Sociālajā medijā Facebook oktobrī atkal sāka izplatīties no konteksta izrauti skaitļi par mirstību pēdējos gados. Vienā pērnā gada mirstības pieaugumu Latvijā saista ar Covid-19, bet citā, atsaucoties uz Eurostat datiem, stāstīts, ka valstīs ar lielāku potēšanu bijusi arī lielāka mirstība. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Lielākai vakcinācijas aptverei kādā valstī nav saistības ar lielāku mirstību. Tieši pretēji – vakcīnas sargā no smagas saslimšanas un nāves. Savukārt mirstības pieaugums pērn bija gada sākumā, kad iedzīvotāji vēl nebija vakcinēti, bet otrajā vilnī rudenī galvenokārt mira nevakcinētie.
Facebook atkal parādījās ieraksti, kas vedina domāt par Covid-19 vakcīnu neefektivitāti vai bīstamību. Kāds lietotājs 19. oktobrī publicēja attēlu ar skaitļiem par mirstību Latvijā iepriekšējos gados. Attēlā par 2020. gadu uzrakstīts “baisā vīrusa gads” un norādīti 28854 mirušie, tikmēr par 2021. gadu pierakstīts “glābējvakcīnas gads” un norādīti 34215 mirušie. Ieraksta autors parakstīja attēlu ar vārdiem: “Ne par velti begemots baidījās no potēm …” Šo attēlu bez konteksta publicēja arī kāds cits lietotājs. Kopumā ar to Facebook dalījušies vairāk nekā 600 cilvēku.
Līdzīgs ieraksts ar tādu pašu vēstījumu popularitāti guvis jau gada sākumā. Tāpat vēl pērn Re:Check rakstīja, kā mirstības dati izrauti no konteksta un izmantoti, lai apšaubītu Covid-19 pandēmiju, neņemot vērā daudzus būtiskus faktorus.
Oficiālās statistikas portāla datubāze liecina, ka pandēmijas pirmajā 2020. gadā nomira 28854 cilvēki, savukārt 2021. gadā – 34600 cilvēki.
Mira no Covid un galvenokārt nevakcinētie
Ja nebūtu Covid-19 pandēmijas, 2020. gadā mirstība būtu bijusi rekordzema, portālam Delfi vērtējis Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, demogrāfijas pētnieks Mihails Hazans. CSP 2021. gada janvārī vēstīja, ka pēc sākotnējiem datiem 2020. gadā mirušo skaits bija par 3,4% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt decembrī, kad bija augstākā Covid saslimstība un mirstība, mirušo skaita pieaugums pret iepriekšējā gada decembri bija 27%. Jau provizoriskie dati liecināja, ka 2021. gadā reģitrēts lielākais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā. Lielākais mirušo skaita pieaugums bijis pērnā gada oktobrī un novembrī, taču nav pamata saistīt to ar vakcīnu.
2021. gadā izteikti augsta mirstība bija gada pirmajos mēnešos un vēlāk arī rudens periodā. Gada sākumā vakcīnas saņēmusi bija tikai niecīga daļa Latvijas iedzīvotāju – galvenokārt veselības aprūpes darbinieki un citas Covid-19 riska grupas. Vēl aprīļa beigās vecuma grupā virs 70 gadiem Latvijā vienu vakcīnas devu bija saņēmusi tikai aptuveni ceturtā daļa, un tikai no maija vakcinēties varēja ikviens. Tātad saistīt 2020. gada sākumu ar vakcinācijas ietekmi nav nekāda pamata.
