What are important labour issues in other countries in the region? What can we learn from each other’s experiences? What are the alternatives? Some answers will be provided in conference taking place on May 22 in Stockholm School of Economics in Riga were from 16.00 to 18.00 experts and journalists from Latvia, Norway, Sweden and Poland will generate discussion on this topic. The conference is free of charge and anyone can participate.

Es neesmu Marksa un Engelsa teorijas piekritēja, un arī neaicinu sist bagātos. Ir ļoti labi, ka cilvēki mācās, strādā un arī labi nopelna, lai varētu atļauties dzīvot ar komfortu. Taču, kopš pagājušajā nedēļā Re:Baltica publicēja pēdējos mēnešos tapušo “Mazo algu” projektu, šī sociālisma nots ir uzpeldējusi kā pētījuma galvenais vadmotīvs.

Dažas dienas pirms pētījuma “Krievijas nauda Baltijā” palaišanas, ierakstīju par tā tapšanu twitter. Atbildē saņēmu atzinīgu izteikumu no twitter konta Aivars Lembergs ar jautājumu: vai pētīsiet arī citu valstu finansējumu?

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāji nesaprot, kā veidojas viņu siltuma rēķins.* Iedzīvotāji zina, ka svarīgi faktori siltuma cenai ir kurināmais materiāls un mājas siltuma izolācija. Taču nepamanīts palicis vēl viens būtisks aspekts – ēkas apsaimniekotājs, kas aprēķina un izraksta dzīvokļu īpašniekiem siltuma rēķinus pēc paša noteiktas formulas.

“Karstie rēķini” ir unikāls mediju sadarbības projekts par siltumenerģijas izmaksām daudzdzīvokļu namos. Pirmo reizi pētījumā tik plašā mērogā piedalās vienlaikus gan mediji, gan arī iedzīvotāji. Mediju loma pētījumā ir veidot stāstus un vērst iedzīvotāju uzmanību uz dažādām siltuma patēriņa un apsaimniekošanas problēmām. Savukārt iedzīvotāji ir aicināti sūtīt savus apkures (apsaimniekošanas) rēķinus, palīdzot medijiem noteikt ar siltuma izmaksām saistītās problēmas un arī meklēt tām risinājumu.

21.novembris, 2011.gads. Rīga

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica atklāj mājas lapu un bez maksas piedāvā savu pirmo projektu: DIREKTORU FERMA