Latvijas Radio 4 raidījumā Atklātā saruna (Открытый разговор) 24. oktobrī kā vienu no diviem studijas viesiem intervēja Normundu Grostiņu, kurš bieži uzstājas Krievijas propagandas kanālos un aizvadītājās Saeimas vēlēšanās startēja no Latvijas Krievu savienības. Grostiņš kritizēja Latviju par savu interešu it kā neaizstāvēšanu Eiropas Savienībā un slavēja Ungāriju, kas nepiekrīt sankcijām pret Krieviju. Re:Check secināja, ka raidījuma viesis maldina klausītājus ar sagrozītu un nekorektu informāciju.
Grostiņš raidījumā tika pieteikts kā politiķis-eiroskeptiķis un “Latvijas nākotnes pētījumu institūta” valdes priekšsēdētājs. Tīmeklī par tā darbību nav atrodama nekāda informācija, izņemot Uzņēmuma reģistra datus, ka šāda biedrība pastāv. Grostiņš līdz šim neveiksmīgi piedalījies vēlēšanās no dažādām sīkpartijām. Viņa vārds atrodams VDK aģentu sarakstos, par to rakstījis portāls Delfi.
“Ja saņemat ES fondus, tad droši vien esat plusā”
Runājot par enerģētisko krīzi, Grostiņš sacīja, ka Latvija Eiropas Savienībā neaizstāv savas intereses – pretstatā Ungārijai, kas “neapzog savus iedzīvotājus”. Lai pamatotu ES it kā negatīvo ietekmi, Grostiņš sāka runāt par PVN apkurei un atgādināja, ka tā ieviešana bijusi ES prasība. Viņš stāstīja, ka nodoklis palielina Latvijas iemaksu ES:
“Tā kā katrs varat salīdzināt, cik esat samaksājis par dalību ES pēc sava apkures rēķina personīgi jūs un cik šajā mēnesī saņēmāt no ES. Ja saņēmāt ES fondus, tad droši vien esat plusā. Pārējie – mīnusā.”
PVN apkurei tiešām tika piemērots pēc iestāšanās ES. Latvija to ieviesa no 2006. gada vidus. Iekasētā PVN bāze arī tiek ņemta vērā, aprēķinot daļu no dalībvalstu iemaksām ES. Taču pirmkārt, tie ir tikai 0,3% no iekasētā PVN (par visām precēm un pakalpojumiem), kamēr viss pārējais nonāk Latvijas budžetā. Jāņem arī vērā, ka PVN atskaitījums ir salīdzinoši maza daļa no kopējām iemaksām ES budžetā.
Otrkārt, Grostiņš noklusē vai neņem vērā, ka Latvijas kopējās iemaksas ES budžetā ir daudz mazākas, nekā mēs no ES saņemam atpakaļ. Kā Re:Check skaidroja Finanšu ministrijā, piemēram, 2021. gadā Latvija par katru iemaksāto vienu eiro ES vispārējā budžetā ir saņēmusi aptuveni 3,2 eiro atpakaļ. Latvijas iemaksātais apjoms veidoja 384 miljonus, savukārt saņemtais – 1,244 miljardus eiro.
Tāpat nekorekts ir Grostiņa teiktais, ka “ja saņemat ES fondus, tad droši vien esat plusā”, bet “pārējie – mīnusā.” Ieguvumu no ES finansējuma nebauda tikai kaut kāda noteikta daļa cilvēku, kas “saņem fondus”. No ES struktūrfondiem Latvijā ir finansēta autoceļu izbūve, skolu, slimnīcu, kultūras namu renovācija un aprīkošana, vēsturisku objektu atjaunošana un saglabāšana, ūdens un atkritumu saimniecības modernizācija, ēku siltināšana, koģenerācijas izbūve, izglītība un zinātne, un citi projekti, no kuriem labumu gūst visi Latvijas iedzīvotāji.
Grostiņš arī vērsa uzmanību, ka ES valstīs iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšanā tagad tiek ņemtas vērā “arī dažādas citas interesantas lietas”. Viņš skaidroja, ka ES pārņēmusi ASV modeli un tagad IKP aprēķinā iekļauj arī prostitūciju un narkomāniju:
“Šie dati tiek ņemti “no griestiem”, jo skaidrs, ka šajā industrijā čekus neizsit, bet, neraugoties uz to, visās ES valstīs – tas tika ieviests vēl pirms Breksita – arī šie ekonomikas rādītāji tiek skaitīti, aprēķinot iemaksas. Tā kā tur ir daudz interesanta”.