Savukārt nākamajā Covid-19 saslimstības vilnī 2021. gada rudenī vakcinēti bija jau nedaudz vairāk par pusi jeb 54% iedzīvotāju, liecina Our World in Data apkopotā informācija. Arī šajā slimības vilnī vairāk cieta nevakcinētie. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija liecina, ka novembrī nevakcinētie un daļēji vakcinētie tika stacionēti četras reizes biežāk, savukārt nāves risks viņiem bijis 8,3 reizes augstāks nekā pilnībā vakcinētiem pacientiem. Kopējā tendence periodā, par kuru runā sociālajos medijos, rāda – absolūtais vairums ar Covid-19 mirušo līdz šim bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši. Piemēram, no pērn otrajā vilnī novembrī mirušajiem Covid-19 slimniekiem nevakcinēti vai vakcināciju nepabeiguši bija 79%.
Tātad 2021. gada paaugstinātā mirstība bija tiešas Covid-19 sekas un meklēt iemeslus vakcinācijā nav nekāda pamata.
Valstīs, kur visvairāk vakcinēto, nav lielākā mirstība
Kāds cits Facebook lietotājs min vēl vienu “argumentu”, atsaucoties uz Eurostat datiem. Ieraksta autors apgalvo:
“Eurostat ir nežēlīgs:
Valstīs, kur lielākā potēšana, ir arī lielākā mirstība.”
Ieraksta autors komentārā pievienojis Eurostat datus par mirstību šā gada jūlijā.
Līdzīgu apgalvojumu šoruden izplatījuši sociālo mediju lietotāji angļu valodā. Cilvēki dalījušies ar 45 sekunžu garu klipu no alternatīvā ziņu kanāla GB news, kurā salīdzināti Covid-19 vakcinācijas rādītāji valstīs (Statista dati) un šā gada jūnija mirstības dati, ko apkopojis Eurostat. Sociālo mediju lietotāji secināja, ka valstīs ar lielāku vakcināciju pret Covid-19 esot lielāka papildu mirstība. Šādam secinājumam nav nekāda pamata. Pirmkārt, mirstības pieaugums jūnijā un jūlijā bijis galvenokārt Eiropas centrālajā un rietumu daļā, kur vasaras mēnešos bija vairāku nedēļu ilga tveice. Otrkārt, kā aģentūrai Reuters e-pasta vēstulē norādīja Statista pārstāvis, “salīdzināt visas vakcīnas tikai ar vienu mēnesi ir acīmredzami muļķīgi”. Turklāt runātājs video izvēlas tikai noteiktas valstis, kas atbilst viņa naratīvam. Piemēram, augsts vakcinēto īpatsvars ir arī Somijā, Zviedrijā un Beļģijā, kur konkrētajos mēnešos, kā redzams Eurostat kartēs, nav bijis izteikts mirstības pieaugums.
Eurostat publicē mirstības datus valstīs pa mēnešiem, jaunākā informācija pieejama par šī gada augustu. Dati par Eiropas valstīs pirmo vakcīnas devu, primāro vakcināciju, balstvakcīnu un otro balstvakcīnu saņēmušiem cilvēkiem atrodami Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) lapā (šeit), kur jaunākā informācija publicēta 24. oktobrī. Taču Eiropas Komisija jau pērn novembrī publicēja salīdzināmus datus, kas tieši pretēji sociālajos medijos apgalvotajam, skaidri parādīja, ka, jo augstāks ir vakcinācijas līmenis valstī, jo zemāks ir mirstības līmenis.
Jāpiebilst, ka Re:Check jau iepriekš vairākos rakstos skaidrojis, ka nevakcinētie biežāk smagi slimo ar Covid-19 un mirst. To rāda gan virkne dažādu zinātnisku pētījumu, gan valstu statistika.
Secinājums: Nav pamata saistīt lielāku mirstību ar vakcināciju pret Covid-19. Visvairāk cilvēku Latvijā nomira 2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā, kad vakcīnas vēl nebija pieejamas sabiedrībai. Savukārt otrajā vilnī 2021. gada rudenī biežāk mira nevakcinēti cilvēki. Arī Eurostat dati nepierāda, ka valstīs ar lielāku vakcinācijas aptveri būtu lielāka mirstība.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
