Līdz ar prasību obligāti vilkt mutes un deguna aizsegus veikalos, sabiedriskajā transportā un citur sociālajos medijos jau atkal popularitāti guvuši dažādi maldinoši un aplami apgalvojumi par maskām. Cilvēki izplata informāciju, ka sejas masku nēsāšana izraisa tuberkulozi, pat asfiksiju, insultu un infarktu. Tomēr tā nav taisnība – pareizi lietota sejas maska draudus veselībai nerada.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) ieceri ieviest minimālās sociālās iemaksas pamato ar lielo skaitu strādājošo, kas esot bez nekādas sociālās aizsardzības. Re:Check secināja, ka viņa teiktais ir pārspīlēts un maldinošs.
Iepriekšējos gados vairākas slimnīcas pirms plānveida operācijām pacientiem stingri ieteica vakcinēties pret gripu. Partijas Saskaņa Saeimas deputāte Regīna Ločmele nesen publiski paziņoja, ka arī šogad, lai gan vakcīna ir grūti pieejama, vairākas slimnīcas pacientiem atsaka operācijas, ja šī prasība netiks izpildīta. Re:Check noskaidroja, ka tā nav tiesa. Lai gan prasības atcelšana rada gripas izplatības risku, šobrīd plānots, ka vakcinēties lūgs tās slimnīcas, kas pašas var vakcīnu nodrošināt.
Facebook populāritāti īsā laikā ieguvis policijas iecirknī uzņemts video, kurā redzams kāds aizturēts vīrietis. Video autors norāda, ka cilvēks aizturēts, jo veikalā Depo iepircies bez sejas maskas. Sazinoties ar Valsts policiju, noskaidrojām, ka tā nav taisnība. Vīrietis aizturēts nevis par maskas nenēsāšanu, bet gan par sīko huligānismu, identitātes slēpšanu un nepakļaušanos policistu prasībām.
Aptuveni pirms mēneša ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) jau atkal sāka celt trauksmi - Krievija mēģina iejaukties vēlēšanu procesā un noskaņot vēlētājus pret Demokrātu partijas kandidātu Džo Baidenu. Tas gan nav nekas jauns. Krievija par labu Trampam sociālajos medijos darbojās arī pirms iepriekšējām vēlēšanām 2016.gadā. Kādām metodēm tā iejaucas un cik lielu auditoriju spēj piesaistīt Krievijas radītie sociālo mediju viltus profili jeb troļļi?
Valdībā izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas plāns attiecībā uz vidusskolu pastāvēšanai nepieciešamo minimālo skolēnu skaitu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka IZM paredz neparasti lielu pretimnākšanu privātajām vidusskolām, kurās pedagogu algas tāpat kā pārējās finansē valsts - tajās 10.-12 klasē varēs būt tikai 40 bērnu, kamēr pašvaldību skolām lielajās pilsētās prasīti vismaz 120 audzēkņi, bet novadu centros - 90.