Lielākā daļa dalībvalsts iemaksu Eiropas Savienības budžetā tiešām tiek aprēķināta, balstoties uz konkrēto valstu IKP. Tāpat taisnība, ka kopš 2014. gada prostitūcija un narkotiku aprite tiek iekļauta dalībvalstu IKP aprēķinā. Grostiņa paustais ļauj domāt, ka tas darīts, lai palielinātu dalībvalstu iemaksas, taču tam nav pamata. Šāds lēmums tika pieņemts, lai dažādu valstu ekonomiku datus padarītu salīdzināmākus un realitātei atbilstošākus. Jāņem arī vērā, ka ne visās valstīs atsevišķu narkotiku aprite vai prostitūcija ir nelegāla un no tām netiek iekasēti nodokļi. Arī Latvijā prostitūcija, ievērojot virkni ierobežojumu, ir atļauta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem 2021. gadā narkotikas veidoja 0,21% no visām Latvijas precēm un pakalpojumiem faktiskajās cenās, bet prostitūcija – 0,15%. Būtiski, ka IKP aprēķinā tiek ņemta vērā arī ēnu ekonomika, kurā tāpat “čekus neizsit” un precīzi aprēķini nav iespējami. Līdz ar to narkotiku un prostitūcijas izcelšana šādā kontekstā nav pamatota.
“Teorija, ka amerikāņi radīja problēmas ģeopolitiskajam konkurentam”
Raidījumā Grostiņš vedināja domāt, ka “tas, ko Eiropa sauc par karu”, varētu būt ASV iniciatīva. Stāstīja, ka jāņem vērā arī “Amerikas faktors” un šī “spēka centra ģeopolitiskās intereses” un runāja arī par Nord Stream gāzes cauruļvadu saspridzināšanu Baltijas jūrā. Viņš teica:
“Ir tāda teorija, ka amerikāņi radīja problēmas savam ģeopolitiskajam konkurentam, tā neslikti radīja, teiksim tām. Kāds vēl uzspridzināja caurules Baltijas jūrā, lai nepārdomā tajā galā, arī droši vien ne jau vācieši vai krievi, viņi varēja nespridzināt, tāpat varēja vienkārši noslēgt, viņiem spridzināt nevajadzēja. Tiešām notiek liela spēle, kas bija prognozējama.”
Pieņēmums, ka Krievijas kara Ukrainā patiesā iniciatore ir Amerika, ir pašas Krievijas uzturēts naratīvs. Re:Check par tā dažādām formām rakstījis vairākkārt. Kremlis vaino ASV arī Nord Stream cauruļvadu saspridzināšanā šā gada septembrī, savukārt Rietumvalstīs pieļauj, ka Krievijas varētu būt īstenojusi diversiju, lai vairotu enerģētisko nestabilitāti Eiropā. Par Nord Stream gāzes vadu spridzināšanu aizvien notiek izmeklēšana.
“Pārejas uz vasaras laiku nebija, līdz Latvija iestājās ES”
Pēc jautājuma, kāpēc ES ilgstoši nespēj panākt vienošanos par pārejas uz vasaras laiku atcelšanu, Grostiņš atgādināja vēsturi:
“Atgādināšu, ka Latvija jau atcēla [ikgadēju pāreju uz vasaras laiku]. Kad dabūjām neatkarību, atcēlām šo praksi. Mums tās nebija līdz iestāšanās laikam ES, kas pieprasīja to atkal ieviest; to izdarījām 2001. gadā. Kad mēs bijām neatkarīga valsts, mēs paši lēmām.”
Latvija arī pašlaik ir neatkarīga valsts, un arī citādi Grostiņa izklāsts nav korekts. No viņa teiktā noprotams, ka Latvijā pulksteni nepārgrieza līdz iestāšanās brīdim ES. Tā nav tiesa. Pāreju uz vasaras laiku Latvijā īsteno kopš 1981. gada. Ikgadējo pulksteņa pārgriešanu atcēla nevis pēc neatkarības atjaunošanas, bet daudz vēlāk – 2000. gadā un tikai uz vienu gadu. 2001. gada sākumā valdība lēma atgriezties pie pulksteņa griešanas. Tolaik Eiropas Komisija vēl tikai bija iesniegusi attiecīgu direktīvas projektu. Aģentūras Leta tā laika ziņas liecina, ka Latvijas valdība to ņēma vērā, taču lēmumu pamatoja galvenokārt ar citiem argumentiem. Par šo jautājumu atbildīgais toreizējais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis skaidroja, ka Latvijā jau tā esot maz dienas gaismas, kā arī norādīja uz problēmām, kas iepriekšējā gadā nepārejot uz vasaras laiku, esot radušās transporta sakaros ar Krieviju un ES.
Grostiņš atteicās atbildēt uz Re:Check jautājumiem, norādot, ka plāno vērsties tiesā saistībā ar Re:Check pausto iepriekš kādā Latvijas Radio raidījumā un līdz tiesas lēmumam informāciju nesniegs. Noprotams, ka runa ir par raidījumu, kas izskanēja pirms vairāk nekā diviem gadiem un kurā Re:Check norādīja, ka Normunds Grostiņš Kremļa medijos regulāri izplata dezinformāciju par Latviju. Toreiz Grostiņš vērsās ar pretenziju pret Latvijas Radio, un viņam tika sniegta argumentēta atbilde, kāpēc atsaukt Re:Check pausto nav pamata.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
