Viņi cerēja uz ātru naudu, bet tā vietā nonāca cietumā. Pēdējos gados strauji pieaudzis par migrantu transportēšanu arestēto latviešu un lietuviešu skaits. Neizskatās, ka šī tendence varētu samazināties.
Kad Aleksandrs* iebrauca mežā, jau krēsloja. Viņš izslēdza dzeltenā kravas mikroautobusa gaismas un gaidīja. Oktobra vakars Ungārijas pierobežā netālu no Austrijas bija vēss. Vidusskolēns Aleksandrs no Latvijas gan to nejuta. Viņam bija piekodināts no mašīnas neizkāpt.
Drīz puisis pamanīja, ka auto tuvojas cilvēki. Vairums sakāpa kravas nodalījumā. Daži arī pie viņa salonā.
Pie sienas atskanēja klauvējiens. Visi bija gatavi ceļam. Aleksandrs sāka braucienu uz Austriju.
Tobrīd vēl viņš nezināja, ka ceļojums dažiem viņa pasažieriem beigsies ar nāvi, bet viņam pašam – ar cietumu. Viņš bija kļuvis par daļu no starptautiska organizētās noziedzības tīkla, kas pelna miljonus no migrantu pārvadāšanas.
Aleksandrs tāds nebija vienīgais. Baltijas valstpiederīgo izmantošana nelegālo migrantu pārvadāšanai pēdējos gados kļuvusi par aktuālu problēmu. Sevišķi Ungārijā, kur tiesībsargi par šo noziegumu latviešus un lietuviešus aizturēja vienu vai pat divas reizes nedēļā. Kopš 2021.gada Ungārijā aizturēti vairāk kā 30 šoferi no Latvijas; 31 – no Lietuvas. Latvijas Ārlietu ministrija pērn pat izsūtīja brīdinājumu, aicinot iedzīvotājus nepiekrist aizdomīgiem šoferu darba piedāvājumiem.
“Teikšu, kā ir – Latvijai tas ir diezgan daudz,” intervijā Re:Baltica secina Latvijas vēstniece Ungārijā Agnese Kalniņa.
Bijušais Lietuvas vēstnieks Ungārijā Vītauts Pinkus (Vytautas Pinkus) baltiešu lielo iesaisti šai noziegumā skaidro ar aktīvo vervēšanu, ko noziedzīgie grupējumi izvērtuši Baltijā.
Shēma ir vienkārša. Pamatā caur sociālajiem medijiem vai paziņām tiek atrasti šoferi pārvadātāju darbam Ungārijā, Čehijā, Horvātijā, Polijā un Serbijā.
Tās ir valstis, ko migranti no Sīrijas, Afganistānas, Turcijas un citām valstīm labākas un drošākas dzīves meklējumos šķērso, lai pa tā devēto Balkānu ceļu nokļūtu Vācijā.
No trim Baltijas valstīm visvairāk šiem darba piedāvājumiem atsaucās vīrieši no Lietuvas un Latvijas. Pamatā 20 – 45 gadus veci, ar atšķirīgiem izglītības un ienākumu līmeņiem.
Kad tam piekrita Aleksandrs, viņam bija tikai 19 gadu. Viņš mācījās pēdējā vidusskolas klasē Salaspilī un pēc tās pabeigšanas plānoja apgūt fotogrāfa profesiju. Tā vietā viņš nākamos septiņus gadus pavadīs cietumā Austrijā.
Sola zelta kalnus
“Piesolīja zelta kalnus,” Re:Baltica saka Aleksandrs, skaidrojot, kādēļ piekrita šofera darbam. Iespēju nopelnīt vairākus tūkstošus eiro par vienas dienas darbu viņam piedāvājis labs paziņa. Pat skola nebūtu īpaši jākavē.
To, kas būs viņa pasažieri, Aleksandrs uzzināja tikai pēc ielidošanas Austrijā. Šī ir viena no vervētāju stratēģijām – atklāt patieso ainu tikai vēlāk.
Vēl šoferiem sastāsta, ka, ja arī policija noķers, soda nebūs, jo viņi ir ārzemnieki. Vai arī – imigranti būs jāpārvadā tikai vienas valsts robežās, kas nav noziegums.
Tie visi ir meli.
Vīnes lidostā Aleksandrs satika koordinatoru, kurš iedeva norādes. Tuvējā benzīntankā viņš paņēma ar degvielu uzpildītu kravas mikroautobusu un sāka četru stundu braucienu uz Ungārijas pierobežu. Koordinators uz telefonu nosūtīja maršrutu un visu laiku bija saziņā.
Liktenīgs Aleksandram izrādījās atpakaļceļš. Tas bija divreiz garāks. Organizatori viņu virzīja pa apvedceļiem – visticamāk, lai izvairītos no pieķeršanas. Tā rezultātā Austrijas robežu viņi šķērsoja pēc gandrīz deviņām stundām.
