Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) apgalvo, ka viņa valdības laikā Veselības ministrijas (VM) pamatbudžets ir gandrīz divkāršots no aptuveni 800 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem, savukārt nākamgad tas samazināšoties tikai par “kādu 1%”. Taču premjera minētie skaitļi nav korekti. Šīs valdības laikā VM budžets audzis par 81%, taču liela daļa no kāpuma ir ar Covid-19 saistītie vienreizējie izdevumi, kuru nākamā gada budžeta plānā nav. Līdz ar to nākamgad plānotais samazinājums ir daudz lielāks nekā 1%.

Sociālajā medijā Facebook vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā sirdslēkmes gadījumā ieteikts klepot, jo tas liekot sirdij sarauties un šāda slodze ļaušot atjaunot sirdsdarbību. Ārsti gan šo paņēmienu sauc par mītu un aicina nekavējoties zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Sociālajos medijos, citu valstu podkāstos un televīzijas raidījumos ik pa laikam izskan ASV kardiologa Pītera Makalo vārds. Viņš regulāri iestājas pret Covid-19 vakcināciju un par to izplata maldinošu informāciju. Šā mēneša sākumā Makalo kļuvis populārs arī Latvijas vakcīnskeptiķu vidū. Piemēram, kāda Facebook lietotāja dalās ar video, kurā viņš aicina nevakcinēt bērnus pret Covid-19, jo potēties it kā esot bīstamāk nekā saslimt. Makalo teiktais ir pretrunā ar zinātnisko literatūru.

Cīņā pret klimata pārmaiņām zinātnieki nākuši klajā ar ideju – atmosfēras vidējā slānī varētu izsmidzināt aerosolu, kas atstarotu Saules radiāciju jeb starojumu atpakaļ Visumā. Iecere ir tikai izstrādes posmā, un patlaban nav plāna to darīt. Taču sociālajos medijos tiek lēsts, ka tas jau notiek. To it kā pierāda lidmašīnu atstātās svītras debesīs.

Oktobra beigās iepriekšējā Saeima nolēma palielināt minimālo algu no 500 eiro līdz 620 eiro nākamgad un līdz 700 eiro 2024. gadā. Pret to iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK padomes loceklis un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) stāsta, ka ļoti daudzās valstīs minimālās algas nemaz nav un “varbūt tas ir tāds padomju standarts”. Tas ir maldinoši.

Sociālajos medijos izplatās apgalvojumi, ka Krāslavas novada Šķaunes pagastā barbariski nojaukti padomju karavīru brāļu kapi, lai gan Latvija bija solījusi neaiztikt pieminekļus, kas atrodas karavīru apbedījuma vietās. Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde skaidro, ka memoriāls nojaukts, jo savulaik ticis uzbūvēts, postot vecos civiliedzīvotāju kapus. Turklāt vēl arī jāpārbauda, vai karavīri tur tiešām apbedīti.