Vairāk nekā pieci simti Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā uzskaitīti no konteksta izrauti skaitļi par mirušajiem Latvijā pēdējo gadu laikā. Ieraksta autors strauju mirstības pieaugumu 2021.gadā saista ar Covid-19 vakcīnām, taču tam nav nekāda pamata: augsta mirstība bija pagājušā gada sākumā, kad iedzīvotāji vēl nebija vakcinēti, savukārt otrā viļņa laikā rudenī miruši galvenokārt nevakcinētie iedzīvotāji.
Ierakstā teikts:
2017 – 28757
2018 – 28820
2019 – 27719
2020 – 28854, baisā vīrusa gads
2021 – 34136, glābējvakcīnu gads”
Ar līdzīgu ierakstu pērn februārī dalījušies aptuveni astoņi tūkstoši lietotāju – toreiz, izmantojot no konteksta izrautus iepriekšējo gadu mirstības datus, tika apšaubīta Covid-19 pandēmija. Taču arī tad netika ņemti vērā daudzi būtiski faktori, par to rakstījis Re:Check (šeit).
Ja nebūtu Covid-19 pandēmijas, 2020.gadā mirstība būtu bijusi rekordzema, portālam Delfi vērtējis Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans. CSP 2021.gada janvārī vēstīja, ka pēc sākotnējiem datiem 2020. gadā mirušo skaits bija par 3,4% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt decembrī, kad bija augstākā Covid saslimstība un mirstība, mirušo skaita pieaugums pret iepriekšējā gada decembri bija 27%.
Tagad sarakstam pievienoti dati par 2021.gada mirstību, kad reģistrēts lielākais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā – 34 142 mirušie, liecina CSP apkopotie provizoriskie dati. Lielākais mirušo skaita pieaugums bijis pērnā gada oktobrī un novembrī.
Facebook ieraksta autors šo skaitli nepamatoti saista ar vakcīnām. Arī komentāros pie ieraksta sociālā medija lietotāji raksta, ka straujš mirstības pieaugums esot Covid-19 vakcīnu dēļ. Kāds lietotājs, piemēram, pauž: “Tātad 34136-28854 =5282 no vakcīnām, skaidrāks par skaidru.” Kāds cits lietotājs raksta: “Kā jau teicu, daudz cilvēku aizies, bet tas nav saistīts c…19. Daudzi sāks slimot ar sev negaidītām slimībām. Ja kas, vak…nās to pastiprinās. Vienkākši, Kvantu pāreja!”
Augsta mirstība gada sākumā, kad cilvēki vēl nebija vakcinēti
Latvijā vakcināciju pret Covid-19 sāka 2020.gada 28.decembrī. Pirmie saņemt vakcīnu varēja veselības aprūpes darbinieki, pēc tam no februāra vakcinēties varēja seniori un riska grupas. Tikai kopš 3.maija vakcīna piedāvāta ikvienam pilngadīgajam Latvijas iedzīvotājam.
Augsts mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju bija 2020.gada beigās un 2021.gada sākumā, kad vakcinēto iedzīvotāju procents bijis vēl ļoti zems, līdz ar to saistīt šo periodu ar vakcinācijas ietekmi pat teorētiski nav nekāda pamata.
Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju
Nākamais vilnis rudenī: daudzi joprojām nav vakcinējušies, mirst nevakcinētie
Rudenī sākās nākamais saslimstības vilnis. Novembra sākumā pilnībā vakcinēti bija nedaudz vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju, liecina Our World in Data apkopotā informācija (šeit). Kā parādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, novembrī nevakcinētie un daļēji vakcinētie tika stacionēti četras reizes biežāk, savukārt nāves risks viņiem bijis 8,3 reizes augstāks nekā pilnībā vakcinētiem pacientiem. (šeit)
Par to, ka kopējā tendence rāda – absolūtais vairums ar Covid-19 mirušo līdz šim bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, decembrī rakstīja arī Re:Check (šeit). SPKC regulāri apkopo aktuālos datus (šeit) par Covid-19 pacientiem: gan pēc dzimuma un vecuma, gan pēc vakcinācijas statusa.
Piemēram, no novembrī mirušajiem Covid-19 slimniekiem nevakcinēti vai vakcināciju nepabeiguši bija 79%. Vakcinēto vidū saslimstības un arī letālu seku īpatsvars var palielināties, jo arī sabiedrībā kopumā vakcinēto īpatsvars ir daudz lielāks nekā nevakcinēto. Jāņem arī vērā, ka vakcīnas iedarbība ar laiku samazinās, bet balstvakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā arvien ir salīdzinoši zems – 2022.gada sākumā trešo vakcīnu bija saņēmuši ap 37% iedzīvotāju.
Novembrī Eiropas Komisija publicēja diagrammu, kas skaidri parāda – jo augstāks ir vakcinācijas līmenis valstī, jo zemāks ir mirstības līmenis.
Jānorāda, ka Latvijā pirms pandēmijas katru mēnesi no dažādām slimībām un citu iemeslu dēļ vidēji mira aptuveni 2400 cilvēku. Kopš pagājušā gada rudens smagākajos slimības izplatības mēnešos mirušo skaits būtiski pieaudzis, bet šogad augustā, kad Covid-19 saslimstība bija zema, nomira kopumā gandrīz 2300 cilvēku – mazāk nekā vidēji, bet nedaudz vairāk nekā šajā vasaras mēnesī citos gados, liecina publiski pieejamā statistika SPKC vietnē. Tur arī redzams, ka daļa no nelielā pieauguma ir Covid-19, daļa – citu diagnožu izraisītās nāves, iespējams, laikus nesaņemtu veselības aprūpes pakalpojumu dēļ, par ko mediķi pandēmijas seku sakarā runājuši vairākkārt.
Covid-19 ietekme redzama arī, piemēram, sirds un asinsvadu slimību dēļ mirušo statistikā. Re:Check iepriekš skaidroja, ka infekcijas slimības, tātad arī Covid-19, pastiprina kardiovaskulāro notikumu risku – tas un slimnīcu pārslodzes dēļ samazinātā veselības aprūpes pieejamība veicinājusi mirstības pieaugumu arī sirds slimību dēļ, turklāt arī šajā pozīcijā pieaugums bija vēl pirms vakcinācijas sākuma.
Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) regulāri atjauno informāciju par saņemtajiem ziņojumiem par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām, tostarp nāves gadījumiem. Līdz šā gada 31.janvārim ZVA izvērtējusi 22 ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas. No tiem 21 gadījumā nav apstiprināta saistība ar vakcināciju, tikai viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar AstraZeneca ražotāja vakcīnas lietošanu (šeit). Savukārt Covid-19 atņēmis jau vairāk nekā piecu tūkstošu Latvijas iedzīvotāju dzīvības.
Secinājums: Ja nebūtu Covid-19, mirstība 2020.gadā būtu bijusi rekordzema. Augsta mirstība 2021.gadā saistīta ar Covid-19, nevis ar vakcīnām; statistika rāda, ka miruši galvenokārt nevakcinētie.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