Pēc dažām minūtēm Eizenštates pilsētas apkārtnē uz nomaļa lauku ceļa auto apturēja policija.
Aleksandrs bēga.
Izlēca no busiņa un caur krūmiem skrēja pāri pļavai. Sapratis, ka izdevies aizbēgt, viņš devās atpakaļ pāri Ungārijas robežai, kur sazinājās ar koordinatoru. Pēc kāda laika viņam atbrauca pakaļ un caur citu robežpunktu aizveda uz dzīvokli Austrijā. Tajā bija dažas istabas un daudz saliekamo gultu. Nākamajā dienā Aleksandrs saņēma samaksu par darbu, lai arī to līdz galam neizpildīja, un lidoja atpakaļ uz mājām.
Pēc diviem mēnešiem, kad viņš Salaspilī pēc skolas devās uz darbu, viņu aizturēja policija. Nav zināms, kā Austrijas policija viņu bija izskaitļojusi. Pēc divām nedēļām Aleksandru deportēja uz Austriju.
Vēl policijas izolatorā Latvijā viņš uzzināja, ka no viņa vestajiem 29 migrantiem divi garo pārbraucienu neizturēja. Kad policija atvēra mašīnas durvis, divi vīrieši jau bija miruši. Viņi nosmaka.
Austrijas prese vēlāk rakstīja, ka skābeklis busiņā bija beidzies jau pēc pāris stundām. Cilvēki izmisumā plēsa izolējošās gumijas pie ārdurvīm, lai ielaistu kaut nedaudz gaisa. Dauzījās pa sienām, kliedzot: “Šeit mirst, apstājieties!”
Viņiem trūka arī dzeramā ūdens un pārtika. Trīs dienas pirms tam viņi bija pavadījuši mežā. Sākotnēji bijis plānots, ka migrantus vedīs divos busiņos, bet plāns nojuka un visus saspieda vienā kā “sardīnes bundžā,” vietējai presei teica viens no izmeklētājiem. Abi mirušie vīrieši bija novārguši un ar nepietiekamu svaru. Vienam bija bronhīts, bet otram – plaušu karsonis.
Prokurore tiesā uzsvēra, ka automašīnā “valdīja bailes no nāves”.
Aleksandrs kliedzienus dzirdēja, bet pēc koordinatora norādījumiem turpināja braukt.
“Tas bija šoks,” Aleksandrs atceras sajūtas, kad uzzināja par mirušajiem. “Un vilšanās. Ka tas notika manis dēļ. Manas bezatbildības dēļ.”
Ungāru negaidītais gājiens
Ungārija izrādījās karstais punkts baltiešu aizturēšanā, jo tās galēji labēji noskaņotais premjerministrs Viktors Orbāns cīņu pret migrantiem jau ilgstoši izvirzījis par vienu no savas politikas stūrakmeņiem.
“Mēs aizstāvam no nelegālajiem imigrantiem ne tikai Ungāriju, mēs aizstāvam visu Eiropu,” šogad publiskā runā Vīnē paziņoja Orbans.
2022.gadā ungāru robežsargi no iekļūšanas valstī atturēja 330 000 migrantu.
Pērn Ungārijas policija sadarbībā ar Austrijas un Serbijas kolēģiem aktīvi sāka ķert arī migrantu pārvadātājus un aizturēja kopumā ap 2000 cilvēku, liecina Ungārijas policijas statistika.
Attiecīgi arī sodi Ungārijā ir bargi – divi līdz astoņi gadi cietumā. Salīdzinājumam, Latvijā un Lietuvā par šo pašu nodarījumu pārsvarā piesprieda naudas sodu un/vai sabiedrisko darbu. Tiesa, redzot, ka noķerto šoferu skaits aug, arī Latvijā šogad sodi kļuva bargāki.
Ungārijā arestēto ārzemnieku vidū bija arī divu mazgadīgu bērnu tēvs no Jūrmalas, latvietis Toms. Viņš ikdienā strādāja par tālbraucēju, veda mantas ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, bet ienākumi bija neregulāri. Pērn rudenī viņš vietnē Telegram atrada šofera darba piedāvājumu. Uzrakstīja. Atsaucās vīrietis vārdā Emīls, kas, visticamāk, nebija viņa īstais vārds. Abi sāka sarakstīties citā vietnē Signal. Vienreiz Latvijā satikās un Emīls iedeva naudu kravas busiņa īrei.
Jau nākamā dienā Toms bija ceļā uz Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu. Viņam pateica, ka būs jāved migranti līdz Austrijas robežai – it kā nekā nelikumīga.
