Pēdējās nedēļās sociālajos medijos aktīvi apspriesti Rīgas ielās izvietotie stabiņi un to apkopes izmaksas. Atsevišķos Facebook ierakstos to tīrīšanas izmaksas krietni pāspīlētas, apgalvojot, ka tās varētu sasniegt no 400 tūkstošiem līdz 1,7 miljoniem eiro. Patiesībā Rīgas dome uz gadu noslēgusi līgumu, kas paredz, ka par stabiņu apkopi tērēs 34 tūkstošus eiro. Līgums neparedz iespēju maksāt vairāk.
Kopš publiskajā telpā izskanējis, ka viena stabiņa apkope Rīgā izmaksā teju 14 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, vairākos Facebook ierakstos radīts iespaids, ka, tos tīrot, var pelnīt pat miljonus. Piemēram, ierakstā, ar ko dalījies pusotrs tūkstotis lietotāju, publicēta tabula, kurā rēķināts – 3500 stabiņu mazgāšana reizi nedēļā no marta līdz novembrim galvaspilsētai izmaksātu 1,7 miljonus eiro. Savukārt, ja stabiņus mazgātu reizi mēnesī – 435 tūkstošus. Taču tik lielas izmaksas nav iespējamas.
Izmaksu griestus nosaka līgums, kura kopējā summa ir 39 tūkstoši eiro, Re:Check stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika. Līgums noslēgts par pieciem punktiem – automašīnu riteņu gumijas atduru demontāžu un atjaunošanu, kā arī lokanā plastikāta stabiņu demontāžu, atjaunošanu un apkopi. Lielākā daļa – vairāk nekā 34 tūkstoši eiro – paredzēta stabiņu apkopei. Departaments rakstiskā atbildē arī uzsver: “Nav iespējams pārkāpt noslēgtā līguma izcenojumus un saņemt papildu samaksu.”
Jūnijā uz gadu noslēgts līgums, kurā paredzēta stabiņu apkope no marta līdz novembrim, taču šogad tīrīšana uzsākta vien jūlijā, norādīja Rudzika. Viņa skaidro, ka apkope nepieciešama, jo uz stabiņiem ir atstarojošie elementi. Ja tie kļūst netīri, satiksmi regulējošie stabiņi vairs nevar pildīt savu funkciju. Stabiņu vizuālo apskati veic reizi nedēļā. Darbu veicējam jāatskaitās Satiksmes departamentam par veiktajiem darbiem. Pirms un pēc apkopes stabiņš tiek fiksēts fotogrāfijā. Ja satiksmes drošība nav apdraudēta, to tīra ne retāk kā reizi mēnesī.
Pērn slēgts līgums par stabiņu uzstādīšanu paredz, ka Rīgā līdz rudenim varētu tikt uzstādīti aptuveni 3500 stabiņi. Departaments rakstiskā atbildē Re:Check norādīja, ka atkarībā no vajadzībām to skaits var būt arī mazāks.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
