Visvairāk no cenu pieauguma pērn nopelnīja lauksaimnieki, bet zaudēja – pārstrādātāji. Lielveikalu peļņa Latvijā samazinājusies minimāli.
Maxima jau gadu nav Ķekavas vistu. Vēl jūlijā, kad šo atklājām, Maxima visa vistas gaļa bija tikai ievestā.
“Maxima pieprasīja zemāku cenu un nespējām to nodrošināt,” teica Ķekavas pārstāve Maija Avota. Pārrunas joprojām notiekot un Ķekava cerot atgriezties Maxima plauktos.
Šis ir labs piemērs retorikai, ko mums minēja abas puses – ražotāji un veikali. Tirgotāji stāsta, ka cenas nenolaižot ražotāji. Ražotāji uzskata: veikali spiež atdot preci par pašizmaksu.
Daļa taisnības ir abiem. Lielveikali negrib samazināt savus uzcenojumus, lai saglabātu peļņu; ražotāji – nenolaiž cenu, jo kompensē zaudējumus vai arī izmanto tirgus situāciju, kad var labi nopelnīt. “Tas ir bizness,” teica viens no viņiem.
Kas par to liecina?
Pirmkārt, lielveikalu finanšu rādītāji.
Vēl augustā viedokļa slejā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis skaidroja, ka pārtikas cenu kāpumu lielā mērā “uz saviem pleciem” iznesuši tieši veikali. Rezultātā to peļņa samazinājusies un “ir tikai 2-3% robežās.” Krūzīša pārstāvētā asociācija pēc būtības ir Rimi sabiedrisko attiecību birojs, jo šis lielveikals ir lielākais no asociācijas četriem biedriem.
Faktoloģiski Krūzītim ir taisnība. Atsevišķu lielveikalu ķēžu peļņa pērn samazinājās, bet salīdzinoši nedaudz. Kas attiecas uz “tikai 2-3% robežās”, tad šāds rentabilitātes rādītājs šajā nozarē ir standarts.
Latvijā abu lielāko tirgotāju bizness pēdējos piecos gados ir bijis pat nedaudz virs nozares standarta – Rimi 3,6%, kamēr Maxima – 3,3%. Igaunijā, kur ir vissīvākā konkurence, rentabilitātes rādītāji ir krietni mazāki.
Sarakstē uz to mums norāda arī Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs.
“Konkurences apstākļos, ja visiem strauji aug izmaksas (piemēram, energoresursi), tad pirmā cieš peļņa, lai noturētu cenas un pircēju. Lielāko veikalu ķēžu peļņas rādītāji ir bezmaz 2019.gada līmenī. Kā tas var būt?” – raksta Bessonovs, piebilstot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis.
Lai izsekotu, kā mainījušās ražotāju cenas, mēs apskatījām konkrētu produktu iepirkuma cenu dinamiku kopš 2021.gada sākuma. Izmantojām mūsu rīcībā nonākušos datus ar produktu cenām, ko katru mēnesi ķēde LaTS izsūta aptuveni 250 veikaliem, kas strādā ar viņu franšīzi. Tajos ir ailīte – “iepirkuma cena akcijas laikā bez PVN”.
Analīze parādīja, ka virknei produktu kopš 2021.gada sākuma (kad sākās cenu kāpums), cenas dubultojās. Piemēram, Fazer ražotajai Rīta baltmaizei, Ķekava cāļu stilbiem un HKSCAN Latvija (pieder zīmoli Rīgas miesnieks, Jelgavas gaļas kombināts) cūkgaļas šķiņķim.
Taču pēc kāpuma pērn, šogad janvārī bija novērojams arī samazinājums. Pamatā gan tikai piena produktiem.
Food Union saldajam krējumam Rasa 35% puskilograma iepakojumā cena no 1,55 eiro bija uzkāpusi līdz 2,35 eiro un šovasar nostabilizējusies uz 1,90 eiro. Tam pašam krējumam mazākā iepakojumā cenas svārstības bija mazākas, bet pats produkts kopumā dārgāks. Uzņēmuma pārstāve skaidro, ka tā ir apzināta stratēģija. Pēdējo pērk mājsaimniecības ar vienu strādājošo, “tāpēc pie augstākas cenas viņš no šī produkta pirkuma var atteikties, ko mēs nevēlamies.”
Visi uzrunātie ražotāji kā pamatojumu cenu kāpumam min augstās energoresursu izmaksas un izejvielu cenu kāpumu. Ķekavas putnu fabrikai cena par gāzi vienā brīdī pieaugusi par 600%, bet elektrības cena pakāpeniski dubultojusies. Maizes ražotājam Fazer izmaksas pēdējos divos gados augušas par gandrīz 90%. Cūkgaļas cena pērn sasniegusi “rekordaugstu līmeni” līdz pat 2,40 eiro kilogramā un diez vai kritīs, jo pēdējos gados pieprasījuma trūkuma dēļ samazināts cūku fermu skaits Latvijā un Eiropā, skaidro HKScan Latvija pārstāvis.
