Āgenskalna klīnikas Facebook lapā publicēts video, kurā pediatrs un homeopāts Edgars Mednis intervē antivakcinācijas blogeri Kristīni Duņecu. Video izskan daudz nepatiesas informācijas par potēm un slimībām, piemēram, ka cilvēka papilomas vīrusa vakcīna esot neefektīva, bet nāvējošo slimību poliomielītu izraisot kāds pesticīds.
Homeopāts Mednis un viņa raidījumu viesi jau agrāk ir maldinājuši par potēm. Re:Check par to rakstīja, piemēram, šeit un šeit.
Vai cilvēka papilomas vīrusa vakcīna ir neefektīva un nedroša?
Duņeca apgalvo:
“Vislielākais jaunums (..) tagad tiek aģitēts, ka zēnus ir jāvakcinē pret cilvēka papilomas vīrusa poti. Saucas tā Gardasil. (..) Mums ir izveidota izpēte par šo poti, pamatojoties uz instrukciju, kas ir latviešu valodā, kas ir brīvi internetā pieejama. Interesanti ir tas, ka ražotājs apgalvo, ka šī vakcīna nav efektīva, ja organismā jau atrodas cilvēka papilomas vīruss, kurš atrodas aptuveni 95–99% cilvēku.”
Trūkst konteksta
Iespējams, raidījuma Duņeca šādi pasniedz Gardasil un Gardasil 9 aprakstu 4. punktus, kuros norādīts, ka vakcīna ir profilaktisks, nevis ārstējošs medikaments. Proti, ka tā lietošana neizārstēs jau aktīvu infekciju.
Pat ja cilvēks ir saķēris vienu no aptuveni 150 zināmajiem cilvēka papilomas vīrusa (CPV) paveidiem, tas viņu nepasargā pret pārējiem. CPV potes parasti izstrādā pret vairākiem paveidiem reizē, piemēram, Gardasil 9 ir izstrādāts pret deviņiem vīrusa variantiem. Ja cilvēks ir inficējies ar vienu no tiem, vakcīna joprojām var aizsargāt pret citiem variantiem.
Patlaban Latvijā valsts apmaksā šo vakcīnu zēniem un meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem. CPV infekcija ir bīstama, jo noteikti vīrusa paveidi var izraisīt dzemdes kakla vēzi, bet citi ir saistīti ar vulvas, vagīnas, mutes, rīkles, dzimumlocekļa un tūpļa vēžiem. Kā norāda Latvijas Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC), dzīves laikā CPV infekciju iegūst 50%–80% sieviešu. Cilvēki ar CPV parasti inficējas tuvu fiziska kontakta, piemēram, dzimuma sakaru laikā. Tāpēc jauniešiem, kas nav sākuši dzimumdzīvi, ir mazāks risks to saķert. Līdz ar to arī runāt par “95–99% cilvēku” šajā kontekstā nav pamatoti.
Duņeca arī stāsta, ka CPV potes iespaidā bieži rodas sejas paralīze:
“Dzemdes kakla vīrusa vakcīna, kas ļoti daudzām paralizējusi sejas apakšējo daļu, un tas ir pilnībā oficiāli.”
Drīzāk nav taisnība
Gardasil instrukcijā norādīts, ka viena no retākajām blaknēm ir būt Gijēna-Barē sindroms – slimība, kas smagos gadījumos var paralizēt kāju, roku vai sejas muskuļus. Taču akadēmiski pētījumi liecina, ka tā, iespējams, nav taisnība. Piemēram, 2017. gadā žurnāls Vaccine publicēja pētījumu, kurā analizētas ASV iedzīvotāju blaknes pēc vairāk nekā 2,7 miljonu CPV pošu devu, kas saņemtas deviņu gadu garumā. Pētnieki secināja, ka pret CPV vakcinētie ar Gijēna-Barē sindromu slimo tikpat bieži, cik sabiedrība kopumā. Viņi norāda, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonākts arī citos pētījumos.
Gardasil 9 blakņu sarakstā Gijēna-Barē sindroma nav.
Vai poliomielītu izraisa pesticīds DDT?
Duņeca lēš, ka poliomielītu izraisa pesticīds DDT:
“Ir redzams, ka cilvēki tika apstrādāti ar indīgu pesticīdu DDT, kas izraisīja viņiem poliomielītu. (..) Un, kad pārstāja smidzināt, šī te saslimšana beidzās.”
Nav taisnība
Poliomielīts jeb bērnu trieka ir poliovīrusa infekcija, nevis DDT vai citas ķīmiskas vielas sekas. Ar slimību visbiežāk sirgst bērni līdz piecu gadu vecumam, un aptuveni 0,5% pacientu iestājas neatgriezeniska paralīze, kas 10–15% gadījumos noved pie nāves.
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās sākās poliomielīta izskaušanas iniciatīva. 1988. gadā poliovīruss bija sastopams vairāk nekā 125 valstīs un tolaik katru gadu slimības dēļ paralizēti kļuva aptuveni 350 tūkstoši bērnu. Iniciatīvas ietvaros bērnus masveidā vakcinēja un novēroja slimības uzliesmojumus, kā rezultātā līdz 2005. gadam gandrīz visā pasaulē poliomielītu izskauda. Valsts skaitās brīva no poliomielīta, ja gada laikā nav bijis neviens gadījums. Patlaban poliomielīts sastopams tikai Afganistānā un Pakistanā.
