Kopš pagājušās nedēļas jau 1700 cilvēki dalījušies ar Facebook ierakstu, kura autors spriež, vai premjerministrs Krišjānis Kariņš ir “finanšu nejēga” vai “ekonomiskais slepkava”. Autors savas pārdomas pamato ar nepatiesiem datiem un nepilnīgu informāciju.
Latvijas Radio 4 raidījumā Atklātā saruna (Открытый разговор) 24. oktobrī kā vienu no diviem studijas viesiem intervēja Normundu Grostiņu, kurš vairākkārt uzstājies Kremļa propagandas kanālos un aizvadītājās Saeimas vēlēšanās startēja no Latvijas Krievu savienības. Grostiņš kritizēja Latvijas dalību Eiropas Savienībā un sankcijas pret Krieviju, kā arī slavēja Ungāriju, kas tām nepiekrīt. Re:Check secināja, ka raidījuma viesis maldina klausītājus ar sagrozītu un nekorektu informāciju.
Sociālajā medijā Facebook oktobrī atkal sāka izplatīties no konteksta izrauti skaitļi par mirstību Latvijā pēdējos gados. Tajos pērnā gada mirstības pieaugumu saista ar Covid-19 vakcīnām. Kādā citā ierakstā, atsaucoties uz Eurostat datiem, stāstīts, ka valstīs ar lielāku potēšanu bijusi arī lielāka mirstība. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Lielākai vakcinācijas aptverei valstīs nav saistības ar lielāku mirstību. Tieši pretēji – vakcīnas sargā no smagas saslimšanas un nāves. Savukārt mirstības pieaugums pērn bija gada sākumā, kad iedzīvotāji vēl nebija vakcinēti, bet otrajā vilnī rudenī galvenokārt mira nevakcinētie.
Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar pazīstamas vakcīnskeptiķu lapas raidījumu, kurā viesojās kāda medmāsa. Raidījuma laikā gan tā vadītāja, gan medmāsa izplata maldinošu vai nepilnīgu informāciju par potēšanos, it sevišķi pret Covid-19.
Krievijas propagandas mediji jau kopš iebrukuma Ukrainā ik pa laikam izplata apgalvojumu, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizbēdzis no galvaspilsētas vai pat valsts, bet video, kuros viņš regulāri redzams Kijivas ielās, esot samontēti. Jaunākais “pierādījums” ir kāds video, kurā Zelenskis redzams filmējamies uz zaļa fona. Video ar zaļo fonu ir īsts, taču tas nav uzņemts, lai kaut ko slēptu vai viltotu.
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis apgalvojums, ka Latvija sešām raķešu artilērijas sistēmām HIMARS tērēs 300 miljonus eiro, tikmēr Lietuva astoņām – tikai 60 miljonus. Taču ieraksts ir maldinošs un tam trūkst konteksta. 60 miljoni eiro ir summa, ko HIMARS iegādei Lietuvas valsts plānojusi no šogad valsts aizsardzībai papildu piešķirtajiem līdekļiem, savukārt šo aizsardzības sistēmu kopējās paredzamās izmaksas Lietuva neatklāj. Kā norāda Latvijas Aizsardzības ministrija, visas trīs Baltijas valstis HIMARS sistēmas pērk kopā un gala izmaksas pagaidām nav zināmas. Tāpat nav zināms, kāda veida komplektāciju katra valsts iegādāsies.