Taču mums nekļuva skaidrs, uz kā rēķina noticis cenu samazinājums, kas redzams LaTS datos.
Ražotāji atteicās komentēt konkrēto produktu iepirkumu cenas, atsaucoties uz konfidencialitāti. Vienlaikus Fazer pārstāve norādīja, ka viņu minētie divi produkti nav “objektīvs rādītājs” un “Jūs maldināt patērētājus par vispārējo Fazer produkcijas cenu pieaugumu.”
Putnu fabrikas Ķekava pārstāve Maija Avota minēja, ka LaTS ekseļos redzamās cenas “ir krasi augstākas nekā mēs esam piedāvājuši mūsu sadarbības partneriem.”
Lūgta to komentēt, Latvijas Tirgotāju savienības (LaTS) iepirkumu daļas vadītāja Tatjana Krolle rakstīja, ka nevarot runāt par datiem, ko paši neesot mums izsnieguši, bet norādīja, ka “šogad “tikai 3% no aktīviem piegādātājiem paši ir samazinājuši savas regulārās cenas.”
Maxima un Rimi minēja, ka pie viņiem uz aicinājumu samazināt cenas atsaukušies līdz 10% ražotāju.
Diez vai pārtikas cenas nākotnē arī būtiski kritīs. Teorētiski tam vajadzētu notikt, jo šogad samazinājās gan energoresursu, gan arī atsevišķu izejvielu cenas, bet ražotāji saka, ka ar šo starpību kompensē iepriekšējos zaudējumus. Piemēram, Fazer maiznīcas reālo produktu pašizmaksu pārdošanas cena nosegusi vien šī gada sākumā. Gaļas ražotāji saka, ka pieprasījums pēc produktiem joprojām pieaug, tādēļ arī cenas nekritīs.
Ja skatās lielāko ražotāju finanšu rādītājus, arī tiem visiem pieaudzis apgrozījums – tāpat kā veikaliem. Tas ir loģiski, ja viss ir kļuvis dārgāks. Taču ražotāju gadījumā daudziem augusi arī peļņa.
No desmit lielākajiem septiņi pērn strādājuši ar lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. Izcili veiksmīgs gads bijis Balticovo, kura peļņa, salīdzinājumā pret 2021.gadu, augusi 40 reižu (no aptuveni 160 000 eiro uz 6,7 miljoniem eiro). Uzņēmuma pārstāvis Toms Auškāps to skaidro ar strauji pieaugušo olu deficītu reģionā, ko radījusi putnu gripas izplatība.
Piecas reizes peļņa kāpusi arī Latvijas pienam, kas ražo sierus un piena produktus lielos apjomos. Uzņēmuma pārstāve to skaidro ar iepriekš ieguldītajām investīcijām, kas beidzot sākot atmaksāties. Pērn pārstrādāts lielākais piena apjoms kopš uzņēmuma pastāvēšanas un tikai 5% no tā pārdots Baltijas tirgū. Pārējais – eksportēts.
Peļņa pērn dubultojusies arī Latvijas maizniekam.
Taču biznesa ziņā visveiksmīgais pagājušais gads bijis lielākajiem lauksaimniekiem. Aplūkojot pēc apgrozījuma desmit lielākās zemnieku saimniecības, visas strādāja ar peļņu. Daļēji tas skaidrojums ar piena iepirkuma un graudu cenu kāpumu, ko veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā.
Kas tālāk?
Cik pamatoti ir lielveikalu uzcenojumi, šobrīd vērtē Konkurences padome. Rezultātus sola vēlākais decembrī. Padomes pārstāve Re:Baltica/Delfi skaidroja, ka izpētes “praktiskais iznākums” būšot iespēja patērētājiem “iepazīties ar gala cenu ietekmējošiem faktoriem”, bet, “nav izslēgts”, ka uzsāks arī pārkāpuma lietu. Taču maz ticams, ka tādēļ veikalos pārtika kļūs lētāka.
Vēl pirms tas noticis, lielveikali jau izvērsuši savu skaidrojošo kampaņu presē un taisnojas, ka nav rīmas. Uzmanību cenšas novērst uz Latvenergo “superpeļņu” un nepietiekamu valsts atbalstu uzņēmējiem.
Tas, ka inflācija nekrītas tik strauji, kā iepriekš tika prognozēts, pasaulē raisījis diskusiju par nozīmīgu preču cenu regulēšanu no valsts puses. Vācu ekonomisti Izabellu Vēberi 2021. gadā par šāda risinājuma apspriešanu plaši nozākāja. Tomēr šobrīd pasaulē arvien vairāk runā, ka daļu inflācijas nav iespējams izskaidrot savādāk kā ar ražotāju alkatību, uz ko norāda uzņēmumu rekordpeļņas.
Latvijas Banka saka, ka Latvijā aptuveni 30% no cenu kāpuma nevar izskaidrot ar konkrētiem faktoriem.