Maldi, ka poliomielītu apturēja DDT aizliegšana, ir populāri ASV. ASV poliomielīta potes kļuva pieejamas 1955. gadā. Kā redzams Our World in Data apkopotajos ASV institūciju un Pasaules Veselības organizācijas datos, poliomielīta gadījumu skaits desmit gadu laikā pēc potes apstiprināšanas samazinājās aptuveni 250 reizes. Turpretim 1972. gadā, kad ASV aizliedza DDT, būtisku izmaiņu poliomielīta izplatībā nebija.
Vai invaginācija ir bieža rotavīrusa potes blakne?
Tālāk video blogere pievēršas rotavīrusa potei:
“[Rotavīrusa] vakcīna – tā nesargā ne no saslimšanas, ne no slimības smagas gaitas. Man šķiet, ka tieši provocē smagu gaitu. Un vispār mūsdienās izplatīta ir zarnu invaginācija, kas ir populārākā blakne un viena no pirmajām blaknēm šīs te potes aprakstā.”
Drīzāk nav taisnība
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas materiālos norādīts, ka Latvijā pret rotavīrusu izmanto divas vakcīnas: Rotarix un RotaTeq. Kā minēts Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pošu aprakstos, abas potes samazina saslimšanas risku un hospitalizācijas risku. Par to liecina šo pošu klīniskie pētījumi un vēlāk veikti pētījumi par to efektivitāti jau reālos apstākļos, kuros potes plaši izmanto.
Foto: Rotarix un RotaTeq efektivitāte. Pētījumi veikti pēc pošu apstiprināšanas un valstīs ar dažādu bērnu mirstības līmeni. Avots: Burnett et al. (2020). Real-world effectiveness of rotavirus vaccines, 2006–19: a literature review and meta-analysis.
Invaginācija nozīmē, ka viena zarnas daļa ieslīd citā un rodas aizsprostojums. Tā rotavīrusa potēm nav “populārākā blakne”; ZVA pošu aprakstos norādīts, ka septiņas dienas pēc abu pošu saņemšanas ar to saskaras 6 no 100 000 potēto zīdaiņu. Taču tajā arī minēts, ka kopumā no invaginācijas cieš 25–101 no 100 tūkstošiem zīdaiņu līdz gada vecumam. Tādēļ, iespējams, šis potes nemaz nav saistītas ar paaugstinātu invaginacijas risku.
Vai klīniskajos pētījumos bieži mirst bērni?
Blogere arī stāsta, ka pošu klīnisko pētījumu laikā mirst daudz zīdaiņu. To video aprakstā apgalvo arī Āgenskalna klīnika:
“Vakcīnu klīnisko izpēšu laikā mirst ļoti daudz zīdaiņu. It īpaši no kombinētās vakcīnas, kurā ir seši komponenti vienā devā. Par to liecina neskaitāmi medicīniski pētījumi un analīzes. Zāļu ražotāji šos datus neafišē.”
Nav taisnība
Ne video, ne tā aprakstā nav norādīti šie “neskaitāmie medicīniskie pētījumi un analīzes”. Lai gan klīnisko pētījumu dalībnieki mēdz nomirt, informācija par to, cik bieži tas kopumā notiek, nav zināma. Klīniskie pētījumi savstarpēji atšķiras, tāpēc korektāk būtu runāt par kādu noteikta medikamenta pētījumiem, nevis klīniskajiem pētījumiem kopumā.
Re:Check neatrada nekādu liecību, ka tas būtu noticis klīniskajos pētījumos ar Lavijā izmantotajām kombinētajām potēm (Hexacima un Infanrix Hexa). Jāpiebilst, ka Latvijā nav saņēmts neviens ziņojums par nāvi pēc šo pošu saņemšanas, Re:Check skaidroja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
Visbeidzot, video izskan arī vairākas nepamatotas sazvērestības teorijas par citiem tematiem. Piemēram, ka pesticīdu DDT mērķtiecīgi izmantoja, lai samazinātu pasaules iedzīvotāju skaitu, un ka pagājušā gadsimta 50. gados vecmātes jaundzimušajiem “aizklikšķināja” pirmo mugurkaula skriemeli, lai atņemtu viņiem brīvo gribu.
Secinājums: Cilvēka papilomas vīrusa potes Gardasil un Gardasil 9 ir atzītas par efektīvām un drošām. ZVA Gardasil aprakstā minēts ļoti reta blakne ir Gijēna-Barē sindroms, taču akadēmiski pētījumi liecina, ka tā, iespējams, nav taisnība. Poliomielītu neizraisa pesticīds DDT. Invaginācija ir ļoti reta rotavīrusa potes blakne un pastāv pamatotas aizdomas, ka, iespējams, šādas saistības nemaz nav. Nav pamata apgalvot, ka pošu klīniskajos petījumos mirst ļoti daudz zīdaiņu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
