Lielveikali ir gatavi atklāt tikai mazāko un vidējo uzcenojumu. Lielāko – atsakās.
Lielveikalu prezentācijā Saeimas deputātiem figurēja Rimi cālis, ko pārdodot ar “mīnus 5% uzcenojumu”.
Kas tas tāds?
Teorijā tā ir cena, kas ir 5% zemāka par to, par kādu cālis nopirkts no ražotāja. Rimi un Maxima pārstāvji mums intervijā skaidro, ka uzcenojumu nosaka produkta realizācijas termiņš, ekskluzivitāte un konkurence citos veikalos. Piemēram, vītinātai itāļu desai vai nogatavinātajam cietajam sieram uzcenojums būs lielāks, Holandes sieram – mazāks.
“Ir maizes, kurām atsevišķos brīžos ir arī mīnus 5% piecenojums, ar kuru mēģinām tajā brīdī sacensties ar Lidl vai Maxima,” skaidro Rimi mārketinga vadītāja Kristīne Ciemīte. Sīvo konkurenci piesauc arī Maxima korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris: “[Mazāks uzcenojums] ir produktiem, ko cilvēki pērk katru dienu. Tas ir ātras aprites produkts. Arī sīvas konkurences produkts.”
Lai parādītu, cik lielas var būt uzcenojuma atšķirības vienas produkta grupas ietvaros, intervijās ar lielveikaliem vienojāmies, ka mums kā piemēru atsūtīs augstāko un zemāko uzcenojumu biezpienam, olām un vistu stilbiņiem.
Solīja, bet neatsūtīja.
Un tad mēs izdarījām ko spekulatīvu, pret ko iebilda vairāki avoti, jo ražotājs katram tirgotājam var pārdot preci par citu cenu. Taču, tā kā viņi visi klusē, mums nebija citas iespējas. Paņēmām iepirkuma cenas, kādas piedāvātas LaTS veikaliem, un salīdzinājām ar to pašu produktu cenām Rimi un Maxima.
Vidējais uzcenojums atbilst tam, kādu publiski min arī paši lieveikali – ap 30%. Vismazākais vidējais uzcenojums bija pienam un maizei (13-17%).
Vienā produktu grupā dažādiem produktiem ir dažādi uzcenojumi. Piemēram, Maximā “Zeltenes dienišķajai baltmaizei” uzcenojums sanāca 34%, kamēr “Dzīvajai saulespuķu maizei” – nepilns procents.
Dažus produktus Rimi un Maxima tirgoja zem pašizmaksas, bet bija arī produkti ar uzcenojumu, kurš pārsniedz 100%. Tas nozīmē, ka produkts veikalā maksā divreiz vairāk par cenu, par kādu veikals to nopircis no ražotāja vai vairumtirgotāja. Konkrēti – griķi, garšvielas, dzērieni.
Lūgti komentēt Re:Baltica/Delfi aprēķinātos uzcenojumus, Rimi un Maxima atteicās, jo tā esot konfidenciāla informācija. Maxima gan minēja, ka aprēķinātie uzcenojumi lielākoties neatbilst realitātei un uzņēmuma faktiskajos uzcenojumos ir vērā ņemamas atšķirības. Maxima arī uzsver, ka uzcenojumam ir jānosedz visas uzņēmuma darbības izmaksas – darbinieku atalgojumu, telpu nomu, nodokļus un citas.
Līdzīgs uzcenojums virs 100% Dobeles Dzirnavnieka griķiem sanāca arī tiktokerei Aijai Naglei. Daudzi lasītāji mums sūtīja video, kurā viņa zvana Dobeles dzirnavniekam un vaicā, cik maksā griķi. Cena Maximā tobrīd ir 4,99 eiro par paku. Telefonā dzirdama atbilde, ka no ražotāja cena ir 2 eiro par paku, bet, pērkot vairumā – 1,86 eiro. Tiktokere secina, ka uzcenojums Maxima ir 121%.
Kad tagad par šo vaicājām Maxima pārstāvei, viņa atbildēja, ka video minētā iepirkuma cena neatbilst patiesībai. Pēc video publicēšanas sazinājušies ar Dobeles dzirnavnieku un prasījuši arī sev tādu cenu. Uzņēmums atbildējis, ka tik lēti atdod tikai bojātos iepakojumus ierobežotā daudzumā. Dobeles dzirnavnieks to atkārtoja arī mums.
Mūsu secinājums. No apkopotajiem faktiem, sarunām ar ražotājiem un pašiem tirgotājiem izriet, ka lielveikali variē – liels uzcenojums var būt gan ikdienas, gan nišas produktiem. Sevišķi tiem ar norādēm “eko”, “bio”, “pašmāju”, kam ir noteikts un motivēts pircējs.
Jautājums ir par proporciju – cik daudz produktiem lielveikali uzliek lielos uzcenojumus. Ja vien viņi paši to nesaka, citu iespēju sabiedrībai to uzzināt nav. Un viņi nesaka.
Šis ir viens no pieciem rakstiem, lasi tālāk:
- Vai Rimi ir rīma?
- Vai Latvijā ir dārgākā pārtika Baltijā?
- Kādēļ ražotāji nesaceļas pret lielveikaliem?
- Kurš nopelna?
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
