Sociālajos medijos izplatās apgalvojumi, ka Krāslavas novada Šķaunes pagastā barbariski nojaukti padomju karavīru brāļu kapi, lai gan Latvija bija solījusi neaiztikt pieminekļus, kas atrodas karavīru apbedījuma vietās. Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde skaidro, ka memoriāls nojaukts, jo savulaik ticis uzbūvēts, postot vecos civiliedzīvotāju kapus. Turklāt vēl arī jāpārbauda, vai karavīri tur tiešām apbedīti.

Piemiņas vietā Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem līdz šim atradās memoriāls ar vairākām lielām karavīru figūrām un plātnēm, kā arī piemiņas plāksni, uz kuras lasāmi karavīru uzvārdi. Tagad kādā video nofilmēts nolīdzināts laukums, un sieviete stāsta: “Tie ir brāļu kapi, te ir apbedījumi. Un nevienam nav svarīgi, ka te zem zemes guļ cilvēki. Vienkārši ar traktoriem brauc … Visu novāca, visu pieminekli.”

Pāris dienu vēlāk Krievijas vēstniecība Latvijā paziņoja, ka ir iesniegusi Latvijai oficiālu notu, jo Latvija pārkāpjot starpvalstu līgumu par apbedījumu vietu statusu. Tā raksta, ka ņirgāšanās par pretfašisma cīnītāju piemiņu Latvijā esot sasniegusi augstāko punktu. Arī vēstniecība raksta, ka tur apraktas “vairāku desmitu padomju karavīru mirstīgās atliekas, kuri atdeva dzīvības par Latvijas tautas brīvu un mierīgu nākotni.” 

Kā zināms, saskaņā ar šovasar pieņemto likumu pašvaldībām līdz 15. novembrim jānojauc gandrīz 70 padomju un nacistisko režīmu slavinoši objekti. Likums neattiecas uz pieminekļiem karā kritušo karavīru apbedījuma vietās. Nojaucamo pieminekļu sarakstu veidoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tās Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris skaidro, ka vietas izpētē šogad konstatēts – padomju armijas piemiņas vieta uzbūvēta uz vecajiem civiliedzīvotāju kapiem. “Piemiņas vieta savā laikā ir tikusi ierīkota vienā no vecās kapsētas stūriem. Tika veikti arī ģeofizikālās apsekošanas darbi ar radiolokācijas metodi, kas atklāja apbedījumu eksistenci, piemēram, arī zem gājēju celiņiem, kas droši vien ir senāki par piemiņas vietas izveides laiku,” skaidro Asaris. To, ka memoriāls uzbūvēts jau esošā kapsētā, apliecinot arī kartes. 

Bez tam neesot zināms, vai padomju armijas karavīri tiešām tur apbedīti. Asaris stāsta, ka gan pētīti dokumenti, gan runāts ar vietējiem iedzīvotājiem, secinot, ka karavīri “labākajā gadījumā ir tikai pārapbedīti no kādām citām vietām”. Proti, tā nav bijusi sākotnēji ierīkota kā karavīru kapsēta, bet karavīri varētu būt pārapbedīti daudzus gadus pēc kara beigām. Savukārt memoriāls uzbūvēts vēl vēlāk – 1978. gadā. To, vai tur atrodas arī karavīru mirstīgās atliekas, varot noskaidrot tikai arheoloģiskā izpētē, kuru paredzēts veikt jau nākamgad. 

Asaris arī uzsver, ka vieta jāsakopj un jāsaglabā kā kapu teritorija ar cieņpilnu attieksmi pret visiem apbedījumiem. Tāpat pašvaldība esot apņēmusies jau drīzumā uzlikt pagaidu piemiņas zīmi, kurā būtu norādīts, kas šajā vietā atradies. Savukārt pēc plānotās izpētes tur būtu novietojama “mūsdienām atbilstoša piemiņas zīme”.

Krāslavas novadā šoruden demontēti vairāki pieminekļi. Viens no tiem bija nacistiskās Vācijas armijas ģenerālim Otto Lancellem. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā tas slavināja militārismu tāpat kā padomju armijas memoriāli.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com}

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.