Plašas diskusijas izraisījusi valdības apņemšanās šovasar, lai arī citādi nekā ierasts, tomēr rīkot skolēnu dziesmu un deju svētkus. Aprīļa beigās Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā kordiriģents Ints Teterovskis pauda, ka dziedāšana korī neesot riskantāka par jebkādu citu pulcēšanos. Pašlaik pieejamie pētījumi liecina - tā visdrīzāk nav tiesa.
Pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda, ka Latvijā jāievieš tādas pašas tehnoloģijas ar biometrisko datu atpazīšanu kā Lietuvā un Igaunijā, taču tas neesot iespējams Datu valsts inspekcijas (DVI) pretestības dēļ. Re:Check secināja, ka ministrs maldina. Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen.
Teju 900 cilvēki nepilnā diennaktī dalījušies ar video, kur premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) it kā stāsta, ka vakcinācija ir bīstama. Video ir rediģēts, ar vārdu “vakcinācija” aizstājot tādus vārdus kā “saslimstība” un “pandēmija”. Daļa cilvēku to uztvēruši kā joku, tomēr komentāri pie video liecina - daudzi nav sapratuši, ka video ir pārveidots.
Aizstāvot ideju arī turpmāk daļu vakcīnu piedāvāt jebkuram pēc dzīvās rindas principa, premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 20.aprīļa valdības sēdē sacīja, ka dažādās vietās esot dažādas vakcinācijas stratēģijas. Viena dodot priekšroku vecākiem cilvēkiem un citiem ar lielu smagas saslimšanas risku, bet otra - potenciālajiem pārnēsātajiem jeb “aktīvi kustīgajiem”. Re:Check secināja, ka premjera izteikums ir maldinošs, jo, cik zināms, vienīgā valsts, kas bija izvēlējusies pirmos vakcinēt jaunākus cilvēkus, ir Indonēzija, turklāt tā no šīs stratēģijas jau daļēji atteikusies.
Pirms dažām dienām sociālajā medijā Facebook parādījās ieraksts, kurā teikts, ka Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda no Latgales partijas, svinot dzimšanas dienu, pārkāpusi Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Ekrānšāviņš apliecina, ka Plivda tiešām fotogrāfējusies kopā ar citiem cilvēkiem kādā nesen atklātā Rīgas kafejnīcā, neievērojot ne pulcēšanās ierobežojumus, ne prasību par maskas lietošanu. Tā nav izmantota arī, filmējot priekšvēlēšanu reklāmas rullīti. Pašas Plivdas skaidrojumu iegūt neizdevās.
Mediju telpā plaši izskanēja ziņa, ka Vakcinācijas biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par 40 dienām izmaksāti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Vēstījums ir maldinošs, jo patiesībā tas ir atalgojums “uz papīra” par vairāk nekā divu mēnešu darbu un atbilst vēl konkursa laikā solītajam. Taču pārpratumi radušies, jo neprecīzu informāciju izplatījuši pašas Veselības ministrijas (VM) pārstāvji, turklāt divreiz un “abos virzienos” - vispirms norādot, ka alga ir lielāka, pēc tam - ka daudz mazāka nekā patiesībā.