Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Viens no argumentiem, kas tiek izmantots šaubu sēšanai par ierobežojumu nepieciešamību, ir apgalvojums, ka no pašnāvībām Latvijā mirst vairāk nekā no Covid-19. Tā ir manipulācija ar datiem, kas neatspoguļo reālo situāciju.
“Latvijā no dažādām slimībām katru mēnesi nomirst vidēji 2300 cilvēku. Tikmēr Cov upuru skaits sniedzas līdz 9 cilvēkiem. Pašnāvībās aiziet vidēji 20 cilvēku,”
tā Facebook raksta kāds lietotājs.
Savukārt portāls NRA publicējis interviju ar bijušo premjerministru Vili Krištopanu, liekot tai virsrakstu “Vilis Krištopans: Latvijā pašnāvību vairāk nekā no Covid-19 mirušo”. Krištopans tajā saka:
“Latvijā līdz šim ir izdarītas 240 pašnāvības, kas ir vairāk nekā ar kovidu mirušo.”
Gan pirmā ieraksta autors ierakstā, gan Krištopans sarunā ar Re:Check norāda, ka izmantojuši datus līdz oktobra beigām. Šāda pieeja ir manipulatīva, jo informācija atlasīta selektīvi un nav ņemti vērā būtiski fakti. Pirmkārt, Krištopans par pašnāvību datiem izmantojis oficiāli apkopoto statistiku par gada pirmajiem desmit mēnešiem (SPKC dati liecina, ka šajā laikā pašnāvībās dzīvi beiguši 257 cilvēki), neņemot vērā, ka jaunais koronavīruss un līdz ar to arī ierobežojumi līdz Latvijai nonāca tikai martā un pirmie ar to mirušie bija aprīlī. Otrkārt, Krištopans un Facebook ieraksta autors ignorē, ka gan novembrī, gan līdz šim decembrī Covid-19 dēļ mirušo skaits ir daudzkārt lielāks nekā jebkurā citā mēnesī, līdz ar to abu nāves iemeslu statistika tikai par pirmajiem desmit mēnešiem nesniedz pilnu ainu.
Pilnu datu par šo gadu vēl nav, bet salīdzinājumam var izmantot datus par pagājušo gadu, kad no tīša paškaitējuma jeb pašnāvībās Latvijā gāja bojā 288 cilvēki. Ar Covid-19 šogad līdz 16.decembrim mira 394 cilvēki, turklāt, kā jau norādīts, gada pirmajos mēnešos Covid-19 nāvju vēl nebija, jo vīruss līdz Latvijai nonāca martā. Maz cilvēku mira ar Covid-19 vasaras mēnešos, taču tad nebija arī vairāku Krištopana kritizēto ierobežojumu un prasības nēsāt maskas.
Vai par Covid-19 upuriem uzskatāmi tikai tie, kam tas ir nāves pamatcēlonis?
Publiski pieejama divu veidu statistika par Covid-19 mirstību. Vienu veidu katru dienu publicē medijos. Tie ir visi mirušie, kas bija inficēti ar Covid-19 – līdz 16.decembrim 394 cilvēki.
Otrs veids tiek publicēts vēlāk SPKC mājaslapā, proti, apkopojums par to, cik cilvēkiem Covid-19 bija nāves pamatcēlonis. Šie dati pagaidām pieejami tikai par laiku līdz oktobrim, bet to nav par novembri un decembri, kad Covid-19 mirstība Latvijā daudzkārt pieauga. Dati atķiras. Pirmajos redzams, ka, piemēram, oktobrī miruši kopumā 34 ar Covid-19 inficēti cilvēki, bet šī slimība bija pamatcēlonis 20 cilvēkiem. Dati par nāves pamatcēloņiem sociālajos medijos bieži tiek izmantoti, lai norādītu uz Covid-19 it kā nenozīmīgumu salīdzinājumā ar citām nāvēm. Taču tam nav pamata.
Tas, ka Covid-19 nav nāves pamatcēlonis, nenozīmē, ka tas bijis nenozīmīgs faktors. Portālam lsm.lv SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja: “Ir gadījumi, kad pacientam diagnosticēts Covid-19, bet viņam ir arī trombozes un bijis infarkts. Un infarkts ir galvenais nāves cēlonis. Taču, ja nebūtu bijis Covid-19, tagad infarkta nebūtu bijis un cilvēks vēl dzīvotu. Runa ir par to, ka Covid-19 ir potenciāli nāvējoši bīstams noteiktām cilvēku grupām. Un, tāpat kā citu infekcijas slimību gadījumos, ir skaidrs, ka cilvēki mirst priekšlaicīgi, tostarp hronisku slimību saasinājumu dēļ, kurus izraisa Covid-19.”
Rīgas Austrumu slimnīcas Pataloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons Re:Check skaidroja, ka Covid-19 izraisītā pneimonija kā nāves pamatcēlonis tiek noteikts tad, ja cilvēks bijis SARS-CoV-2 pozitīvs, viņam bijusi smaga pneimonija, neiropātija, bojāti plaušu asinsvadi. Ja nāve iestājusies no infarkta, insulta, cukura diabēta, audzēja vai citas saslimšanas un pacients bijis SARS-CoV-2 pozitīvs, tad Covid-19 norādīta kā blakus saslimšana.
Tas, ka Covid-19 ir nāvējošāks cilvēkiem ar dažādām bakus slimībām, medijos pausts bieži, un par to rakstījis arī Re:Check.
Vai pašnāvību skaits aug?
Re:Check sazinājās ar Krištopanu, un jautāja, vai saslimstības pieaugums pēdējos mēnešos nav vērā ņemams faktors, komentējot nāves cēloņus. Viņš pauda pārliecību, ka smagās ekonomiskās situācijas dēļ pieaugs arī pašnāvību skaits.
Kā norādīts, novembra dati vēl nav apkopoti un paredzēt nevar arī pašnāvību skaitu decembrī. Taču maz ticams, ka tas augs tik būtiski, lai sasniegtu ar Covid-19 mirušo cilvēku skaitu attiecīgajos mēnešos. Pašnāvību skaits daudz un strauji nesvārstās ne pa mēnešiem, ne gadiem, tas nekāpa arī Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā pavasarī. No 2015.gada līdz 2019.gadam līdz oktobrim vidēji šādi miruši 29 cilvēki mēnesī. Pērn līdz oktobrim 25 cilvēki, bet šogad – 26 cilvēki mēnesī. Tiesa, pandēmijas izraisītā nedrošība un izolācija no citiem cilvēkiem var pastiprināt psihiska rakstura problēmas. Piemēram, krīžu un konsultāciju centrs Skalbes ārkārtas situācijā pavasarī saņēmis par 36% vairāk zvanu nekā parasti, ziņoja LSM.
Krištopans, apšaubot ierobežojumus, intervijā runā tikai par nāvēm, taču netiek pateikts, ka daudziem pēc pārslimošanas ilgstoši saglabājas nopietnas veselības problēmas. Tāpat lielais Covid-19 slimnieku skaits pārslogo ārstniecības iestādes, tajā skaitā ierobežojot iespēju saņemt citus veselības aprūpes pakalpojumus.
Secinājums: Apgalvojumam, ka no pašnāvībām mirst vairāk nekā ar Covid-19, nav pamata, jo salīdzināti dati par nesalīdzināmiem laika periodiem. Tāpat nav ņemta vērā situācija novembrī un decembrī, kad mirstība no Covid-19 ievērojami augusi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
