Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Sociālajā medijā Facebook vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā sirdslēkmes gadījumā ieteikts klepot, jo tas liekot sirdij sarauties un šāda slodze ļaušot atjaunot sirdsdarbību. Ārsti gan šo paņēmienu sauc par mītu un aicina nekavējoties zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Kādā Facebook ierakstā tiek stāstīts, ko darīt, ja esi pilnīgi viens, tuvumā nav cilvēku, bet ir sākusies sirdslēkme. “Jūs noteikti nekad neesat uzdevuši sev šo jautājumu: kā palīdzēt un glābt sevi bez citu cilvēku palīdzības,” pauž ieraksta autore.

Ieraksta autore min vairākas sirdslēkmes pazīmes, piemēram, sāpes krūtīs, galvenokārt kreisajā ķermeņa daļā, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu, vārgumu. Minētais atbilst infarkta pazīmēm. Viņa arī izklāsta, kā šādā situācijā ir jārīkojas, un aicina necelt paniku:

“Sāciet klepot lēnām un atkārtoti. Starp katru no klepošanas reizēm nepieciešams veikt dziļu ieelpu. Saprotiet to, ka klepum ir jābūt ilgam un dziļam. Kādēļ jums ir jāprovocē klepus? Lieta tāda, ka klepus lēkme izraisa diafragmas kustību (..) Dariet to tik ilgi, kamēr būs iespējams dabūt medicīnisku palīdzību vai arī tik ilgi, kamēr sirds būs nomierinājusies (..) Ja jūs sekosiet līdzi šiem ieteikumiem, jūsu izredzes izdzīvot krasi paaugstināsies.” 

Komentāros pie ieraksta vairāki cilvēki pateicas par vērtīgo informāciju, bet citi to sauc par mītu un vēlas dzirdēt kardiologa komentāru, cik ticams šis padoms. Ar ierakstu dalījušies 4000 cilvēku.

Kardiologs paņēmienu ar klepošanu sauc par mītu 

Ierakstā paustais aicinājums klepot ir maldinošs. To par mītu sauc arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.

Sarunā ar Re:Check Ērglis skaidro, ka atsevišķos gadījumos klepus var mazliet paātrināt palēninātu sirdsdarbību. “Bet tas ir tikai atsevišķos gadījumos, tad, kad mums ir tā saucamais sirds arests, kad sirds sāk tā kā stāties. Bet, ja runājam par to, ko saucam par infarktu vai katastrofu sirdī, tad šāda lieta nevar palīdzēt,” norāda Ērglis. Viņš skaidro, ka ārsti dažreiz lūdz cilvēkam paklepot, bet, ja pacients nav profesionāls mediķis, tad viņš nevar zināt, kas tieši noticis. 

Par klepu kardiologs arī skaidro: “Mēs kustinām diafragmu, tā kā to sirdi masējam. Klepus laikā mums izdalās hormoni, adrenalīns mazliet, un tas var mānīgi palīdzēt kādu brīdi, bet tas nav tas. Jo, ilgstoši klepojot, mēs varam atkal savā ziņā novājināt organismu.” Līdz ar to tā darīt nevajagot, jo cilvēks zaudē laiku.

Arī Klīvlendas klīnika vēl 2020. gadā publicēja rakstu par šo tematu un jau toreiz norādīja, ka mīts par klepošanu kā risinājumu interneta vidē cirkulē jau dažus gadus. Arī Klīvlendas klīnikas ārsti skaidro, ka sirds apstāšanās (cardiac arrest – angļu val.) nav tas pats, kas sirdslēkme (heart attack). Klepus varot uzturēt asinsriti minūti vai divas pēc sirds apstāšanās, bet no tā nav jēgas cilvēkam ar sirdslēkmi, tāpēc nevajadzētu kavēties, bet gan zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Ko darīt sirdslēkmes gadījumā?

Uz jautājumu, ko vajag izdarīt šādos gadījumos, Ērglis atbild: “Vispirms jāzvana ātrajai palīdzībai, tad jāatver durvis.” Tas vajadzīgs, lai mediķi varētu iekļūt mājoklī, ja cilvēks ir viens. Ērglis arī norāda, ka var atvērt logu, elpot svaigu gaisu, “skābeklis varētu vismaz mazliet palīdzēt”. Taču labākais esot atpūsties un palikt miera stāvoklī, neko daudz nedarot.

Arī kardiologs Roberts Feders Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētā materiālā par infarktu stāsta, ka tad, ja cilvēks ir viens pats, vislabāk ir zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113 un doties uz slimnīcu. Pašam ar auto doties uz slimnīcu šādā gadījumā nevajadzētu, norāda Feders.

Līdzīgi aicinājumi infarkta gadījumā ilgi un dziļi klepot, kā arī dziļi elpot pirms katras klepošanas reizes, jau iepriekš izplatījušies sociālajos medijos angļu valodā. Tos atspēkojuši arī, piemēram, faktu pārbaudītāji no USA Today un AFP.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.