Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajos medijos popularitāti guvis apgalvojums, ka Latvija sešām raķešu artilērijas sistēmām HIMARS tērēs 300 miljonus eiro, tikmēr Lietuva astoņām – tikai 60 miljonus. Taču ieraksts ir maldinošs. 60 miljoni eiro ir summa, ko HIMARS iegādei Lietuvas valsts plānojusi no šogad valsts aizsardzībai papildu piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt kopējās paredzamās izmaksas Lietuva neatklāj. Kā norāda Latvijas Aizsardzības ministrija, visas trīs Baltijas valstis HIMARS sistēmas pērk kopā un gala izmaksas pagaidām nav zināmas. 

Kāda Facebook lietotāja 15. oktobrī publicēja ierakstu, kurā pauž:

Kā ar matemātiku.. Latvija tērēs uz 6šām Himars sistēmām 300 miljonus,tai pašā laikā Lietuva – uz astoņām sistēmām tikai 60 miljonus…  Bet wiki rakstā, ka vienas vienības cena ir 3,5 miljoni. Mūsējie – не слишком жирно хочет наварится [no krievu val.– vai nevēlas par treknu “uzvārīties”]”.

Ieraksta autore publicēja ekrānšāviņus no portāla Delfi, Lietuvas Delfi krievu versijas un Vikipēdijas. Ar šo ierakstu Facebook dalījušies vairāk nekā 800 cilvēku. Taču ieraksts ir maldinošs.

Latvija un Lietuva izmaksas pagaidām nenosauc

Raķešu artilērijas sistēmas HIMARS no ASV plāno iegādāties visas trīs Baltijas valstis. Latvija un Igaunija plāno pirkt pa sešām HIMARS sistēmām, savukārt Lietuva – astoņas. Neviena valsts nav detalizēti izklāstījusi, kas tieši šajos komplektos ietilpst un cik raķešu plāno pirkt – pēc ekspertu skaidrotā, tas būtiski ietekmē kopējo cenu. 

Oktobrī Lietuvas mediji vēstīja, ka valdība palielinājusi šā gada aizsardzības budžetu par 148 miljoniem eiro. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka no šīs summas ap 60 miljoniem tikšot piešķirti HIMARS iegādei. Viņš stāstījis, ka paredzēts pirkt atsevišķu sistēmu un astoņas palaišanas sistēmas. Līgumu par HIMARS iegādi ar ASV plānots noslēgt līdz decembrim, Anušauska teikto atstāsta Lietuvas Delfi un sabiedriskais medijs LRT. Re:Check jautāja Lietuvas Aizsardzības ministrijai, kādas būs kopējās izmaksas. Taču ministrijas pārstāve Asta Galdikaite informēja, ka ministrija šobrīd strādā pie HIMARS līguma, tāpēc galīgo vienošanās cenu paust nevar – tas esot pāragri. Uz jautājumu, vai 60 miljoni eiro, par kuriem runājis ministrs, ir kopējās plānotās izmaksas par HIMARS sistēmām, Galdikaite atbildēja noraidoši: “Nē. Vārdi ir izrauti no konteksta. Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Anušausks Lietuvas medijiem sacīja, ka HIMARS saņems 60 miljonus no 148 miljoniem, kas papildus tika piešķirti šī gada aizsardzības budžetam.”

Arī Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins Re:Check ziņas par HIMARS raķešu artilērijas sistēmu izmaksām pagaidām nesniedz: “Precīzu informāciju varēsim sniegt, kad būsim saņēmuši ASV puses atbildi/piedāvājumu uz Latvijas pieprasījumu, kas ASV pusei jau ir nosūtīts.” Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks oktobrī medijos pauda cerību, ka daļēji izmaksas varētu segt ASV. Iepriekš šī gada jūlijā mediji vēstīja, ka aptuvenās izmaksas šim mērķim būtu 200 – 300 miljoni eiro. 

Jāpiebilst, ka ASV Aizsardzības departamenta aģentūra ir atklājusi, ka Igaunijas plānotais pirkums – tāpat kā Latvijas gadījumā sešas HIMARS sistēmas – kopumā varētu maksāt ap 500 miljoniem ASV dolāru. Igaunijas sabiedriskais medijs, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvi, raksta, ka gandrīz pusi izmaksu uzņemsies ASV. Igaunijas ministrija norāda, ka Latvija un Lietuva pērk tādas pašas iekārtas. Latvija sistēmas plāno iegādāties līdz 2025. gadam. Arī Lietuvas un Igaunijas mediji vēstīja, ka sistēmas valstīm plānots piegādāt līdz 2025. gada beigām.

Maksājam ne tikai par raķešu palaišanas iekārtām

Latvijas AM pārstāvis Galkins arī uzsvēra, ka šo sistēmu gala cenu veido vairāki komponenti. “Tās nav tikai pašas raķešu palaišanas iekārtas, bet arī radaru sistēma, komandvadības elementi, apmācība, uzturēšana un citi komponenti, lai šādu militāro spēju varētu integrēt un izmantot,” skaidroja Galkins.

Līdzīgi norādīja arī aizsardzības ministrs tajā pašā portāla Delfi rakstā, no kura ekrānšāviņu ielikusi arī Facebook ieraksta autore. Viņa izceļ prognozēto summu teikumā: “Latvija ir rēķinājusies, ka HIMARS izmaksās virs 200 – 300 miljoniem eiro”, taču noklusē Pabrika skaidrojumu konkrētajā ziņā. Proti, aizsardzības ministrs norādīja, ka esot grūti runāt par konkrētām šo sistēmu iepirkuma izmaksām, jo to nosaka daudz faktoru – cenā iekļautas arī apmācības, rezerves daļas, arī tas, cik raķešu uzreiz plānots pirkt, tādēļ šobrīd izmaksas esot samērā nenosakāmas.

Pārmetumi par būtiski augstāku cenu nekā Lietuvā 17. oktobrī ar tiem pašiem ekrānšāviņiem publicēti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Kāds lietotājs salīdzina cenas, atsaucoties uz Vikipēdiju, un norāda, ka HIMARS cena esot 3,8 miljoni dolāru, Lietuva iepērkot pa 7,5 miljoniem, bet Latvija par 33–50 miljoniem gabalā. Uz ierakstu Twitter atbildēja arī Pabriks.

Avots: Ekrānšāviņš no Twitter.

Secinājums: Apgalvojumam, ka Latvija HIMARS sistēmas no ASV iegādāsies būtiski dārgāk nekā Lietuva, nav pamata. Baltijas valstis iepērk HIMARS sistēmas kopā, gala cenas pagaidām netiek atklātas vai nav zināmas. Savukārt ierakstā nosauktie 60 miljoni eiro ir nevis kopējā summa, par kuru Lietuva plāno iegādāties HIMARS sistēmas, bet šim mērķim atvēlētā summa no šogad papildu piešķirtās naudas aizsardzības budžetam. 


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.