Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Novembra beigās Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja vakcīnu pret Covid-19 bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, kas radījis jaunu maldināšanas vilni sociālajos medijos. Piemēram, Facebook lietotāji aktīvi dalās ar video, kurā ārsts homeopāts Edgars Mednis un juriste Agita Galiņa spriež par vakcinācijas it kā kaitīgumu un viens otram piekrīt, ka skolās bērni varot tikt vakcinēti pat bez vecāku atļaujas. Tā nav taisnība, izglītībās iestādes bērnus nevakcinē ne ar, ne bez vecāku atļaujas un tām arī nav tādu tiesību.

Pēc vakcīnu apstiprināšanas bērniem no pieciem līdz 12 gadiem tīmeklī ar jaunu sparu tiek izplatīta dezinformācija par to it kā kaitīgumu. Piemēram, vairāk nekā 700 sociālā medija Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, ka Covid-19 vakcīnas esot bērniem bīstamas, jo tām neesot veikti genotoksicitātes un kancerogenitātes pētījumi. Taču šādi pētījumi vakcīnām nav obligāti, un šādu pētījumu neesamība nenorāda, ka genotoksiskas vai kancerogēnas iedarbības risks nebūtu izvērtēts.

Ja uzņēmumam Baltic Devon Mink liks iznīcināt ūdeles, valstij jārēķinās ar 24 miljonu eiro lielu kompensāciju. Tā dienā, kad tika spriests par koronavīrusa skarto kažokzvēru likteni, ziņoja Zemkopības ministrija (ZM). Taču izrādās, ka vēl tikai pāris dienu iepriekš tā bija rēķinājusi pavisam citu – aptuveni 20 reizes mazāku kompensējamo summu. Re:Check noskaidroja, ka ZM skatījums par konkrēto ūdeļu vērtību tik strauji un būtiski mainījās pēc uzņēmuma pārstāvju atsūtītās vēstules. Taču jautājums, kā tieši veidota cena un līdz ar to potenciālās kompensācijas apmērs, paliek neatbildēts un nav skaidrs arī pašai ministrijai.

Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju Latvijā dalījušies ar video, kurā vakcīnu skeptiķu vidū iecienīts ASV ārsts Roberts Melons stāsta par Covid-19 vakcīnu bīstamību bērniem. Video viņš sevi nosauc par mRNS tehnoloģijas izgudrotāju un nolasa vairākus apgalvojumus, kuri, viņaprāt, ir zinātniski fakti. Taču tiem nav nekādu pierādījumu.

Plašu popularitāti sociālajos medijos guvis video, kurā bijušais premjerministrs Indulis Emsis no Latvijas Zaļās partijas kopā ar vairākiem Covid-19 dezinformācijas izplatītājiem runā par vakcināciju. Video izskan virkne aplamu vai nepamatotu apgalvojumu – arī Emša teiktajā par ivermektīnu, kas zināms kā dzīvniekiem paredzēts pretparazītu medikaments un izmantošanai pret Covid-19 nav reģistrēts ne ES, ne ASV.

Statistika tikai par vienu atsevišķu dienu, kurā no Covid-19 nomira četri vakcinēti un divi nevakcinēti cilvēki, kļuvusi par pamatu skaļiem apgalvojumiem, ka vakcīnas nav efektīvas un vakcinētie mirst vairāk. Tā nav taisnība, jo vienas dienas dati neparāda kopējo tendenci, kas ir gluži pretēja – absolūtais vairums ar Covid-19 mirušo līdz šim bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši. 

Tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns, kurš iepriekš strikti iestājies par vakcinācijas pienākumu visiem klātienē strādājošajiem, nācis klajā ar priekšlikumu šo prasību tomēr neattiecināt uz mācītājiem, kas vada dievkalpojumus. Re:Check secināja, ka tas ir pretrunā ar viņa paša iepriekš pausto. Var arī šaubīties par ministra argumentu pamatotību.

Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju Latvijā dalījušies ar ierakstu, kurā teikts, ka Pfizer izpilddirektors neesot vakcinējies pret Covid-19. Kā pierādījums ierakstam pievienota gadu veca intervija, turklāt nevis ar Pfizer, bet gan ar BioNTech uzņēmuma izpilddirektoru. Gan Pfizer, gan BioNTech uzņēmumu vadītāji tagad ir pilnībā vakcinēti.

Aizvadītājās nedēļās strauji izplatās apgalvojumi, ka vakcīnas pretēji iepriekš apgalvotajam nepasargā no Covid-19 izplatības. Pieņēmumu pastiprina dati, kas rāda, ka vismaz vienā nedēļā vakcinēto vidū infekcija izplatījusies straujāk nekā starp nevakcinētajiem. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Nevakcinētie cilvēki joprojām inficējas biežāk, un arī pētījumi apstiprina, ka vakcīnas ir efektīvas pret vīrusa pārnesi – lai arī mazākā mērā nekā pret smagu saslimšanu un nāvi.

Sociālajos medijos tiek izplatīti apgalvojumi, ka Singapūrā veikta Covid-19 pacienta autopsija un atklājies, ka šī slimība ir nevis vīruss, bet gan baktērija, kas turklāt esot viegli ārstējama ar aspirīnu. Nekas no tā neatbilst patiesībai.

Ierakstos teikts: