Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Facebook pusotrs tūkstotis cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā apšaubīts medijos paustais, ka slimnīcām Covid-19 laikā trūkst kapacitātes. No ārpuses nobildēta Cēsu klīnika, kuras lielākā daļa logu ir tumši. Taču minēt Cēsu klīniku kontekstā ar Covid-19 dēļ pārslogoto veselības aprūpes sistēmu ir nepamatoti, jo tajā neārstē Covid-19 pacientus, turklāt ēkā pašlaik notiek būvdarbi.

Facebook ieraksta autors raksta:

“Cēsu klīnika (slimnīca) šodien. Kapacitāte trūkst? Bildēts ap 17:20 6. dec.”

Klāt pievienotas fotogrāfjas ar Cēsu klīniku. Attēlos redzams, ka lielā daļā no iestādes logiem nedeg gaisma. 

Komentāri rāda, ka cilvēki ierakstā pausto uztvēruši kā apstiprinājumu aizdomām, ka Covid-19 patiesībā nepastāv vai ka mediķu un atbildīgo iestāžu izteikumi par situācijas nopietnību ir pārspīlēti. Viens komentētājs, piemēram, raksta, ka “naivie pilsoņi vēl tic šai visai politiskai afērai”.

Taču Cēsu klīnikas darbu nav nekāda pamata saistīt ar Covid-19. Klīnika ir viena no ārstniecības iestādēm, kurās neuzņem Covid-19 pacientus, Re:Check apstiprināja klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Veselības inspekcija pavasarī atzinusi, ka klīnikas telpas un iespējas neatbilst šim mērķim. 

To, ka klīnikā Covid pacientus neārstē, ieraksta autors vēlāk norādījis komentāros. 

Savukārt daudzos logos nedeg gaisma, jo klīnikas 4. un 5.stāvā notiek būvdarbi. Demontāžas darbu laikā pacienti no šiem stāviem un daļas pārējās ēkas pārvietoti uz citām telpām, lai mazinātu trokšņa un putekļu ietekmi.

Valnere norāda, ka būvdarbus pandēmijas laikā nebija iespējams apturēt finanšu plūsmas dēļ. Proti, klīnikas pārbūvei piesaistīts Eiropas Savienības finansējums. “Pārbūves projekts gandrīz desmit gadus gaidīja realizēšanu, un 2018.gadā to beidzot bija iespējams sākt,” viņa norāda.

Ne pirmā maldinošā ziņa par slimnīcām

Novembra beigās jau rakstījām par līdzīgu nepatiesu ierakstu par Liepājas slimnīcu. Arī šajā slimnīcā uzsākti renovācijas darbi, lai gan tajā uzņem nelielu skaitu Covid-19 pacientu. Tolaik – vidēji 15 cilvēkus dienā.

Gan šis, gan ieraksts par Cēsu klīniku arī izplatīts Telegram grupās. Tur cilvēki mudināti bildēt arī citas slimnīcas. Taču, fotografējot dažādas reģionālās medicīnas iestādes, neko par slimības izplatību pierādīt nav iespējams. Re:Check jau rakstīja, ka Covid-19 pacienti ārstējas kopumā desmit slimnīcās Latvijā. Vairums – apmēram 60% – klīniskajās universitātes slimnīcās Rīgā. Pavisam nesen Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis medijiem stāstīja par ārstu lielo noslodzi slimnīcā. 

Tāpat svarīgi saprast, ka ne visas gultas vietas tiek atvēlētas Covid-19 pacientiem. Reģionālajām slimnīcām izvirzīts mērķis Covid-19 pacientiem paredzēt 20-25% gultas vietu.

7.decembrī slimnīcās kopumā ārstējās 655 pacienti. Iepriekšējā diennaktī izrakstīti tika 15, bet stacionāros nonāca 75 saslimušie. Pagaidām apzinātas iespējas Covid-19 pacientiem rast 900 gultas vietas. Taču par lielāku problēmu var izvērsties nevis gultas vietu, bet gan medicīnas personāla trūkums, Re:Check iepriekš norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Secinājums: Cēsu klīnikā neuzņem Covid-19 pacientus un tajā notiek remontdarbi, tāpēc tā neilustrē slimnīcu noslogojumu pandēmijas laikā. Dažādu reģionālo slimnīcu fotografēšana no ārpuses par Covid-19 izplatību neko nepierāda, jo slimnieki ārstējas tikai 10 slimnīcās, vairums – Rīgā. Turklāt paredzēts, ka reģionālajās slimnīcās Covid-19 pacientiem atvēl 20-25% gultu. 


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.