Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Oktobra beigās iepriekšējā Saeima nolēma palielināt minimālo algu no 500 eiro līdz 620 eiro nākamgad un līdz 700 eiro 2024. gadā. Pret to iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK padomes loceklis un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) stāsta, ka ļoti daudzās valstīs minimālās algas nemaz nav un “varbūt tas ir tāds padomju standarts”. Tas ir maldinoši.
LDDK iebilst pret Darba likuma grozījumos paredzētā minimālās algas kāpuma tempu un pārmet darba devēju neuzklausīšanu. Konfederācija aicināja Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt, taču iebildumi netika ņemti vērā un minimālā alga no nākamā gada tiks celta tā, kā to nolēma 13. Saeima.
Kulbergs par minimālo algu runāja 10. novembrī Rīga TV24 raidījuma Ziņu TOP. Viņš sacīja, ka minimālās algas nav ļoti daudzās valstīs:
“Normālā ekonomikā pieprasījums, piedāvājums spēlē lomu un ļoti daudzās valstīs vispār neeksistē šāds minimālās algas standarts kā tāds. Kā piemēram, Šveicē. Tur ir nulle. Tirgus pats pielāgojas šai situācijai, nozares atsevišķas.”
Bezpeļņas organizācija Wage Indicator Foundation norāda, no aptuveni 200 valstīm vairāk nekā 80% ir ieviesta minimālā alga. Savukārt Eurostat datos redzams, ka no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm tikai sešās nav minimālās algas – Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Austrijā, Itālijā un Kiprā. Turklāt Kiprā to ieviesīs 2023. gadā; minimālā alga tur būs 940 eiro. Minimālā alga ir arī, piemēram, ASV, Kanādā, Lielbritānijā un Japānā.
Oktobrī ES Padome atbalstīja direktīvu, kas ES dalībvalstīs paredz adekvātas minimālās algas nodrošināšanu un koplīgumu veicināšanu. Proti, ES lēmusi stiprināt minimālo algu kā cienīgas dzīves stūrakmeni, nevis paļaujas, ka zemākās algas noteiks tirgus.
Valstīs, kurās nav noteikta minimālā alga, parasti zemāko algu aizsardzību garantē koplīgumi, kuru izstrādē piedalās arodbiedrības vai cita veida darbinieku organizācijas (tas gan nenozīmē, ka valstīs, kur ir minimālā alga, nevarētu pastāvēt koplīgumi par, piemēram, minimālo samaksu kādā nozarē).
Ziemeļvalstīs zemākais atalgojums ir viens no augstākajiem Eiropā. Piemēram, Dānijā neoficiāli zemākā stundas likme pirms nodokļiem (bruto) ir aptuveni 14,79 eiro. Turklāt jāņem vēra, ka Ziemeļvalstīs ir ietekmīgas arodbiedrības un pasaulē lielākais arodbiedrību blīvums – darbinieku īpatsvars, kas ir kādā arodbiedrībā. Pēc jaunākajiem, savstarpēji salīdzināmajiem OECD datiem Ziemeļvalstīs 2018. gadā arodbiedrību blīvums bija no 49,9% līdz 90,9%, savukārt Latvijā tas ir tikai 11,6%. Arī Itālijā un Austrijā, kur arī zemākās algas garantē koplīgumi, arodbiedrību blīvums ir augstāks – attiecīgi 32% un 26%.
Tiesa, ka Kulberga minētajā Šveicē valsts līmenī nav noteiktas minimālās algas, bet pēdējos gados tā ieviesta vairākos valsts kantonos. Iespējams, tas tā neturpināsies, jo novembra beigās Šveices parlamenta apakšpalāta jeb Nacionālā padome balsos par kantonu minimālās algas ierobežošanu, jo tā varētu apgrūtināt koplīgumu efektivitāti valsts līmenī.
Kulbergs Re:Check skaidroja, ka vadījies pēc LDDK pieejamās informācijas un ka viņš neesot speciālists, lai “iedziļinātos līdz detaļām.”
Kulbergs raidījumā arī teica:
“Šis termins par minimālo algu, viņš velkas no… varbūt tas ir tāds padomju standarts, kurā jābūt ir – te pelnām tik un ne vairāk, ne mazāk.”
Uz Re:Check jautājumu, kāpēc minimālo algu nosaucis par padomju standartu, Kulbergs atbildēja, ka nav tā domājis. Viņš skaidroja, ka norādījis uz Latvijas iedzīvotājiem galvā “iedzīto” domāšanu: “Nē, tas vairāk ir domāts kā stereotips, kas ir padomju laika, kad standarta alga bija 120 rubļi visiem vienāda, un tāpēc mums ir iedzīts, ka tai obligāti jābūt vienai visā valstī.”
Kulbergs Re:Check skaidroja, ka Apvienotais saraksts nav pret minimālo algu, bet vienkārši iebilst pret iepriekšminētajiem grozījumiem Darba likumā un to izstrādi. Taču jāpiebilst, ka viņš raidījumā pauda atbalstu sistēmai, kurā nevis valsts, bet nozares pašas nosaka minimālo algu. Piemēram, kad vadītāja komentēja, ka Latvijas apstākļos šāda sistēma būtu utopija, Kulbergs atbildēja: “Nē, es nedomāju utopija. Uz to būtu jāvirzās.”
Secinājums: Minimālā alga ir noteikta lielākajā daļā pasaules un arī vairumā ES valstu. Piemēram, 2023. gadā tikai piecās no 27 ES valstīm nebūs minimālās algas. Valstīs, kurās zemāko algu aizsardzību garantē koplīgumi, proporcionāli daudz vairāk strādājošo ir arodbiedrībās, kas piedalās koplīgumu izstrādē.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