Jau Bratislavā Toms saņēma norādi braukt uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu. Pēc tam uz Keškemētu, kas ir netālu no Serbijas robežas. Naktī viņš uz šosejas uzņēma cilvēkus. Viņš nezināja, cik, jo bija tumšs un arī neskaitīja.
Atpakaļceļā uz Austriju viņu apturēja policija. Toms Re:Baltica saka, ka bijusi sajūta – viņu jau gaidīja, jo konkrētajā vietā bija bloķētas visas nobrauktuves no šosejas.
Toms izkāpa no busiņa. Kamēr divi policisti pie viņa galvas turēja ieročus, trešais uzlika rokudzelžus un apsēdināja uz zemes.
“Otrreiz ko tādu negribētu piedzīvot,” atceras Toms.
Atverot auto kravas nodalījumu, atklājās 15 uz grīdas sasēduši sīrieši.
“Mammu, mammu, čau, klausies, esmu iesprūdis Ungārijā. Mani paņēmuši ciet cietumā. Es tagad esmu cietumā jau sesto dienu,” skan pirmā balss ziņa, ko Toms nosūtīja savai mammai, lūdzot sameklēt advokātu.
Tas neizdevās. Ungāru advokāti par pārstāvību prasīja no 4000 līdz pat 12 000 eiro. Ģimenei tādas naudas nebija. Tomam piešķīra Ungārijas valsts apmaksātu aizstāvi.
Tiesa tulku latviešu valodā nespēja nodrošināt, tādēļ procesu tulkoja uz angļu valodu, ko Toms saprot viduvēji.
Viņam piesprieda piecus gadus.
Toms jau sāka samierināties, ka sešvietīgajā cietuma kamerā būs jāpavada gadi, bet tad notika negaidītais.
“Čau, mammu, rīt desmitos mani laiž ārā,” šogad martā viņš zvanīja mammai uz Latviju.
Aktīvās imigrantu apkarošanas politikas rezultātā Ungārijas cietumos pērn katrs desmitais ieslodzītais izcieta sodu par migrantu pārvadāšanu. Vairums no viņiem bija šoferi – ārzemnieki.
Nespējot izpildīt Eiropas Savienības prasības par ieslodzīto sadzīves apstākļiem cietumos un ņemot vērā, ka aizturētie ārzemnieki Ungārijai dārgi izmaksāja, tā šī gada sākumā sāka viņus atbrīvot pirms termiņa.
“Viņi to sauc par “reintegrācijas apcietinājumu”. Tas paredz, ka cietuma vadība pieņem lēmumu par konkrēta ieslodzītā atbrīvošanu un viņam ir pienākums 72 stundu laikā atstāt Ungāriju,” skaidro Latvijas vēstniece Ungārijā Agnese Kalniņa.
“Labi, es būšu tev pakaļ,” Tomam atbildēja mamma.
Pēc pāris stundām viņa sēdās savā vecajā Volvo un sāka 1500 kilometru garo ceļu no Jūrmalas uz Ungāriju. Viņu braucienā pavadīja Re:Baltica dokumentālās filmas operators.
Tomu mamma satika nākamajā dienā netālu no Šžombateli cietuma. Viņš gaidīja šosejas malā.
Saskaņā ar Latvijas vēstniecības Ungārijā informāciju, līdz vasaras vidum pēc jaunās kārtības bija atbrīvoti trīs Latvijas valstspiederīgie, bet vēl deviņi gaidīja savu kārtu. No Lietuvas, saskaņā ar vēstniecības aplēsēm, varētu būt atbrīvoti ap 20-30 ieslodzīto. Precīzu skaitli grūti pateikt, jo Ungārijas cietumi neuzskata par vajadzīgu informēt citu valstu vēstniecības.
900 USD par cilvēku
Divu imigrantu nāve vidusskolēna Aleksandra vadītajā busiņā 2021.gada oktobrī izsauca skaļu rezonansi Austrijas medijos. Rezultātā tiesībsargi lietai pievērsās pastiprināti un aizturēja arī organizatorus. Tas ir rets izņēmums, jo pamatā noķer izpildītājus, kamēr organizatori paliek sveikā.
Austrijas tiesa Aleksandra lietā notiesāja kopumā 20 cilvēku grupu, pamatā jaunus vīriešus no Rumānijas un Moldovas. Viņi trīs mēnešos bija Austrijā ieveduši ap 350 migrantu – pārsvarā no arābu valstīm, kopumā nopelnot 1,7 miljonus eiro. Katrs migrants maksāja ap 5000 eiro.
Šī pētījuma ietvaros veiktās intervijas gan ar Ungārijas cietumos esošajiem, gan nu jau atbrīvotajiem šoferiem liecina, ka samaksa par transportēšanu variē – no dažiem simtiem līdz tūkstošiem eiro. Svarīgs arī pārvadāto cilvēku skaits, jo par katru migrantu var būt papildu bonuss.
