Kopš pagājušās nedēļas jau 1700 cilvēki dalījušies ar Facebook ierakstu, kura autors spriež, vai premjerministrs Krišjānis Kariņš ir “finanšu nejēga” vai “ekonomiskais slepkava”. Autors savas pārdomas pamato ar nepatiesiem datiem un nepilnīgu informāciju.
Ieraksta autors lēš, ka “pensiju saņēmēju jau ir vairāk nekā tiešo nodokļu maksātāju” un ka “pensijas tiek izmaksātas tikai, pastāvīgi aizņemoties naudu starptautiskajos finanšu tirgos.”
Nav taisnība
Pēc Oficiālās statistikas portāla (OSP) datiem Latvijā 2022. gada 2. ceturksnī bija 534 898 pensionāri. Savukārt jaunākie nodarbinātības dati liecina, ka Latvijā 2021. gadā bija 869,5 tūkstoši nodarbināto iedzīvotāju un 940,1 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – tādu, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi tas ir par 62% un 75% vairāk nekā pensionāru.
Tiešie nodokļi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nekustamā īpašuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis un solidaritātes nodoklis. Tātad tiešo nodokļu maksātāju pārsvars ir vēl lielāks.
Tāpat nekorekts ir apgalvojums, ka pensijas tiek izmaksātas, aizņemoties finanšu tirgos. Tā nav. Pensijas maksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta jeb sociālā budžeta. Pensiju izmaksai tiek izmantotas tajā iemaksātās un uzkrātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Labklājības ministrijas vadošais sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš Re:Check skaidro, ka “valsts pensiju speciālā budžeta uzkrājums septembra beigās bija ap 1,3 miljardiem eiro. Tātad – naudas pensiju izmaksām ir pietiekami.” Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vietnē atrodamās informācijas arī šogad plānots, ka valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus.
Autors arī apgalvo, ka Latvija ir “ir apkrauta ar mega parādiem” un bez pamatojuma stāsta, ka “valsts IKP tiek falsificēts, lai varētu turpmāk arī aizņemties.”
Trūkst konteksta
Oficiālās statiskas portāla datos redzams, ka Latvijas vispārējās valdības kopējais bruto parāds Kariņa valdības laikā (2019.–2022.) pieaudzis par 4,3 miljardiem eiro. Taču Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas bankas ekonomisti skaidro, ka parāda pieaugums daļēji saistīts ar Covid-19 pandēmiju, globālo energocenu krīzi un Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski palielinājis iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu.
Jaunākie Eurostat dati parāda, ka 2022. gada 2. ceturksnī Latvijas vispārējās valdības konsolidētais parāds relatīvi pret IKP bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – 41,6%. Pandēmijas laikā savus valsts parādus būtiski palielināja lielākā daļa ES valstu.
Augstam valdības parādam ir novērota korelācija ar samazinātu ekonomikas izaugsmi. Taču nav viennozīmīgas parāda vērtības, pie kuras šī izaugsme būtiski sarūk. Vīnes Starptautisko ekonomikas pētījumu institūta (VSEPI) ekonomisti norāda, ka klasiski tiek uzskatīts – ekonomiskā izaugsme būtiski samazinās, ja valdības parāds ir lielāks par 90% no IKP. VSEPI un Latvijas bankas ekonomisti tomēr skaidro, ka parādam nav tāda “maģiskā skaitļa” un ekonomisko izaugsmi ietekmē arī vairāki citi faktori. Savukārt ES Māstrihtas līgums paredz, ka dalībvalstu kopējais valdības parāds nepārsniedz 60% no IKP.
Autors stāsta, ka “Ir būtiski samazināts iedzīvotāju skaits.”
Trūkst konteksta
OSP dati liecina, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ar katru gadu samazinājies iedzīvotāju skaits.
Taču nav novērojams, ka Kariņa valdības laikā iedzīvotāju skaita samazināšanās ātrums būtu drastiski kļuvis straujāks. Nav arī nekādu pierādījumu, ka iedzīvotāju skaits ir mērķtiecīgi “samazināts”.
Ierakstā arī teikts:
“Tagad ir mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena, lai izputinātu vēl palikušos vietējos uzņēmumus.”
Nav taisnība
Apgalvojums, ka elektroenerģijas cenas pieaugums radīts mākslīgi, nav pamatots. Energoresursu cenu inflācija ir skaidrojama ar vairākiem globāliem procesiem, kas bija aktuāli jau 2021. gada beigās. Piemēram, pieaugošais energoresursu pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas pirmā gada, CO2 kvotu cenu kāpšana un rekordlielais karstums un sausums Eiropā. Situāciju saasināja Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tādēļ energoresursu un citu produktu cenu kāpumu nevar novelt tikai uz valdību.
Re:Check iepriekš skaidrojis, ka energoresursu cenas Latvijā ietekmē arī nepietiekamās elektroenerģijas ražošanas jaudas un līdzšinējās valdības ir pārāk maz darījušas, lai tās kāpinātu. Taču apgalvojums, ka šī vai iepriekšējās valdības to pieļāvušas apzināti, lai izputinātu Latvijas uzņēmumus, ir bez jebkāda pamatojuma.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
