Valdība aprīlī mediju atbalstam ārkārtas situācijā piešķīra divus miljonus eiro. Novājinātajai Latvijas mediju videi tas ir daudz, un doma pareiza. Reklāmas ieņēmumi, no kuriem komercmediji finansē redakciju darbību, dramatiski krita, bet žurnālistiem Covid-19 dēļ darba apjoms pieauga.

Portāla la.lv pārdošanā TV24 īpašniekiem pagaidām vienīgais konkrētais fakts ir lielākās daļas darbinieku atlaišana, bet ne atbildes par finansējuma izcelsmi.

Pirms četriem gadiem Valsts policija vairākos Latvijas reģionos izmēģināja anketu, kas ļāva sociālajiem dienestiem ātrāk ieraudzīt vardarbību ģimenēs. Sistēma vienkārša – policiju izsauc uz ģimenes konfliktu, bet viņu aizpildīto anketu automātiski nodod arī vietējam sociālajam dienestam. Šķiet loģiski? Jā, bet tie joprojām ir izņēmuma novadi, nevis visa valsts.

Policijai uzdots kontrolēt, vai COVID 19 laikā cilvēki ievēro pašizolāciju un karantīnu, bet vienotas sistēmas informācijas apritei nav. Tā rezultātā policisti ne vien dodas pie cilvēkiem, kam mājās vairs nav jāsēž, bet arī dauzās pie slimnīcā esošu pacientu tuvinieku durvīm un pat liek atskaitīties mirušajiem.

Latvijas PEN kluba biedri piešķīruši balvu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica par nozīmīgu veikumu vārda brīvības veicināšanā, cenzūras ierobežošanā un diskriminēto grupu atbalstīšanā, Pasaules preses brīvības dienā paziņoja klubs. 

Kad 26.martā Aleksandra* 81 gadu vecajam, nestaigājošajam tēvam paaugstinājās temperatūra un pasliktinājās pašsajūta, dēls izsauca “ātros”. Atbrauca, apskatīja sirdzēju, ieteica sazināties ar ģimenes ārstu. Pret vakaru tēvam kļuva vēl sliktāk. Temperatūra tuvojās 39 grādu atzīmei. Aleksandrs “ātros” izsauca vēlreiz. Brigāde nolēma pacientu nogādāt slimnīcā, jo bija aizdomas par pneimoniju.

Rīdzinieku aizveda nevis uz kādu no galvaspilsētas, bet Ogres rajona slimnīcu. Aleksandrs uzskata, ka tas maksāja viņa tēva dzīvību.

Janvārī, kad nāvējošais Covid-19 vīruss jau bija iezadzies Eiropā, Latvijas iestādes mudināja pārlieku nesatraukties un apgalvoja, ka tās vīrusam ir gatavas. Mēnesi vēlāk nāca atskārsme, ka valsts krājumos trūkst pat pirmās nepieciešamības preču — individuālās aizsardzības līdzekļu. Sākās steidzama iepirkumu operācija, kā rezultātā maskas pirka gan no nodokļu parādniekiem, gan firmām – pastkastēm.