Facebook populāri kļuvuši vairāki ieraksti, kuros runāts par fiktīvu dokumentu, ko ASV valdībai it kā sagatavojusi domnīca RAND. Tas liecinot par ASV plānu sākt karu Ukrainā un energoresursu krīzi Eiropā. Facebook ar ierakstiem dalījušies vairāk nekā 1100 lietotāju, un ziņu par to savā Twitter profilā izplatījusi arī Krievijas vēstniecība Zviedrijā. Domnīca šāda dokumenta esamību noliedz.

Avots: Ekrānšāviņš no Twitter

Vienā no Facebook ierakstiem teikts:

Šokējošs raksts Zviedrijas plašākajā pilnīgi neatkarīgajā dienas laikrakstā NYA DAGBLADET: kā ASV plānoja karu un enerģētikas krīzi Eiropā.”

Septembra vidū zviedru alternatīvo ziņu vietne Nya Dagbladet publicēja rakstu par kādu dokumentu, ko janvārī it kā slepeni sagatavojusi ASV domnīca RAND. Dokuments esot paredzēts, piemēram, ASV Valsts departamentam, Nacionālās drošības aģentūrai, Demokrātu nacionālajai komitejai un Centrālajai izlūkošanas pārvaldei. Rakstā teikts:

Nya Dagbladet publicē [dokumentu], kas izskatās pēc klasificētiem ASV plāniem sagraut Eiropas ekonomiku, izmantojot karu Ukrainā un mākslīgi radītu enerģijas krīzi.”

Dokumentā teikts, ka ASV izraisīs militāru konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, līdz ar to Eiropas valstis un Krievija noteiks savstarpējas sankcijas. Rezultātā Eiropa tiks sašķelta un ekonomiski sagrauta. Nya Dagbladet nesniedz nekādus pierādījumus, ka dokuments būtu autentisks. Domnīca RAND savā interneta vietnē publicējusi paziņojumu, ka tas ir viltojums.

Starptautiskā faktu pārbaudītāju tīkla (IFCN) dalībnieki Logically salīdzināja Nya Dagbladet “noplūdošo” dokumentu ar citiem RAND ziņojumiem. Viņi konstatēja, ka tiem būtiski atšķiras formatējums. Piemēram, Nya Dagbladet dokumentā tiek izmantots cits šrifts, nav norādīti autori un dokumentam nav nosaukuma. Turklāt fiktīvajā dokumentā norādītas tā izplatīšanas tiesības, kas ir arī katrā RAND ziņojumā. Izplatīšanas tiesībās minēts, ka “ir ieteicams publicēt tiešas saites uz tā [dokumenta] interneta lapu RAND.org vietnē.” Slepenā dokumentā, kas domāts ASV valsts institūcijām, nebūtu iekļauta ne atsauce uz RAND dokumentu standarta izplatīšanas tiesībām, ne konkrētais teikums.

Re:Check konstatēja, ka dokumentam ir arī citas aizdomīgas detaļas. Piemēram, vārds confidential (konfidenciāls) parādās tikai dokumenta pirmajā lapaspusē. Pēc ASV oficiālā dokumentu marķēšanas bukleta, dokumenta statuss jānorāda katras lapaspuses augšā un apakšā. Turklāt dokumentā jābūt redzamam, kas un kādēļ to klasificēja, kā arī datums, kad tas tiks atslepenots; arī tā Nya Dagbladet dokumentā nav.

Nya Dagbladet redaktors un raksta autors Markuss Andersons Re:Check rakstiski skaidroja, ka izdevums nekad nav apgalvojis, ka dokuments ir īsts: “Mēs skaidri norādījām mūsu pirmajā publikācijā, ka neesam pilnībā droši par dokumenta autentiskumu.” Andersons arī publicējis paskaidrojumu izdevuma interneta vietnē.

Kas ir interneta laikraksts Nya Dagbladet?

Viens no Facebook ierakstu autoriem Nya Dagbladet dēvē par  plašāko pilnīgi neatkarīgo dienas laikrakstu Zviedrijā. Re:Check vērsās pie Zviedrijas faktu pārbaudītājiem. Jaks Verners no Källkritikbyrån skaidro, ka šāds raksturojums ir nekorekts. Laikraksta lasītāju skaits ir neliels. Tam ir saiknes ar izjukušo galēji labējo politisko partiju Nacionālie demokrāti, kuras līderis Marks Abramsons 2004. gadā uzbruka vairākiem praida gājiena dalībniekiem un divus pat savainoja. “Es teiktu, ka Nya Dagbladet ir politiski ekstrēms un uz sazvērestībām tendēts galēji labējs laikraksts,” stāsta Verners.

Laikraksts regulāri publicē maldus par Covid-19 vakcīnām un rakstos atsaucas uz pazīstamām ASV melu ziņu vietnēm. Nya Dagbladet arī izplata Kremļa naratīvu par karu Ukrainā. Piemēram, augusta beigās Nya Dagbladet pārpublicēja rakstu, kas sākas šādi: “Atšķirībā no prostituētajām Rietumu ziņu organizācijām, Viljams Ščraivers precīzi parāda, kā Krievija iznīcina Rietumu trenēto Ukrainas armiju.”

Secinājums: Nav pierādījumu, ka Nya Dagbladet publicētais dokuments ir autentisks vai apstiprina, ka ASV plānoja karu Ukrainā. Domnīca RAND savā interneta vietnē noliedz šāda dokumenta esamību.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.