Sociālajos medijos popularitāti guvis dezinformācijas izplatītāja Jāņa Pļaviņa video, kurā apgalvots – masku vilkšana sabiedriskās vietās neesot obligāta, jo ir pretrunā augstāk stāvošam normatīvajam aktam – Ovjedo konvencijai. Tā nav taisnība. Speciālisti uzsver, ka konvencija attiecas uz ārstniecību un zinātnisko izpēti, savuārt maskas uzskatāmas par individuālās aizsardzības līdzekļiem un to nēsāšana nav ārstnieciska manipulācija.
Nesen Saeimā izskatīts deputātu grupas iniciatīvu samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu. Deputāti minēja, ka pašreizējais nosacījums - desmitās daļa vēlētāju paraksti - padara to savākšanu praktiski neiespējamu un līdz ar to sarežģī tautas iespējas paust savu viedokli. Partijām nepiederošā deputāte Karīna Sprūde arī minēja, ka citviet, piemēram, Šveicē, Polijā un Itālijā tas ir vieglāk. Tā ir tiesa, vienlaikus jāņem vērā, ka gan Latvijas kaimiņvalstīs, gan lielā daļā citu Eiropas valstu tautai rosināt referendumu ir sarežģītāk vai pat neiespējami.
Vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstiem par kādas ārstu grupas uzrunu Vācijā, kur apgalvots, ka Covid-19 izplatība neesot tik liela, kā vēstīts, un testi ir pārāk neprecīzi, lai tos ņemtu vērā. Tā nav taisnība. Re:Check arī noskaidroja, ka iesaistīti mediķi ir ar apšaubāmu reputāciju un ne pirmoreiz izplata pētījumos nepamatotus apgalvojumus un pat sazvērestības teorijas.
Sociālajos medijos Covid-19 izplatības apšaubītāju vidū lielu popularitāti izpelnījusies tā sauktā Beļģijas ārstu atklātā vēstule. Internetā par to atrodami visplašākā spektra apgalvojumi, sākot no “vairāk nekā 500 Beļģijas ārstu aicina pasaules sabiedrību pārtraukt vakcināciju un atcelt masku režīmu” līdz pat otrai galējībai, proti, vēstule esot anonīma un Beļģijā par to neviens neesot pat dzirdējis. Nekas no tā nav taisnība.
Pēdējo nedēļu laikā Facebook parādījušies vairāki stāsti par it kā saņemtām pozitīvām atbildēm uz Covid-19 testiem, kas nemaz nav veikti. Ar ierakstiem dalās tūkstoši, lai gan nekādu pierādījumu tajos nav un uz lūgumiem publicēt detalizētāku informāciju ierakstu autori neatbild. Stāsti par pozitīviem rezultātiem pēc neveiktiem testiem kā par mākslīgu Covid-19 statistikas palielināšanu ir jauna dezinformācijas modes tendence ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā it kā zaudētā Latvijas rūpniecība gadiem bijusi regulāra tēma Krievijas varas iestāžu un to atbalstītāju medijos. Jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai bruģējuši notikumi Baltkrievijā, turklāt ar žēlabām par sagrautajām rūpnīcām čakli dalās arī vietējie sociālo mediju lietotāji un pat pa kādam politiķim.