Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālajos medijos pandēmijas noliedzēji norāda uz mirstības pieaugumu no sirds un asinsvadu slimībām un saista to ar vakcīnu blaknēm. Tam nav pamata – infekciju slimību izplatības laikā šāds pieaugums ir arī citus gadus un Covid-19 pandēmijas laikā tas bija vērojams jau tad, kad vakcinācija vēl nenotika. 

Vietējo dezinformācijas izplatītāju iedvesmas avots ir ASV konservatīvā telekanāla Fox News sižets, kurā pausts, ka “nepieredzēti daudz cilvēku mirst” ASV un vairākās Eiropas valstīs ar sirds un asinsvadu slimībām. Tajā kā ticama izvirzīta versija, ka tas saistīts ar vakcināciju un oficiāli nefiksētām vakcīnu blaknēm. 

Latviešu valodā kādā ierakstā teikts, ka divi skaidrojumi (neuzskaitīti Covid-19 gadījumi un ierobežojumu dēļ ielaistas slimības) esot mazāk ticami, bet pastāv vēl cits skaidrojums:

“Trešais variants tiek izteikts blaknes no C19 potes.”

Citā ierakstā pausts: 

“Kā zināms, tad tieši kardiovaskulārās problēmas un asinsvadu trombi ir viena no izteiktākām brīnumpošu blaknēm, kā dēļ dažas no tām reizēm tiek arī apturētas. Un tieši visvairāk sašpricētās valstīs strauji pieaug mirstība no tā.”

Vēl citā norādīts, ka 

“Taču šobrīd, pēc milzīga cilvēku skaita vakcinācijas ar eksperimentālu medikamentu, tā sāk būtiski pieaugt.”

ASV un Lielbritānijā ir publicēti dati un pētījumi, kas rāda lielāku mirstību sirds un asinsvadu slimību dēļ pandēmijas laikā. Taču tajos arī skaidri redzams, ka pieaugums bijis jau pirmajā pandēmijas gadā, kad vakcīnas pret Covid-19 nebija vēl pat izgudrotas. Sirds un asinsvadu slimības ir pasaulē izplatītākais nāves cēlonis

Latvijas statistikā redzams, ka pēdējo gadu ierastie rādītāji visvairāk pārsniegti ap gadu miju, kad Latvijā Covid-19 plosījās vissmagāk un plaša vakcinācija nebija sākusies. Kardiologs un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis Re:Check skaidro, ka infekcijas slimību uzliesmojumu laikā vienmēr vairāk pieaug mirstība ar asinsrites sistēmas slimībām. Viņš norāda, ka jebkura infekcija pastiprina kardiovaskulāro notikumu risku: “Infekcija aktivizē, jo tas ir iekaisums. Jebkurš iekaisums, piemēram, kardiopulmunāra nepietiekamība, plaušu nepietiekamība… un jūs vēl dabūjat papildu infekciju, tad tas vienkārši eskalē procesu.” 

Mirušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju (nāves cēlonis – asinsrites sistēmas slimības)

Dati: SPKC

Statistikā šo pieaugumu izteikti var redzēt arī gripas epidēmiju laikā, piemēram, mirstība ar asinsrites sistēmas slimībām strauji auga 2018.gada martā, kad Latvijā bija plašas gripas epidēmijas pīķis un daudzi mira arī gripas dēļ. Šādos gadījumos, lai gan gripa vai Covid-19 stāvokli pasliktinājusi, par nāves cēloni tiek uzskatīta asinsrites slimība, nevis infekcija, norāda Ērglis. 

Viņš skaidro, ka šā iemesla dēļ vairākās Rietumeiropas valstīs gados veci cilvēki aktīvi potējas pret sezonālo gripu. “Portugālē, Anglijā pēdējos 20 gados visi sešdesmitgadnieki un plus, viņiem vakcinācijas aptvere pret gripu ir apmēram 60 līdz 85 procenti. Mums nevakcinējas, un tur vakcinējas. Tā ir tradīcija.” Latvijā pret gripu līdz šim vakcinējušies maz, 2019.gadā vecumā virs 65 gadiem to darīja nepilni 12 procenti cilvēku, liecina OECD dati

Tāpat daļa papildu nāvju varētu būt skaidrojama ar pandēmijas laikā samazināto veselības aprūpes pieejamību. “Ja mēs aiztaisām ātri ambulatorās palīdzības ciet, ja mēs aiztaisām sirds operācijas ciet, tās jau neuzsūcas, tās sakrājas,” saka kardiologs. Viņš norāda uz vienu rakstu, kurā kopā ar kolēģiem apskatījis pētījumus Itālijā pēc pirmā Covid-19 viļņa. Tajos secināts, ka pirmā viļņa laikā Lombardijas reģionā samazinājies ar miokarda infarktu hospitalizēto pacientu skaits, taču būtiski pieaugusi ārpusslimnīcas sirds apstāšanās incidence, salīdzinot ar 2019.gadu. Tāpat ilgāks bija neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās laiks un zemāka bijusi atdzīvināšanas pasākumu efektivitāte. 

Līdzīgi secināts Anglijā un Velsā pēc pirmā saslimstības viļņa – vairāk nekā iepriekš cilvēku ar akūtiem sirds un asinsvadu stāvokļiem miruši mājās un veco ļaužu namos, mazāk slimnīcās.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.