Baltkrievijas un Krievijas karogu noņemšana Rīgā šo valstu varas medijos izraisījusi dusmu izvirdumu, kurā izmantotas gan tradicionālās ķengas, gan jaunizdomāti vēstījumi. Latvija esot izgāzusi pasaules čempionātu hokejā un varbūt tikšot izslēgta no starptautiskās federācijas; karogu noņemšanu varētu būt iniciējusi ASV un ko gan citu varot gaidīt no valsts, kurā notiekot aparteīds pret krievvalodīgajem. Personiski uzbrukumi veltīti arī konfliktā iesaistītajām Latvijas amatpersonām.

Teju pieci tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) saka – nav vakcīnas, kas var nodrošināt, ka cilvēks nesaslimst. Ieraksta autors nav norādījis, ka patiesībā premjers to teicis pērnā gada oktobrī, kad vakcīnas pret Covid-19 tiešām vēl nebija pieejamas.

Facebook un Telegram lietotāji aktīvi dalās ar vairākiem ierakstiem, ka Moderna vakcīnas sastāvā esot viela SM-102, kas it kā varot izraisīt vēzi, kaitēt auglībai un vairākiem orgāniem. Tā nav patiesība. Ieraksta autori atsaucas uz informāciju ķīmisko produktu tirgotāja mājaslapā, kur šo vielu tirgo šķīdinātu hloroformā. Kaitīgs ir hloroforms, nevis SM-102. Vakcīnas sastāvā hloroforma nav.

Sociālajos medijos brīvdienās strauji izplatījusies ziņa, ka vienā no vakcinācijas centriem Rīgā uzreiz pēc vakcīnas saņemšanas esot miris 30 gadus vecs vīrietis. Vakcinācijas birojs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šādu informāciju noliedz un uzsver, ka tāda notikuma nav bijis.

Saeimas sēdē 13.maijā deputāti ilgi debatēja par ierosinājumu aizliegt lūšu medības. Ieceri kritizēja arī deputāts Andris Kazinovskis (ievēlēts no Jaunās Konservatīvās partijas), uzsverot, ka vides organizācijas esot bagātākās nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā un to propagandai nevajagot pakļauties. Viņa apgalvojumi neatbilst patiesībai – trīsdesmit ienākumiem bagātāko sarakstā ir tikai viena vides organizācija, turklāt nevis pirmajās, bet 24.vietā.

Arvien biežāk sociālajos medijos popularitāti gūst pārveidoti video, kuros radīts iespaids, ka runātājs ir garīgi nestabils vai lietojis apreibinošas vielas. Pētnieki tos sauc pat lētviltojumiem, jo maldinošais efekts panākams ātri un vienkāršiem līdzekļiem – pretstatā daudz sarežģītākām un grūtāk atpazīstamām metodēm, ar kuru palīdzību var izmainīt ne vien cilvēka balsi, bet arī mīmiku un kustības.