Taču vienlaikus efektīvu risinājumu, kā to mainīt, nav. Latvijā cilvēki paburkšķ sociālajos medijos, bet turpina pirkt dārgos produktus. Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs uzskata – tas tādēļ, ka nauda cilvēkiem ir. Pēdējos gados augusi vidējā alga, Covid laikā izveidojušies uzkrājumi, plus valdība sniegusi dažāda veida kompensācijas. “Tirgotāji diezgan droši varēja pārnest pārtikas un enerģijas izejvielu cenu kāpumu uz patērētājiem,” secina Bessonovs.
Dažādus risinājumus izmēģina politiķi citās valstīs. Kā piemērs bieži tiek minēta Francija, kur valdība runāja ar 75 tirgotājiem, lai panāktu konkrētu pārtikas preču samazinājumu. Rezultātā gan tikai 25 tirgotāji piekrita samazināt cenas ierobežotam produktu skaitam. Kopumā cenas Francijā turpina kāpt.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane min Ungārijas centienus noteikt cenu griestus konkrētiem pārtikas produktiem. Taču arī tas netiek uzskatīts par veiksmes stāstu. Tirgotājiem preces jāpārdod zem pašizmaksas, viņi to dara negribīgi un konkrēto produktu veikalos nepietiek.
Vēl viens risinājums, kā mazināt pārtikas produktu cenas, ir ar samazinātu nodokļu palīdzību konkrētiem produktiem. Šāds mēģinājums Latvijā jau bija, samazinot PVN Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Nesen veikta analīze par šo nerāda viennozīmīgus ieguvumus. Atbildīgā Zemkopības ministrija šovasar secināja, ka eksperiments bija veiksmīgs un jāturpina. Tam nepiekrīt Finanšu ministrija. No 2017.gada gada kopējā augļu, ogu un dārzeņu kopraža samazinājusies par gandrīz 35%, tādēļ “nav pamata secināt, ka (..) šī nozare ir attīstījusies ievērojami,” Re:Baltica/Delfi atbildēja ministrijas preses dienests.
Arī mūsu veiktā Rimi un Maxima e-veikalu cenu analīze Baltijā neuzrāda, ka Latvijā dārzeņi un augļi būtu būtiski lētāki.
Latvijas valdībai konkrētu plānu pārtikas cenu iespējamai samazināšanai nav. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) gaida Konkurences padomes atzinumu; cer, ka cenas mazināsies dabiski kā prognozēts, un tikai pēc jaunās valdības apstiprināšanas plāno tikties ar vadošo lielveikalu vadību, lai “vienotos par pasākumiem pārtikas inflācijas mazināšanai.”
Ekonomisti skaidro: ja vien nenotiek kādas būtiskas dabas katastrofas vai politiski notikumi, pārtikas cenām vairs nevajadzētu augt. Izņēmums varētu būt gaļa un saldumi, jo to cena pasaulē turpina kāpt. “Taču piena produktu, maizes un dārzeņu cenām ir jāsamazinās,” secina Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vienlaikus, Strautiņš daļēji aizstāv lielveikalus un uzskata, ka tie saņem nepamatoti daudz sitienu, jo ir redzamākie visā pārtikas ķēdē. Augstās cenas veikalos pircēji redz teju katru dienu.
Iespējams, pārtikas cenu kāpums nebūtu tik sāpīgs, ja citi tēriņi būtu palikuši nemainīgi. Taču pēdējā gada, divu laikā palicis dārgāks ir pilnīgi viss – apkures un elektrības tarifi, komunālie pakalpojumi, kā arī kredītmaksājumi.
Tikmēr nedaudz cerīgs ir vietējais nišas produkta tirgotājs. Mēnesi pēc pirmās sarakstes jūlijā, viņš mums raksta: “Interesanta nianse, ko novēroju lielveikalā – mūsu produkta cena noslīdējusi no 5,60 uz 4,99 eiro. Mēs neesam to samazinājuši. Acīmredzot, tīkls samazinājis savu uzcenojumu.”
Vienlaikus ražotājs lūdz neminēt konkrētu produktu, lai viņu neatpazītu.
Šis ir viens no pieciem rakstiem, lasi tālāk:
- Vai Rimi ir rīma?
- Cik daudz lielveikali “uzmet pa virsu”?
- Vai Latvijā ir dārgākā pārtika Baltijā?
- Kādēļ ražotāji nesaceļas pret lielveikaliem?
Pie šī pētījuma strādāja
Žurnālistes – Inga Spriņģe, Re:Baltica; Aija Krūtaine un Līva Daniela Borisova, Delfi
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Datu analītiķi – Dmitrijs Bauļins, Klāvs Dinters (investīciju firma Alphinox); Anna Zasova
Vizuāļi – Alens Opoļskis, Inga Čujevska, Delfi; Madara Eihe, Re:Baltica
Paldies par palīdzību Jānim Hermanim.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