Par to pārliecinājās arī Re:Baltica. Vēl pavasarī pieteicāmies šofera darba sludinājumam kādā Ungārijas darba meklētāju grupā Facebook. Atsaucās anonīms konts krievu valodā un izskaidroja, ka mūsu gadījumā būtu jāved migranti no Latvijas – Baltkrievijas pierobežas uz Vāciju. Samaksa – 900 ASV dolāri par cilvēku. Pasažieru skaits atkarīgs no paša mašīnas lieluma. Koordinātes, kur jāuzņem migranti, un vietu, kur jānogādā, atsūtītu kā GPS koordinātes īsi pirms tam. Lai mazinātu noķeršanas risku, anonīmais konts ieteica pa priekšu sūtīt otru mašīnu, kas izlūko, vai uz ceļa negaida policija.
Šķērslis nebija arī fakts, ka par konkrēto sludinājumu interesējas sieviete. Sākotnēji gan anonīmais darba piedāvātājs norādīja, ka “darbs ir ne visai legāls” un diez vai būs jaunai sievietei “piemērots”, bet pēc tam izstāstīja nosacījumus.
Ne tik bieži, bet šofera darba piedāvājumiem piekrīt arī sievietes. Viena no viņām bija parādos nonākusī Madara (35). Pērn septembrī viņai paziņa piedāvāja nopelnīt 1500 eiro par cilvēku aizvešanu uz Vāciju. Viņa piekrita. Valmierā paņēma organizatoru sarūpētu busiņu un Lietuvā, mežā pie Baltkrievijas robežas, uzņēma 10 migrantus. Viņu aizturēja Polijā. Apcietinājumā Madara pavadīja trīs mēnešus, līdz, pēc viņas vārdiem, lietu beidza un viņu atbrīvoja. Cietumā viņa bija vienīgā latviete. Vēl kamerā mainījušās lietuvietes un ukrainietes, bet pamatā viņas bija devušās līdzi saviem draugiem, kas “piestrādāja” par šoferiem. Madara veda cilvēkus viena pati.
“Kā mēs pašas tur smējāmies – katra otrā atradās apcietinājumā par “tūristu vešanu”,” Re:Baltica stāsta Madara.
To, ka pieprasījums pēc šoferiem nemazinās, liecina arī Latvijā sākto kriminālprocesu skaits par nelegāļu transportēšanu un izmitināšanu. Pērn kopumā sākti 26 procesi, šogad gandrīz četras reizes vairāk – 97, liecina prokuratūras sniegtā informācija.
Pieaugošo tendenci novērojuši arī kaimiņos. Lietuvas robežsargi šogad pirmajā pusē aizturēja 23 latviešus par nelegāļu pārvadāšanu. Tas ir divreiz vairāk nekā pērn kopumā, liecina mūsu partneru, Lietuvas sabiedriskās televīzijas LRT, iegūtā informācija.
Latvijas robežsardzes pulkvedis Oļegs Tribis Re:Baltica pieaugošo tendenci skaidro ar kaimiņos esošās Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru.
Šogad no Baltkrievijas – Latvijas nelegālas robežas šķērsošanas atturētas vairāk nekā 9000 personas, kas ir divreiz vairāk kā pērn.
Nelegālās migrācijas spiediena dēļ septembrī Latvija ar betona bluķiem aizšķērsoja arī Silenes robežpunktu ar Baltkrieviju, kuru ikdienu šķērsoja ap 1200 cilvēku. Šādā veidā atbrīvosies 50 robežsargu, kurus novirzīs tā sauktās “zaļās robežas” apsargāšanai.
Migrantu kontrabandas problēma Latvijā un kaimiņos Lietuvā un Polijā aktualizējās 2021.gada otrajā pusē, kad Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms sāka stumt migrantus pāri robežai. Tā bija atbildes reakcija uz ES sankcijām par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā.
“Domāju, ka šis hibrīdkara instruments – nelegālā imigrācija – tikai turpināsies,” prognozē Tribis. Jo tā Krievija un Baltkrievija cenšas “destabilizēt situāciju Latvijā”.
* Aleksandra vārds mainīts pēc Austrijas cietuma prasības.
Re:Baltica dokumentālo filmu “Meklējam šoferi” bez maksas skatieties šeit.
Šī pētījuma īstenošanu konkursa kārtībā finansiāli atbalstīja fonds “Pētnieciskā žurnālistika Eiropai” (IJ4EU).
Žurnālisti: Inga Spriņģe (Re:Baltica), Mindaugas Aušra (LRT, Lietuva), Fabians Šmids (Der Standard, Austrija), Šabičs Paņī (VSquare, Ungārija).
Redaktore: Sanita Jemberga
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
