Gada beigas, laiks savilkt galus, ko šogad esam paveikuši.
Brīžiem šķiet, ka pusi no tā esam pavadījuši Daugavpilī – vai nu fiziski, vai galvā.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Laba pētnieciskā žurnālistika nav hobijs. Tā ir profesija: bieži vientuļš, dažreiz drosmīgs, nopietns pilnas slodzes darbs, kas prasa gan laiku, gan naudu, ar ko šo laiku finansēt. Tā ir dārga, tāpēc pētniecība ir pirmais, no kā mediji krīzē atsakās. Bet bez tās nav iespējams saprast valstī notiekošo un prasīt atbildību.
Mēs to darām kā bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, atdodot sava darba rezultātus brīvai publicēšanai.
Mēs izvēlamies, ko pētīsim, jo uzskatām to par svarīgu Latvijas sabiedrībai, nevis to vēlas īpašnieki, reklāmdevēji vai donori. Tāpēc mēs varam pētīt nevienlīdzību, naudas atmazgāšanu un korupciju.
Mēs neshēmojam un maksājam visus nodokļus. Mēs rakstām grantu pieteikumus un nopelnām pašas, pasniedzot augstskolās, vadot pasākumus vai rakstot filmu scenārijus. Bet tas mums atņem laiku žurnālistikai.
Tāpēc mums ir svarīgs Jūsu atbalsts - ziedojiet un kļūstiet par daļu no Re:Baltica kopienas!
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
Eiropas faktu pārbaudes standartu tīkls EFCSN pēc vairāku mēnešu rūpīgas vērtēšanas piešķīris oficiālā biedra statusu Re:Baltica un tās faktu pārbaudes projektam Re:Check. Uzņemšana EFCSN vēlreiz apliecina, ka esam starptautiski novērtēti un Re:Check darbs ir kvalitatīvs, neitrāls un caurskatāms.
Būtība: Pieci žurnālisti no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica un četri no vienīgā neatkarīgā Daugavpils medija chayka.lv nedēļu pavada mobilajā redakcijā uz pilsētas galvenās ielas, uzklausot iedzīvotājus par viņu problēmām, kā arī iztaujājot par attieksmi pret diviem sabiedrībā pretrunīgi vērtētiem lēmumiem (pāreja uz izglītību latviski un valodas eksāmens Krievijas pensionāriem).
Daugavpils mērs acīmredzami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bet pilsētā bez opozīcijas un ar vājiem medijiem jūs to neuzzināsiet.
Skolās, kur šogad norit pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, trešdaļai ir grūtības sazināties latviski. Daugavpilī situācija ir līdzīga kā citur.
Kad īsi pirms jaunā mācību gada Daugavpilī runājam ar topošo septītklasnieku Artjomu Terjohinu un viņa tēti Pāvelu, lielu satraukumu par gaidāmajām izmaiņām – pāreju uz mācībām tikai valsts valodā – viņos nejūt. Mūsu sarunā latviski puisis atbild gandrīz tikai ar “jā” un “nē”. Arī klasesbiedru valodas zināšanas esot trūcīgas (“daudzi nesaprot, ko jautā”). Taču mācībās Artjoms vienmēr bijis starp labākajiem un ģimene reformu atbalsta.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.
Obligātajām Sīkdatnēm jābūt iespējotām vienmēr, lai nodrošinātu lapas pamata funkcijas.
Ja jūs atspējosiet šo sīkdatni, mēs nevarēsim saglabāt jūsu izvēles. Tas nozīmē, ka katru reizi apmeklējot šo tīmekļa vietni, jums atkal būs jāiespējo vai jāatspējo sīkdatnes.
Šī tīmekļa vietne izmanto Google Analytics, lai apkopotu informāciju, kas svarīga mārketinga un analītikas nolūkos - piemēram, tiek apkopots apmeklētāju skaits vietnē un populārākās lapas. Informācija tiek apkopota anonīmā veidā.
Šīs sīkdatnes iespējošana palīdz mums uzlabot mūsu tīmekļa vietni.
Obligātajām Sīkdatnēm jābūt iespējotām vienmēr, lai nodrošinātu lapas pamata funkcijas.